Kitty McOutrage

oh ffs

Sun, 24 May 2026 09:49:28 GMT

kādreiz lika tikai bildes ar 'sevi', tad ar 'sevi' un 'savu suni'. tagad jau es+suns+Bībele lol. gaidu nākamo apgreidu.

Inferno

Sun, 24 May 2026 08:09:11 GMT

Uzminiet, kurš tikko pre-orderoja BoC jauno albumu?! Es jau īsti vairs neticēju, ka viņi vēl ko radīs, bet par laimi kļūdījos.

Guardian ir novērtējis ar 2 no 5 (es rakstu nelasīju), bet guardian līdz šim ir kļūdījies tik daudz, ka būtu likumsakarīgi, ka kļūdās arī šeit. So i'll be the judge of that.

Visas dziesmas būs pieejamas tikai nākamo 5dien, bet 2 jau tagad un, oh boi, tas ir tieši tas par ko mana bezcerīgi grēcīgā sirds ir sapņojusi.

Dora Moutot

Thu, 21 May 2026 13:45:56 GMT

"Tiesa vēlas abas lietas vienlaikus: saglabāt uz dzimumu balstītās aizsardzības, bet padarīt neleģitīmu pašu atgādinājumu par to, kāpēc tās pastāv."

Vakar Francijā tiesa lēma, ka šai sievietei ir jāmaksā 4500 eiro sods par apgalvojumu, ko viņa pasacīja debatēs televīzijā, proti, ka sievietēm jābūt piesardzīgām no vīriešiem. Tā kā esmu lumpenis, kas nemāk franciski, es visu iztulkoju ar botu, bet ielikšu arī adresi uz oriģinālu. Ja kaut viens cilvēks izlasīs līdz galam - paldies. Tur ir laba un izvērsta sprieduma analīze, kā arī tiek iezīmēts kā nāves draudi atšķirīgi domājošiem tiek vērtēti kā pieļaujami, tai pat laikā viedokļa paušana tiek uzskatīta par sodāmu.

https://doramoutot.substack.com/p/je-suis-condamnee-par-la-justice

2026. gada 20. maijā es uzzināju, ka Francijas tiesa mani ir notiesājusi par to, ka es pateicu: “Mums kā sievietēm ir pienākums būt piesardzīgām pret cilvēkiem ar dzimumlocekli.”

Šis notiesājošais spriedums iezīmē satraucošu pavērsienu vārda brīvībai Francijā. Tagad ir oficiāli aizliegts aicināt būt piesardzīgām pret pretējo dzimumu.
Kopā ar saviem advokātiem mēs, protams, iesniegsim apelāciju un, ja būs nepieciešams, vērsīsimies pat Kasācijas tiesā. Tas, kas šeit tiek izšķirts, ievērojami pārsniedz manu personīgo gadījumu. Nav pieņemami, ka sieviete var tikt krimināli sodīta par to, ka sabiedriski nozīmīgā debatē ir paudusi bažas par sieviešu drošību un bioloģiskā dzimuma realitāti.

Lietas sākums

Bet sāksim no paša sākuma:
Pirms trim gadiem trīs LGBT asociācijas (kuras ar jūsu nodokļu naudu finansē Parīzes pilsēta un Ildefransas reģions) — Mousse, SOS Homophobie un ADHEOS — iesniedza pret mani sūdzību par “transfobiju”. Aicinu jūs izlasīt pilnu lietas sākuma kopsavilkumu, lai labi saprastu visus apstākļus un nianses.

Šīs asociācijas mani apsūdzēja par to, ka televīzijas debatēs par transdzimuma jautājumiem raidījumā Quelle Époque !, ko vadīja Léa Salamé, es pateicu šādu frāzi: “Mums kā sievietēm ir pienākums būt piesardzīgām pret cilvēkiem ar dzimumlocekli.” Es šo frāzi izteicu ļoti konkrētā kontekstā. Es runāju par gadījumiem, kad vīrieši, kuri sevi identificē kā sievietes, tiek pārvietoti uz sieviešu cietumiem un dažos dokumentētos gadījumos ir bijuši iesaistīti seksuālā vardarbībā pret citām ieslodzītajām. Tātad mans izteikums attiecās uz konkrētu drošības jautājumu: iespējamām sekām, ko var radīt noteiktas dzimumidentitātes pašidentifikācijas politikas sievietēm paredzētās telpās.
Es skaidroju, ka par šo tēmu jau ir bijuši satraucoši incidenti un ka šajā īpašajā kontekstā sievietes var nonākt situācijā, kurā viņām jābūt piesardzīgām pret vīriešu dzimuma personām. Lai pareizi saprastu manu domu, lūk, kā tā tika iepriekš pasacīta: [tālāk tieši citēts liktenīgais fragments no tv debatēm]

