blondJaunākais | |
|
You are viewing 20 entries, 260 into the past 8. Jūlijs 20127. Jūlijs 20122. Jūlijs 2012:
Mums ir tāda ķeza, ka nevar aiziet gulēt, pirms kaut kur brauc, un tāpat nevar aiziet gulēt, kad no kaut kurienes atbrauc. Tādi pieturas punkti, kas jāiezīmē ar ilgu sēdēšanu ķēķī un labu iedzeršanu. 1. Jūlijs 2012:
Ierakstīju tviterī: "Laukos es visu laiku biju laukos, bet Rīgā es esmu internetā." Ierakstīju un sapratu, ka samelojos. Es arī laukos ik pa brīdim mēģināju tvert vārā interneta atblāzmas, lai ieskatītos cibā un feisbukā, un tiviterī. Tas neizdevās bieži un es arī patiešām nepieliku īpašas pūles, tomēr, tomēr, es nespēju atturēties ik pa laiciņam pārbaudīt "vai neiet". :
Un es arī esmu drusku apjukusi. Lai gan it kā jau arī Rīgā ir labi, gulta būs mīkstāka, internets ātrāks. :
Kaķi pēc atgriešanās Rīgā ir tādi kā apjukuši vai pat sajukuši. Boriss it kā vienkārši saguris, Grieta nīgra un nervoza. Uzlīda Borisa vietā uz bufetītes. Uz visiem šņāc. Laukos viņi sadzīvoja lieliski, bet tagad, šķiet, atkal cīnās par teritoriju. :
Domāju, kā aprakstīt aizgājušo nedēļu, bet neko nevaru izdomāt. Rītos cēlāmies vēlu. Dzērām kafiju. Tad sēdējām, sēdējām, sēdējām zem ozola. Sēdējām. Zem ozola. Tā nemanot pienāca pēcpusdienas. Kaut ko iekodām. Tad sēdējām, sēdējām, sēdējām zem ozola. Līdz piezagās novakares. Tad Pauls grillēja gaļu un dārzeņus, taisīja salātus, taisīja salātus. Ēdām ārā. Ēdām, ēdām. Sēdējām, sēdējām, dzērām, dzērām. Pīpējām. Nē, pīpēju. Tad piezagās vēsums. Gājām iekšā. Sēdējām pie kamīna. Skatījāmies The Killing, sēdējām pie kamīna, skatījāmies, dzērām, dzērām, dzērām, gājām gulēt. Rītos cēlāmies vēlu. Labi, bijām arī divreiz sēņot un Pauls drusku papļāva, bet tas arī tiešām viss. Vērojām kaķīšus, visu laiku vērojām kaķīšus. 24. Jūnijs 201223. Jūnijs 2012:
Tā kā paliekam Rīgā ar mammu, sarīkosim sev mazus Jāņus pagalmā, uzgrillēsim kakla karbonādes šašliku klasisko, iedzersim beļģu alus. Atnāks N. un Ģ. Tirgū iepirkos šausmīgos nēģos, garšoja pēc trāna, vairāk kā puskilo ielidināju pa taisno miskastē, ilgi skaloju muti. Gribējās aizbraukt atpakaļ un piespiest to pārdevēju pašu vienu nēģi apēst manā acu priekšā. Vēlās pusdienās mums būs jaunie kartupelīši, mans vismīļākais izmērs, ar pēdējo pērno gaileņu mērci. Tā simboliski, lai atbrīvojas vieta jaunām. (Tā mēs domājām, ka pēdējo - nupat mamma paziņojas, ka viņas dzīvokļa saldētavā ir vēl.) 18. Jūnijs 2012:
Tas nīgrums pret pasauli, kas iestājas, ja tev sāp zobi (zobs), nav salīdzināms ne ar ko citu. Īpaši, ja viņš sāp tā mēreni (ja sāp stipri, tad pasaule vispār atkāpjas, viņas vienkārši nav). Bet tā zoba īdēšana. Ne gulēt, ne negulēt, viss riebjas, visi slikti. Man ir bijušas visādas sāpes - kuņģa sāpes, galvas sāpes, sirds sāpes, kāju pēdu sāpes un vēl vesels klāsts nedefinējamu sāpju pa visu ķermeni, bet nekas no tā nav tik apnicīgs un mizantropiju veicinošs kā zobu sāpes. 15. Jūnijs 2012:
