Frendi

Eu, skatieties uz mani!
Man ir viedoklis!
Un man ir viedoklis par visu.
Piemēram, par tavām krūtīm, par Valmieru.
Vai ko un kur sūtīt.
Par parkošanās laikiem
Un viedoklis par zilo zaļo sieru.
Par to, ko tu dari nepareizi
Un par to, ko nedari pareizi.
Par to jokot te nedrīkst,
Bet te iederētos kāds joks.
Man ir viedoklis par kroņiem, roņiem
un vienkārši par krāsu toņiem.

Es tevi redzēju šonakt sapnī. Tu biji ietīts tādā baltā, mazliet caurspīdīgā palagā un lēni elpoji. Ieelpas tevi uzpūta kā lielu balonu, bet izelpas samazināja līdz mata smalkumam. Es nācu tev tuvāk, bet tu netuvojies. Katru reizi, kad tevi pasaucu tu pārstāji elpot un it kā klausījies. Tad pēc pāris sekundēm atkal sāki elpot. Es paskatījos uz aizmuguri un tur atkal biji tu. Es skatījos pa kreisi, uz augšu, pa labi, uz leju - visur tu. Un tad es sapratu, ka tu gribi mani blakus, lai redzu kāds tu esi - dzīvs un mainīgs, radošs un noslēpumains. TIKAI tu neļauj sev pieskarties un nelaid nevienu klāt un tu rādi tikai to, ko vēlies. No tevis arī nevar aizbēgt, tu vienmēr būsi acu priekšā. Ne īsti ar tevi un noteikti ne bez tevis. Un visapkārt pelēcīgs un paliek gaišāks, kad ieelpo un mazliet tumšāks, kad izelpo. Un tad uz brīdi, meklējot, kur tu nepaspēsi parādīties, kad meklēju skatienam brīvību. Uz brīdi. Tiešām liekas uz tādu fantastiski īsu brīdi es redzēju plaisu tur tālumā. Un tajā plaisā daudz krāsu. Un tad tu atkal pielīdi priekšā elpot.

Vai tu pasmaidīji uz manu pusi vai tā bija tikai tāda gaismas ilūzija tajā brīdī, bet es saņēmu impulsu no sirds dziļumiem un iedarbināju kājas uz tavu pusi. Man nav daudz, ko dot, bet būt blakus es varu.

Vai tas bija tāpēc, ka es mazliet sakustējos, domājot par tevi, vai tā bija tikai tāda ēnu spēle, bet es sajutu tevi nākam uz manu pusi un piecēlos pirms biji klāt. Tev ir tik daudz un es baidos nebūt gana.

Būt kopā ir riskanti - kurš ir tukšums?