Léa Salamé:
“Tad tagad došu vārdu jums, Dora Moutot: kas tieši jums… kādā ziņā jums, kura esat feministe un sieviete, rodas sajūta, ka transpersonu prasības jūs padara ievainojamāku? Kāpēc jums šķiet, ka tas ir kaut kas, kam būtu jānostājas pretī? Ka tas jums kā sievietei kaut ko atņem?”

Dora Moutot:
“Nē, manuprāt, tās nav lietas, kuras vajadzētu pretstatīt vienu otrai — patiesībā ir jāatrod kopīgs pamats. Un problemātiskais šobrīd ir tieši noteiktās jomās. Piemēram, sportā: šobrīd ir zināms skaits transsieviešu, tātad cilvēku, kuri iepriekš bija vīrieši, kas piedalās sporta sacensībās pret sievietēm. Un dažreiz viņas uzvar vienkārši tāpēc, ka viņām ir atšķirīga muskulatūra.
Mums ir arī problēma, piemēram, cietumos. Dažās valstīs — piemēram, ASV, Kalifornijā vai Anglijā — notiek tā, ka vīrieši, kuri dažkārt ir izdarījuši slepkavības pret sievietēm vai izvarošanas, sākumā tiek ievietoti vīriešu cietumā, bet pēc tam iziet tā saukto “gender affirming” [attēlo pēdiņas ar žestu] programmu, tātad cietumā veic pāreju un administratīvi kļūst par sievietēm, pēc kā viņi tiek pārvietoti uz sieviešu cietumiem.
Un tad mēs nonākam situācijā — man tas ir jāpasaka —, kur daži no šiem vīriešiem izvaro savas kameras biedrenes. Es nesaku, ka visas transpersonas tā dara, nepavisam ne, bet mums kā sievietēm ir pienākums būt piesardzīgām pret cilvēkiem ar dzimumlocekli.”

2026. gada 20. maijā mani advokāti Richard Malka un Marine Viegas mani informēja, ka esmu notiesāta par “publisku apvainojumu pret personu vai personu grupu viņu dzimuma, seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ”, piespriežot 1000 eiro sodu valstij + 1500 eiro prasītājām asociācijām (500 eiro katrai asociācijai) + 2000 eiro viņu tiesāšanās izdevumu segšanai — kopā 4500 eiro.

Es joprojām nesaprotu, kur tieši šeit ir apvainojums. Es pateicu to, ko visas sievietes uz šīs planētas kādreiz ir domājušas un ko feministes atkārto jau gadu desmitiem: mums jābūt piesardzīgām pret vīriešiem, jo tieši vīrieši izdara pārliecinošu vairākumu seksuālās vardarbības noziegumu. Francijā 99 % par izvarošanu notiesāto personu ir vīrieši.

Mana doma bija vienkārša: ja cilvēkam ir vīrieša dzimums, neatkarīgi no tā, kādu dzimumidentitāti viņš deklarē, daudzas sievietes instinktīvi izjūt papildu piesardzību. Tā nav ne naids, ne aicinājums uz vardarbību. Tas ir aizsardzības reflekss, kas dziļi sakņojas sieviešu pieredzē. Acīmredzot tagad pietiek ar šīs realitātes atgādināšanu, lai tiktu notiesāta.

Bet, ja jums ir interese saprast, kā tagad iespējams tikt notiesātai par šādu izteikumu, lūk, kā tiesneši pamato savu lēmumu sprieduma tekstā:

“Nosaucot viņas par ‘cilvēkiem ar dzimumlocekli’, no kuriem ‘sievietēm’ esot ‘jāuzmanās’, apsūdzētā vispirms reducē transsievietes līdz viņu dzimumloceklim, t.i., līdz viņu piedzimšanas brīdī piešķirtajai vīriešu dzimuma pazīmei, vienlaikus noliedzot viņu sievietes dzimumidentitāti, jo tās tiek nostatītas pretstatā ‘sievietēm’; tādējādi apsūdzētā netieši uzskata, ka transsievietes nav sievietes.

