(bez virsraksta)
Aug. 30., 2015 | 08:33 pm
Sirdspuksti krāsoja šīs dienas gaišzili karstas un satraucoši, satriecoši sasodīti... Kas zina, kādreiz vējš aizslaucīs arī tās, vismaz daļēji, bet es pretojos un tamdēļ rakstu. Vismaz sev. Rītdiena nebūs vairs tāda kāda bija vakardiena un vai būtu tas uz labu vai sliktu. Bet dzīvē mirdz punkti, tie, kurus nemaz nevar tā vienkārši aizmirst, kas kā katedrāles paceļas virs pelēcības. Punkti, tik mazi priekš citiem, tik lieli prieš sevis. Šodien beidzas augusts un vakar, stāvot tur, es redzēju kā mirdz viens no manas dzīves punktiem, viena no manas dzīves katedrālēm. Redzēs. Kāds būs nākošais. Vai nākošais būs? Gan jau. Tik kur tas slēpjas, to nezinu es. Bet gribētos. To savienot ar iepriekšējiem.