chrono - 8. Jūlijs 2015

Ir pāris cilvēki, kuru pastāvēšana mani priecē. Un viens no tiem ir Chris Corner (CC), kurš pazīstams ar savu soloprojektu, IAMX. Manā uztverē IAMX ir viens no šīs un pagājušās desmitgades izcilākajiem projektiem, gan ar savu skanējumu, gan attieksmi. Zem IAMX vārda CC pagaidām ir klajā laidis 5 studijas albūmus, kuri ir gan paša komponēti, gan pašrocīgi producēti. Seksuālās identitātes meklējumi, izmisums, nāve, reliģija, politika, narkotikas, nihilisms un protams, nekur neiztikt arī bez grūti nepieminamās mīlestības, tas viss ir atrodams IAMX repertuārā. Muzikāli tiek eksperimentēts gan ar instrumentiem, kuru nosaukumus man vēl ir jāmācās izrunāt (piemēram, vibraphone, glockenspiel, celesta un harpsichord), gan savu, uz mūsdienu fona unikālo vokālu. Ne vien pati mūzika definē mākslinieku, bet arī viņa uzstāšanās māksla. Pavērojot CC uzstāšanos, var vērot cilvēku, kuram skatuve ir narkotika un ūdens priekš slāpju cietēja reizē. Kopsummā ar teatrālo sniegumu tas dod sajūtu, ka skatītāji ir atnākuši ne tikai baudīt sev tuvās dziesmas, bet arī vērot vienpersonisku un personīgu izrādi. Tas īsumā ir viss, lai arī teikt varētu daudz vairāk. Tagad laiks Tarkovskim.