Izmantojot retorisku paņēmienu, proti, aizstāvoties ar apgalvojumu, ka ne visas transpersonas izdara seksuālus uzbrukumus cis-sievietēm, apsūdzētā tomēr savas frāzes otrajā daļā, kuru ievada saiklis ‘bet’, kas atceļ šo šķietamo retorisko piesardzību, apgalvo, ka ‘sievietēm’ ir jāuzmanās no ‘cilvēkiem ar dzimumlocekli’, tādējādi paužot domu, ka pat tad, ja ne visas transsievietes rīkojas vardarbīgi, transsievietes, tieši tāpēc, ka viņām ir dzimumloceklis, rada seksuālas vardarbības risku cis-sievietēm.
Tādējādi viņa saista šo vīriešu dzimuma pazīmi ar bīstamības stāvokli, un iepriekšējais izteikums ļauj saprast, ka cis-sieviešu piesardzība izriet no pieņēmuma, ka vīriešu dzimuma pazīmes — dzimumlocekļa — esamība pati par sevi rada transsievietēm noslieci vai predispozīciju seksuāli uzbrukt cis-sievietēm.

Lai gan šis izteikums ietver zināmu pamudinājumu ‘uzmanīties’ no transsievietēm, kas var izraisīt pret viņām naidīgumu vai noraidījumu, tas tomēr tieši vai netieši neaicina sabiedrību uz vardarbību, diskrimināciju vai naidu pret viņām. Tomēr šis izteikums, kas vispārinošā un esencializējošā veidā noliedz attiecīgo personu dzimumidentitāti un reducē tās līdz vīriešu dzimuma pazīmei, saistot šo pazīmi ar bīstamību cis-sievietēm, ir aizskarošs pret transsievietēm viņu dzimuma un dzimumidentitātes dēļ.
Tādēļ sākotnēji izvirzītā apsūdzība par kūdīšanu uz naidu, vardarbību vai diskrimināciju pret personu vai personu grupu viņu seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ jāpārkvalificē par publisku apvainojumu pret personu vai personu grupu viņu dzimuma, seksuālās orientācijas vai dzimumidentitātes dēļ.

Lai gan šis izteikums tika pausts leģitīmu debašu ietvaros par transpersonu prasībām un to iespējamajām sekām sabiedrības organizācijā, jo īpaši sporta un ieslodzījuma jomā, un lai gan šādas sabiedriskas debates pieļauj dažādus viedokļus, no kuriem daži var tikt uzskatīti par šokējošiem atkarībā no katra personīgās pārliecības, tomēr nebija pieļaujams paust īpaši aizskarošu un transfobisku izteikumu, aizsedzoties ar kritisku viedokli — proti, izteiksmes formu, kas izplata naidu, kura pamatā ir neiecietība pret personu grupu viņu dzimuma un dzimumidentitātes dēļ, un kas tādējādi ir vārda brīvības ļaunprātīga izmantošana, par ko pienākas kriminālsods, kas samērīgs ar kaitējumu mūsu demokrātiskās sabiedrības aizsargātajām vērtībām.
Līdz ar to Dora Moutot tiks atzīta par vainīgu šajā pārkvalificētajā apsūdzībā.”

Tiesnešu argumentācijas analīze

Taču problēma ir tāda, ka, manuprāt, tiesnešu argumentācija neiztur kritiku.
Aplūkosim tuvāk, kas šeit notiek…

Vispirms — tiesneši man liek teikt to, ko es nekad neesmu teikusi. Tiesa raksta, ka es esot apgalvojusi, ka “transsievietes, tieši tāpēc, ka viņām ir dzimumloceklis, rada seksuālas vardarbības risku cis-sievietēm”. Taču tas nav tas, ko es pateicu. Mana precīzā frāze bija:
“Mēs nonākam situācijā — man tas ir jāpasaka —, kur daži vīrieši izvaro savas kameras biedrenes. Es nesaku, ka visas transpersonas tā dara, nepavisam ne, bet mums kā sievietēm ir pienākums būt piesardzīgām pret cilvēkiem ar dzimumlocekli.”

Es nepārprotami pateicu: “Es nesaku, ka visas transpersonas tā dara.” Tiesa šo precizējumu ignorē un pēc tam apgalvo, ka es vispārinu. Es nekad neesmu teikusi, ka visas transsievietes ir bīstamas, ka transidentitāte nozīmē noslieci uz noziedzību vai ka dzimumloceklis automātiski padara cilvēku par izvarotāju. Es runāju par konkrētu situāciju: vīriešiem, kuri pēc sevis pasludināšanas par sievietēm tika pārvietoti uz sieviešu cietumiem un kuri dažos dokumentētos gadījumos bija iesaistīti seksuālā vardarbībā.

