The CUBA's Tale...

No mazas problēmas šodien tiku pie daudz lielām.
Nezinu. Vai nu domas lidinās kur citur, vai vienkārši kaut kāda melna diena.

Labi, ka es pietiekami stipri ticu sevī, un manu "spiritu" nav tik viegli salauzt, jo kaut kā pēdējos gados esmu bik iemācījies nepadoties un iet līdz galam. Lai arī kuram tas gals būtu.
Tā jau tie auni dara.

Enīvēj - visa diena pa Stradiem. Un patīkami, ka Valdis(kolēģis) piebiedrojās pēcpusdienā. Bik uzmundrināja un tad jau pa 2-iem tikām galā. Laborantes pabaroja. Arī patīkami, jo ēst es to4 šodien nedabūju. Vismaz tā kafija ar nedaudz uzkodām bik papildīja kuņģi.

Šodien mājās tiku pavēlāk, bet vismaz korķos nebij jāsēž. Rīt jau 2 klienti stāv uz mani rindā. Kā jau ne pirmo reizi saku: "Labi, kad ir darbs, jeb ir ko darīt. Būtu jāuztraucas, ja nebūtu!"

Un vēl

bumsis šīsdienas postu par to romantiķi/ciniķi sanāca uztvert. Savā virzienā. Jāsaka paldies. Nebiju tā baigi par to domājis.

Ok, laikam bik jāpaWoWo.