chrono - 1. Aprīlis 2012

Nu tā. Viss ir sūdīgi un viss ir labi. Vīrusa čakarētās smadzenes neļauj izvēlēties un izvēle arī nav tik vienkārša. Cilvēki riebjas, cilvēki patīk, diena ir skaista, bet totāli nebaudāma. Daļu dienas pavadīju pastudējot tantru. Šodien vajadzēja pabeigt to, ko neesmu vēl sācis pašsaprotamu iemeslu dēļ. Bet ne beigt, tantra to nerekomendē (vismaz klasiskajā izpratnē ar visu ejakulāciju). Nezinu kā būs parīt ar to slimnīcu, jo nezinu kā būs ar veselību un cik veselam man ir jābūt, lai ar mani veiktu neliela mēroga operācijas. Plus vēl man nav skaidrības par to vai visas formalitātes ir gatavas vai tomēr nē, bet to jau es rīt noskaidrošu.

Vismaz guļot mājās es neesmu saskāries ar nevienu 1. aprīļa derdzību.

Žēl, ka fakultātei norauj budžetu. Pagaidām zinu jau vienu labu cilvēku kurš tā dēļ zaudēja darbu un visiem tiek samazinātas algas.

Bet mazi bērni man joprojām riebjas. Vismaz to nu es zinu skaidri un ar mani tātad viss ir tik daudz maz kārtībā. Bet pēc 50 gadiem, kad jutīšos pietiekami morāli nobriedis priekš tāda, es noteikti savas domas mainīšu par vismaz 1 eksemplāru. Cerams. Gan tam tur, gan man.