Tādējādi tiesa pārvērš piesardzības izteikumu vispārīgā teorijā par bīstamību. “Būt piesardzīgam” nenozīmē “uzskatīt visus par bīstamiem” Tiesas argumentācijas centrā ir absurda nozīmes maiņa: “būt piesardzīgam” tiek interpretēts kā “uzskatīt par pēc būtības bīstamiem”. Taču ikdienas valodā piesardzība nav universāla apsūdzība.
Kad saka:
“uzmanieties no svešiniekiem naktī”
“uzmanieties no bruņotiem cilvēkiem”
neviens to nesaprot kā “visi svešinieki ir noziedznieki” vai “visi bruņotie cilvēki nogalinās”.

Visa mūsu sabiedrība jau balstās uz atšķirībām, kas saistītas ar dzimumu. Spriedumā apgalvots, ka es saistot “vīriešu dzimuma pazīmi” ar “bīstamības stāvokli”.
Jā — un? Visa drošības politika jau balstās uz statistiskām atšķirībām starp dzimumiem. Vīrieši izdara pārliecinošu vairākumu izvarošanas, seksuālu uzbrukumu un smagas fiziskas vardarbības noziegumu. Šīs realitātes tiek ņemtas vērā visur: cietumu nošķiršanā, sieviešu sporta kategorijās, ķermeņa pārmeklēšanās, sieviešu patversmēs un drošības politikā. Ja bioloģiskajam dzimumam nav nekādas nozīmes, tad ir jāpaskaidro, kāpēc joprojām pastāv sieviešu cietumi.
Bet, ja bioloģiskais dzimums noteiktos praktiskos kontekstos joprojām var būt nozīmīgs, tad jābūt iespējai to pateikt, netiekot notiesātai.
Tiesa vēlas abas lietas vienlaikus: saglabāt uz dzimumu balstītās aizsardzības, bet padarīt neleģitīmu pašu atgādinājumu par to, kāpēc tās pastāv. Tas ir pretrunīgi.

Es runāju par valsts politiku, nevis par kādas grupas cieņu. Mans izteikums attiecās uz ieslodzījumu, drošību, seksuālās vardarbības risku un piekļuvi sievietēm paredzētām telpām. Es runāju par konkrētām sekām, ko rada noteiktas dzimumidentitātes pašidentifikācijas politikas. Tiesa drošības bažas pārvērš morālā uzbrukumā.
Tā sajauc politikas kritiku ar naidīgumu pret pašas grupas eksistenci. Taču demokrātijā ir jābūt iespējai aizstāvēt domu, ka bioloģiskais kritērijs noteiktās telpās joprojām ir nozīmīgs, netiekot uzreiz apsūdzētai naidā. Pretējā gadījumā jebkāda pašidentifikācijas politiku kritika kļūst neiespējama.

Spriedums pats sev pretrunā

Tiesa melns uz balta atzīst, ka mans izteikums: “tomēr ne tieši, ne netieši neaicina sabiedrību uz vardarbību, diskrimināciju vai naidu.”
Taču dažas rindkopas vēlāk tā apgalvo, ka šis pats izteikums: “izplata naidu, kas balstīts neiecietībā.”
Tātad izteikums neaicina uz naidu, bet vienlaikus it kā izplata naidu…

Tas neaicina uz diskrimināciju, bet kļūst sodāms kā diskriminējošs izteikums. Tas neaicina uz vardarbību, bet tomēr pelna kriminālsodu. Šī pretruna ir būtiska. Ja mani izteikumi neprasīja ne vardarbību, ne izslēgšanu, ne tiesību atņemšanu, ne diskrimināciju, tad kas īsti tiek sodīts? Viedoklis.

Tiesa atzīst debašu leģitimitāti… un pēc tam notiesā vienu no pozīcijām šajās debatēs Spriedumā pati tiesa atzīst, ka šis jautājums pieder pie leģitīmām debatēm, ka tas skar būtiskus sabiedrības organizācijas jautājumus un ka demokrātijā var tikt pausti arī šokējoši viedokļi.

