| 11:01a |
/me iepļaukā sev pa seju.
Cuba, atjēdzies! Nolaidies uz zemes un beidz uzvesties kā tāds... (nevaru piemeklēt vārdu).
Vēl es kaut kā esmu tik tālu pats sev sajaucis galvu, ka es neko vairs pats nesaprotu.
Sajūta apmēram kā kaķim, kuram vienlaicīgi pamet vairākus zivs gabalus dažādos virzienos.
A sapnī šonakt redzēju momentu, ka braucot pie Maža kkur atstāju mašīnu (nebiju ne dzēris ne ko sliktu ēdis), bet no rīta nevarēju atcerēties kur to noliku un kā vispār pie Maža aizbraucu. Drausmīga sajūta bija pa tēmu, ka man sāk zust atmiņa. Un drīz es vairs savus tuvos un draugus neatcerēšos. Kamēr meklēju sapnī mašīnu, nogulēju atkal to neefektīvo telefona modinātāju => darbu. Ar steigu jāiegādājas normāls buģiļņiks!!!
Vēl otrā sapnī šodien skraidīju pa kaut kādu mežu ar kādu kopā, cīnoties ar zombjiem un mūkot no kaut kāda liela (liels = patiešām liels nevis vienkārši liels) (elīta) zvēra. Runājot par zombjiem, par cik man jau maza pieredzīte ir bijusi no Dolfa... šoreiz gāju ar viņiem tuvcīņā. |