Un, johaidī, Linčs ir zimis 1946. gadā un šito viņš uztaisa! (skat. manu iepriekšējo postu) :
Kūtri sēžu, malkoju brutu un skatos, kā Pauls akvarelē. Un nesaprotu, kur rodas drosme uzklāt pirmo krāsas kārtiņu. :
Atgriežoties pie kaķiem. Kaķu turēšana ir kā tāds jūtu poligons, kas iemāca mīlēt visus vienādi. Un ne tikai mīlēt, bet priecāties par katru tādu, kāds viņš ir. Gudrs, dumjš, palaidnīgs vai kārtīgs - tu neko no viņa negaidi, neko neprasi, neuzstādi viņam nekādus mērķus, uzdevumus, nesaisti ar viņiem savas ambīcijas par labu audzināšanu. Kaķis ir kaķis. Un vajadzētu iemācīties šadi attiekties arī pret saviem bērniem. 14. Jūnijs 2012:
Krutākais no kaķiem, bez šaubām, ir Grieta. Viņa ir ne tikai skaista. Viņas milzīgās acis, lielā pašcieņa, atturība, takta izjūta un pašpietiekamība, viņas pieķeršanās saimniekiem un neļaušanās svešo lētajiem pievilināšanas jociņiem ir tas, kas veido viņas izcilo personību. Mēs viņu paņēmām no patversmes apmēram 1.5 gadus vecu. Tagad viņai varētu būt ap četri gadi. Boriss, savukārt, ir jampampiņš, jautrulis, sīks zaglēns, huligāns, kauslis, iztapoņa, lišķis un nodevējs. Viņam ir 10 mēneši. Pūkainie rieksti vēl nav nogriezti. Reizēm šķet, ka sterilizētajā Grietā viņš atklāj sievieti. Fiziski viņš varbūt ir spēcīgāks par Grietu, reizēm viņu apnicīgi trenkā, bet vienalga - nesatricināmi - Grieta ir šīs mājas karaliene un stabila autoritāte. 13. Jūnijs 2012: Punkts, interpunkcija Punkts ir kļuvis par tādu kā nelaipnības vai nepieklājības zīmi. Tu vari beigt savu komentu cibā vai čatā bez pieturzīmes vai ar smailiju vai daudzpunkti. Bet, ja tu beidz ar punktu, tas nozīmē, ka diskusija (vai parasta saruna) ir slēgta ar tavu verdiktu par attiecīgo tēmu. Tu negaidi atbildi. Tāpēc es lietoju tos smailijus, lai neizskatītos nepieklājīga. 11. Jūnijs 2012:
Mūsu uzņēmumā parādījušās divas jaunas vakances. Nolēmu vispirms apjautāties šeit, varbūt kādam no jums ir kāds paziņa vai radagabals, kuru tas varētu interesēt. ( ... tālāk ... ) 10. Jūnijs 201229. Maijs 2012:
Kad lasu sludinājumus kopienā "vajag", kur par jebko pretim sola "kaut ko garšīgu", vienmēr esmu pilnīgā neizpratnē - kas tas ir - končas, smalkmaizītes, desmaizītes, pudele lēta vīna, makaroni pa flotski, pagājušās sezonas upeņu zaptes burciņa? Kas tā par tādu naturālās saimniecības valūtu? Vai tas nav pārāk sarežģīti, vai vienkāršāk nebūtu teikt - samaksāšu tev vienu - divus - trīs latus, varēsi nopirkt sev kaut ko garšīgu vai, piemēram, paciņu cigarešu? Kā cilvēki apmainās ar tām garšīgajām lietām un vai tās vispār ir garšīgas, tāds, lūk, jautājums. Bet vispār es šodien vienkārši esmu briesmīgi nogurusi un tāpēc ērcīga. Un, lūdzu, nekad nepiedāvājiet man "kaut ko garšīgu", ja vien tas nav kaut kas pilnīgi konkrēts un iepriekš norunāts. Upd. Lai neratsos pārpratumi - ja man ir kaut kas nevajadzīgs, es to mēdzu atdot par velti. |