Tomēr tā notiesā tieši konkrētas atšķirīgas pozīcijas paušanu. Citiem vārdiem sakot, debates teorētiski ir atļautas, bet noteikti secinājumi praksē kļūst aizliegti.
Tā ir nopietna problēma vārda brīvībai. Vārda brīvība nav domāta tam, lai aizsargātu visiem pieņemamus izteikumus.
Tā ir domāta tieši tam, lai aizsargātu izteikumus, kas aizskar, šokē vai satrauc. Pretējā gadījumā tā vairs neko neaizsargā.
Patiesā problēma — tiesa soda ideoloģisku nepiekrišanu
Šis spriedums balstās uz virkni pastāvīgu jēdzienu pārbīžu:

• “runāt par bioloģisko dzimumu” kļūst par “identitātes noliegšanu”;
• “piesardzība” kļūst par “naidu”;
• “drošības bažas” kļūst par “transfobiju”;
• “politikas kritika” kļūst par “uzbrukumu grupai”

Katrā posmā tiesa manam izteikumam piedēvē nodomus, kurus es nekad neesmu paudusi. Tā nesoda tikai to, ko es pateicu. Tā soda to, ko pati izlemj, ka es esot gribējusi pateikt. Un tieši tas ir satraucoši. Jo būtībā šis spriedums nesoda ne aicinājumu uz vardarbību, ne kūdīšanu uz diskrimināciju. Tas soda faktu, ka es apgalvoju: bioloģiskais dzimums noteiktos drošības kontekstos joprojām var būt nozīmīgs. Netiek sodīta naidpilna frāze — tiek sodīta nepiekrišana ideoloģijai.

Reibinošs kontrasts

Kā jau teicu, kopā ar saviem advokātiem mēs, protams, iesniegsim apelāciju un, ja būs nepieciešams, vērsīsimies pat Kasācijas tiesā.
Tas, kas šo notiesāšanu padara vēl grūtāk pieņemamu, ir absolūti satriecošais kontrasts ar to, kā tiesu sistēma ir izturējusies pret ārkārtīgi nopietnajiem draudiem, ko mēs ar Marguerite Stern esam saņēmušas savu uzskatu dēļ par transideoloģijas galējībām.

Jau gadiem ilgi mēs esam saņēmušas nepārprotamus nāves draudus, aicinājumus uz vardarbību, iebiedēšanas kampaņas, ziņojumus ar aicinājumiem “sašķaidīt mums galvu”, publiski skandētus saukļus, piemēram, “viena TERF — viena lode” vai “transfobus ugunī”, aicinājumus “izrēķināties ar aukstajiem ieročiem” un pat aicinājumus “fiziski un vardarbīgi pretoties visai mūsu eksistencei”. Plakāti, publikācijas un saukļi tieši aicināja vērsties pret mums fiziski. Pat aptuveni sešdesmit maskētu un bruņotu cilvēku tika aizturēti, dodoties uz mūsu grāmatas Transmania autogrāfu sesiju. Mēs esam dzīvojušas pastāvīgā spriedzē — pasākumu atcelšana, policijas apsardze, reālas bailes no uzbrukuma, masveida vajāšana, nomelnošanas kampaņas, atkārtoti draudi.

Un tomēr? Katrreiz, kad iesniedzām sūdzību, lietas tika izbeigtas bez turpinājuma. Nebija ne tiesvedības, ne institucionāla sašutuma, ne aizsardzības. Sīkāka informācija — šeit. Savukārt tas, ko es pateicu televīzijas debatēs, man ir atnesis kriminālu notiesāšanu. Šķiet, ka saukļi ar aicinājumiem mūs nogalināt izraisa mazāku tiesu reakciju nekā frāze, kas pauž bažas par sieviešu drošību.

Nosūtītais signāls ir biedējošs: nāves draudi pret sievietēm ar atšķirīgu viedokli šķiet pieļaujami, bet atšķirīga viedokļa paušana par dzimumu kļūst juridiski riskanta.
Varat iedomāties, ka pēc šādas pieredzes, ja rīt kādu man tuvu cilvēku nolaupītu, es neesmu pārliecināta, ka spontāni uzticētos policijai vai tiesu sistēmai, lai tās pienācīgi izmeklētu lietu un sodītu vainīgos. Man šķiet, ka mana pirmā reakcija būtu piezvanīt privātdetektīvam!

Kad redzams, cik daudz enerģijas tiek veltīts noteiktu izteikumu vajāšanai un cik liela bezspēcība vai vienaldzība tiek izrādīta pret nepārprotamiem nāves draudiem, kļūst grūti nezaudēt uzticību mūsu institūciju prioritātēm.

