| 11:01a |
Nekas īpašs..
Cik daudzi vēlas kļūt populāri/īpaši/ievērojami, aizmirstot par vienu svarīgu lietu. Lai tevi pamanītu, nepietiek ar tevi vien. Ir vajadzīgi apstākļi vai cilvēki, kas veicinās, lai tevi pamana, atceras.. kas palīdzēs citiem noticēt, ka tu esi īpašs(-ša). Tikai tā. Nepietiek ar to vien, ka tu vēlies. Uz visu ir jātiecas. Kāpēc pasaulē ir tik daudz talantīgu, īpašu cilvēku, kas varētu būt "augšā", ja vien tiem būtu iespēja? Varbūt tāpēc, ka viņi gaida šo iespēju, tā vietā, lai to izveidotu patstāvīgi..
Sievietes..
Brīžiem nezinu, vai tās jāmīl, vai jāienīst. Tās spēj visvīrišķīgāko un drosmīgāko vīrieti padarīt par mīkstmiesīgu mājsaimnieci. Taču... tās spēj arī likt vīrietim veikt brīnumus un ievērības cienīgus sniegumus/rezultātus. Cik daudz ievērojamu celtnju pasaulē vīrieši ir uzbūvējuši sieviešu dēļ? Cik daudz vīrieshi ir radījuši sieviešu dēļ? Un ziniet, kāpēc vīriešiem bieži vien vairs negribas neko radīt? Tāpēc ka vairs nav par ko cīnīties! Nav vairs nekas nevienam jāpierāda. Tagad tas ir tik vienkārši... iekarot meitenes sirdi, ja vien ir vēlme to darīt. Pasaule ir ievirzījusies citās sliedēs, kur romantisms un mūžīgā mīlestība ir palikuši kā mīts. Pastāv viltotais romantisms, kas nenāk no sirds un iedvesmas dziļumiem. Romantisms, kas ir kļuvis par pašsaprotamu procesu, nevis vēlmi parādīt savu mīlestību. Jo tagad tas ir pārāk atklāti.. pārāk nešķīsti. Bet varbūt tā vienmēr ir bijis? Un tas viduslaiku romantisms ir vienmēr bijis tikai literārs žanrs, kas ir uzrakstīts, ieliekot šo romantismu tīšām, nevis tam nākot no sirds spontāni?
Cik ilgi cilvēks, neskatoties uz visu, kas notiek apkārt, spēj ticēt lietām kā princeses, mūža the one and only? Cik ilgi cilvēks spēj nepadoties loģikai atsevišķās lietās?
Ehh.. &)
Parunaaju ar klientiem un pazaudēju koncentrēšanos uz tekstu. Whatever...
Vismaz klienti dazhus labus atkal izglāba no mežonīga spama vairāku lapušu garumā ^^
Lucky You!
Veltījums man dārgiem cilvēkiem. (un tiem citiem, kas to uztvers)
P.S.- Ak jā.. tas, ko es daļēji gribēju ar šo garo penteri pateikt ir tas, ka vīriešiem ir vajadzīgs izaicinājums. Vīriešiem ir iedzimts sacīkšu gars. Vīrieši nespēj bez tā dzīvot. Un ja TU nespēsi vīrietim šo izaicinājumu sniegt, tad viņš atradīs kādu citu, kas to spēs.
Vīr. dz. pārstāvjiem: mūsu kļuda bieži vien ir līdzīga: proti, zūdot mūsu cīņas garam (pēc "uzvaras"), mēs pārstājam censties. Un sieviete var atrast kādu citu, kurš centīsies.
Nu, tā... kaut kā. |
| 3:32p |
Neapzināti, bet es vienmēr esmu gājis mūka ceļu... Un man nepatīk, ka es to esmu sapratis.
Un nav nekādas Tibetas. Tas ir komerciāli. Tas ir nepatiesi. Nav pareizi mācīties definīcijas, nesaprotot to jēgu. Ir jāiemācās saprast, un pēc tā veidot definīcijas. Tieši tā es parasti esmu darījis, būdams muļķis aiz negribas mācīties, bet tajpat laikā ik mirkli mēģinot saprast. Jebko. Visu. Pa druskai, pa druskai. Tikai tā mēs spējam iegūt gudrību. |
| 3:40p |
Zem ikviena teikuma, ko rakstu, slēpjas garsh referāts, kuru aiz sava slinkuma, bet varbūt aiz uzskata, ka vēl nav vērts rakstīt, jo vēl daudz jāapgūst, jāsaprot, jāapjēdz, nerakstu. Un joprojām ceru, ka nepienāks diena, kad man tas viss apniks. Un es negribu apstāties pusceļā. Whatever U say, whatever U think... just don't care. |