(bez virsraksta)
Maijs. 26., 2015 | 10:11 pm
[..]Melanholija. Rudenī tai piemīt trūdošo lapu, aizgājušo vasaras dienu un drebuļus dzenošā vēja smarža. Bet tā mani vajā pat karstākajās vasaras dienās. Arī šodien tā ietriecās manī un pieprasīja, lai skumstu es par lietām, kuras labot vairs nevar un cilvēkiem, kuri mūžam zuduši man. Bet apsolos es to izdzēst. Izdzēst ar baudu par algas palielinājumu, kaismiem svešzemju ceļojumiem un nepilngadīgu kaimiņu Staburadžu pavešanu. Un tad, pēc gadiem trīs, es sākšu ticēt dievam. Un lūgt piedošanu. Velns viņu zina par ko, bet ļaudis elš ar tik lielu baudu par savu grēcīgumu, ka tas manī rada arvien stingrāku vēlmi pievienoties šim grēcinieku pulciņam.[..]