Jūsu atbalsts

Jūs droši vien varat iedomāties, cik smagi man ir pārdzīvot šīs ziņas.
Nonākšana situācijā ar kriminālu notiesāšanu un ierakstu sodāmībā mani padara ievainojamu. Ar cilvēku, kurš ir ticis notiesāts, sadarboties kļūst grūtāk neatkarīgi no notiesāšanas konteksta. Un tieši to šīs asociācijas ir centušās panākt jau no paša sākuma: apklusināt mani, sociāli izolēt, publiski diskreditēt un izstumt no sabiedrības par to, ka esmu paudusi atšķirīgu viedokli par tēmu, kas kļuvusi ideoloģiski neaizskarama.
Aicinu jūs mani atbalstīt, abonējot mana Substack maksas versiju, atbalstot mani caur PayPal un Tipee, kā arī iegādājoties manu grāmatu Transmania, kura, kā redzat, joprojām ir aktuāla…

Pēc grāmatas Transmania iznākšanas es biju aizvērusi transdzimuma jautājuma nodaļu savā dzīvē, jo uzskatīju, ka esmu pateikusi visu, ko vēlējos pateikt par šo tēmu.
Taču šis netaisnīgais spriedums mani, pret manu gribu, uztur sava veida cīņas stāvoklī. Es būtu gribējusi pāršķirt lapu, bet šķiet, ka tam vēl nav pienācis laiks.
Man vēl jāturas.

Man ir ļoti interesanti redzēt — vai drīzāk neredzēt — lielas daļas feministu pasaules reakciju uz šo notiesāšanu. Jo apgalvojums, ka sievietēm ir iemesls būt piesardzīgām pret vīriešiem, iespējams, ir viena no visikdienišķākajām idejām mūsdienu feministiskajā diskursā… Es domāju, ka šī notiesāšana daudzām tā dēvētajām “cis pro-trans queer” feministēm radīs pretrunu, ko būs neiespējami publiski izskaidrot.
Pēc manu advokātu teiktā, apelācijas process tiesā varētu notikt pēc aptuveni 6 līdz 8 mēnešiem. Es jūs informēšu par turpmāko.
Turpinājums sekos.

Thu, 21 May 2026 09:07:22 GMT

Viens un tas pats gadījums, bet divi avoti apraksta diezgan atšķirīgi.

BBC galvenais fokuss ir uz to, ko vēsta slepkava. Par upura aizstāvību nekā daudz nav, jo viņš jau ir miris un neko nevar vairs pateikt.

https://www.bbc.co.uk/news/articles/cdxp4n0wgv1o

Portsmutas ziņas iedod vairāk detaļas, citējot arī prokuroru, tādējādi vismaz iedodot balsi kādam, kurš iestājas par upuri.

https://www.portsmouth.co.uk/news/crime/man-killed-student-with-21cm-knife-after-saying-im-a-bad-man-court-told-8548307

Viens no BBC pēdējā laika 'top takes' ir viņu raksts par humanitāro krīzi Afganistānā, kurā tēvi spiesti veikt ļoti smagas izvēles.

https://www.bbc.co.uk/news/articles/c0q25dwj807o

Šis raksts pēdējās dienās ir uzsprādzis negatīvās popularitātes ziņā galvenokārt viena iemesla dēļ: BBC fokusējas uz 'nabaga tēviem'. Meitenes, kuras tiek notirgotas pieaugušiem vīriešiem nav viņu fokuss. Tiek mēģināts to attaisnot ar nabadzību, bet, nē, paldies - daudz kur pasaulē ir nabadzība, bet ne visi tāpēc tirgo savus bērnus. Palasiet "Andželas pelnus" par dramatisko stāvokli kādreiz Īrijā, kurā valdīja ārkārtīga nabadzība un bads, bet ne vienam ne prātā nenāca tirgot savas atvasītes. Āža kāja, kas te vienk gāžās laukā ir kultūra, kurā jau izsenis bērnu tidzniecība ir norma. Iedomājies, ka tu grimsti nabadzībā un tavs radinieks kā palīdzību piedāvā tev nopirkt tavu mazo meiteni - rakstā ir runa par 5 gadīgu meiteni. Un tu notirgo viņu šim vīrietim kā 'bērnu līgavu' - tu viņu atdod prom izvarošanai un tad BBC tevi portretē kā upuri. Nabaga tēvs un nabaga bērna pircējs.

