chrono - 8. Novembris 2012

[..]Pat ja mēs ar viņu pārgulētu, tas maz ko mainītu. Tas varbūt mainītu visu, bet tomēr ne tā, kā ar jebkuru citu. Saproti, tas būtu kā pārgulēt ar māsu. Jā, tev tas liekas drausmīgs salīdzinājums, tev pašai ir māsa. Bet es paskaidrošu. Runa ir par tām sajūtām, kas vieno pāri visam. Jūs jau pirms tam esat tik tuvi vienā ziņā, ka jebkas, ko jūs izdarītu, to nevarētu mainīt. Pat ja tā būtu pēdējā reize, kad mēs viens otru redzētu. Tik acīmredzamas pretrunas, bet tās pastāv tikai šajā, uz konceptiem bāzētajā valodā, nevis mūsos pašos.

Es teiktu, ka kaut kas nav kārtībā, bet patiesībā jau nekad nekas nav. Dažkārt es pieķeru sevi sapņos, kuros es esmu kļuvis par aitu, bet vērtība ir tikai turpināt būt par vilku, jo pasaule nemainās un varbūt arī nemaz nevajag.