(bez virsraksta)
Maijs. 29., 2012 | 02:41 pm
Noslīcināt visas aizraušanās, iemīlēšanās, sapistās sirdis un sapņus, kas beidzas, tā īsti vēl nesākoties. Jālien mežā, jāaizmirst visi cilvēki un varbūt arī nedaudz pašam sevi. Man ir apnicis pēc kaut kā ilgoties, iekārot, kaut ko gaidīt, nekad nepiepildīt, negulēt naktis un ienīst likteni, kas man pagaidām ir devis veiksmi profesionālajā un pilnīgu fiasko personīgajā jomā. Goda vārds, es jūtos vienkārši slikti un pašlaik vēlētos tikai kādu, kas man varētu sniegt kaut nelielu komfortu ar apziņu, ka kādam šajā caurumā, ko sauc par pasauli, es arī nozīmēju. Bet arī šādi sentimenti tā kā būtu jāatmet un jāiemācās dzīvot bez visādām ilgām un debīliem romantiskiem sapņiem, kas nes tikai nepiepildījuma sajūtu.