Wed, 20 May 2026 20:01:53 GMT

Wed, 20 May 2026 13:21:38 GMT

Atsaucoties uz cibas ierakstu par kofeīnu. Vienu reizi mūžā es tā iedarbību tomēr sajutu, bet tie bija specifiski apstākļi: es biju Latvijas lauku mājās, bija barga ziema, naktī ap -30 un man konstanti vajadzēja kurināt krāsni, kā arī dzert visu laiku tēju, jo citādi sala. Es paralēli dzēru gan tēju, gan kafiju un tad sajutu, ka kafijai ir savādāks kiks - tāds mazliet stiprāks, it kā kkas mazliet sapurinātu, tad nu tajā ziemā es priekšroku devu kafijai. Pēc tam vairs atkal neko nejutu. Kafiju es šad tad dzeru, bet tikai garšas pēc - piem, visādas karameļu un lazdu riekstu garšas (kāds noteikti teiks, ka tā nav īsta kafija), bet arī tad man to vairāk gribas psiholoģiski, nekā fiziski. Pēdējo nopirku pirms dažām ned un neesmu skārusies vēl klāt. Arī enerģijas dzērienu tirgotāji uz mani bankrotētu.

Tue, 19 May 2026 12:17:16 GMT

saņēmu vēstuli no NHS

sieviešu ķermenim ir specifiska anatomija, tas ir bioloģisks fakts. mēs nevienam nepalīdzam sakot, ka šī specifiskā anatomija ir sievietēm, kā arī vēl citām entitātēm ar nosaukumu 'cilvēki ar dzemdes kaklu'. nevar par zemu novērtēt translobija darbu, kas aktīvi strādājot ir panācis, ka medicīnas kontekstā tiek uzrunāti 'cilvēki ar dzemdes kaklu', taču, lai cilvēkiem patiešām palīdzētu maldi ir jākliedē, nevis jāapstiprina.

Šo es te ielieku kā piemēru, jo šis vīrietis bija CEO endometriozes labdarības organizācijai - tā ir slimība ar ko slimo specifiski sievietes un viņš zina kā 'mēs, sievietes, ciešam'. Viņš gan bija spiests atkāpties, bet pirms tam vēl paspēja saņemt "inspirational Woman of Portsmouth Award". Man personīgi tas šķiet apbrīnojami, ka vajag piesavināties pilnīgi visu, kas ir sieviešu, ieskaitot slimības, reizē apgalvojot, ka sieviete ir konstrukts. (Ja kāds baltais kā melno charity CEO uzstātos un teiktu ka 'mums, melnajiem, jāturas kopā', viņš tiktu izsmiets, bet šis kaut kā ir ok. Pietiekami daudz cilvēku uzskatīja, ka nav ok, lai viņš atkāptos, bet viņš nevienā brīdī nesaskata savu kļūdu, bet tikai visur saskata transfobiju)

Savukārt tas, ka bērni ir sociāls konstrukts ir straight up pedo-apologetics.

Tue, 19 May 2026 07:55:16 GMT

Komerciālā surogasija UK ir aizliegta, tāpēc cilvēkiem, kas vēlas nopirkt bērnu (ja nepatīk šāda vārdu izvēle: pat Eiropas Savienība to atzīst par cilvēktirdzniecības veidu savā EU Anti-Trafficking Directive 2024/1712) ir jādodas uz valstīm, kurās likumdošana to atļauj.

Nesen viens pāris atgriezās ar bērnu no ASV un sāka kampaņot par to, lai UK mainītu savus likumus, kas saistīti ar vecāku statusa iegūšanu un automātiski izņemtu bērna māti no dzimšanas apliecības. Redzot kādā tempā tika parakstīta šī petīcija (lai tā tiktu izskatīta parlamentā ir nepieciešami 100 000 parakstu) man uz mirkli atkal pazuda ticība cilvēcei.

Pamanīju, ka pirms dažām dienām par šo tēmu ir parādījies raksts izdevumā The Critic.

"Pretēji tam, ko dažās mediju aprindās raksturo kā "juridisku cīņu", pieteikšanās vecāku statusa rīkojumam (parental order) patiesībā nav īpaši sarežģīts vai laikietilpīgs process. To nevar iesniegt agrāk kā sešas nedēļas pēc bērna piedzimšanas, taču tas jāiesniedz ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc bērna dzimšanas. Pēc tam tiesa nozīmē CAFCASS sociālo darbinieku, kurš apmeklē iecerētos vecākus un sagatavo ziņojumu tiesnesim. Tiesnesis pēc tam (lielākajā daļā gadījumu) iesaka apstiprināt rīkojumu, saņemot surogātmātes piekrišanu.

Šie posmi ir būtiski, lai aizsargātu gan māti, gan bērnu — lai pārliecinātos, ka surogātmāte, kura vairumā gadījumu dzīvo ārvalstīs, patiešām piekrīt un nav tikusi piespiesta piekrist šādai vienošanās formai, kā arī lai nodrošinātu, ka personas, kuras izmanto surogasiju, tiek pakļautas vismaz pamatpārbaudei. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka bieži viens no iecerētajiem vecākiem var nebūt ģenētiskais bērna vecāks. Kā labi zināms, viens no statistiski augstākajiem riskiem ir bērna dzīvošana mājsaimniecībā ar vīrieti, kurš nav viņa radinieks. Surogasijas gadījumā iecerēto vecāku pārbaudes ne tuvu nav tik stingras kā adopcijas procesā veiktā izvērtēšana.

Vecāku statusa rīkojumu sistēmai arvien skaļāk iebilst iecerētie vecāki, kuri dod priekšroku tādai kārtībai, kāda sastopama starptautiskajā komerciālajā surogasijā, kur māte zaudē savas vecāku tiesības uz bērnu vai nu dzimšanas brīdī, vai vēl laikā, kad bērns vēl ir mātes miesās, kā tas ir, piemēram, Kalifornijā un Mehiko.

Protams, tas nozīmē, ka valstīs, kur šāda prakse ir izplatīta, surogātmāte valsts skatījumā netiek uzlūkota par māti, bet faktiski tiek reducēta līdz inkubatoram. Par laimi, Apvienotajā Karalistē mēs vēl nepakļaujam surogātmātes šādai dehumanizējošai attieksmei. Britu tiesību sistēmā viņas pamatoti tiek atzītas par mātēm — saglabājot tiesības pārdomāt savu lēmumu (kas ir īpaši būtiski, ņemot vērā, cik daudz surogātmāšu grūtniecībā izmanto savas olšūnas).

Un tieši to iecerētie vecāki nespēj pieņemt. Viņi nevēlas, lai mātei būtu iespēja pārdomāt savu lēmumu. Viņi nevēlas, lai viņa jebkad tiktu ierakstīta bērna dzimšanas apliecībā. Arvien biežāk viņi labprātāk izliktos, ka bērnam vispār nav mātes. Cik daudz vieglāk būtu izsvītrot viņu no bērna dzīves un pilnībā izdzēst, ja būtu iespējams nodrošināt, ka juridiski viņa nekad nemaz nav eksistējusi.

Sievietes ir vajadzīgas grūtniecībai un dzemdībām, taču — nedod Dievs — lai mēs par to arī tiktu juridiski atzītas, vismaz tādā pasaules skatījumā, kādu aizstāv iecerētie vecāki un surogasijas atbalstītāji juristu, akadēmiķu un lobētāju vidū."

Man vienk ir teju neizprotami - jau nopirkt bērnu ir pilnīgi un absolūti nepareizi, bet vēl ar to ir par maz. Kā ar bērna tiesībām zināt savus vecākus, zināt no kurienes viņš ir nācis? Kā ar realitāti - likumi, kas paredzēti, lai radītu nereālas fikcijas tikai rada postu.

https://thecritic.co.uk/britain-must-not-liberalise-surrogacy-laws/

Mon, 18 May 2026 19:38:24 GMT

Orb: The movements of the Earth

Diezgan labi. Pagaidām sižets ir par heliocentrisko modeli un cilvēkiem, kas mēģināja to pierādīt, gan riskējot ar dzīvību, gan to zaudējot. Līdzīgi kā Vinland sāgā, varētu būt relatīvi daudz lietu, kas atbilst vēsturiskajai precizitātei - bet tā, protams, nav doķene. Vienīgais moments, kas man šķita neiederīgs, bija skolēna izmisīgie mēģinājumi aprēķināt elipses un pie katras neveiksmes viņš svieda prom papīru. Šāda uzvedība drīzāk ir raksturīga patērētāju sabiedrībai, man grūti iztēloties, ka viduslaikos, lietojot pergamentu vai no lina vai kokvilnas darināto papīru, kas droši vien nāca sūri un grūti, šāda izšķērdība būtu pieļaujama.

Mon, 18 May 2026 07:38:29 GMT

Lasu par AI izraisītu psihozi - lai gan tur ir noradīts, ka ir grūti noteikt, cik tālu tieši vainīgs AI un cik tā ir jau iepriekš esošu psihopataloģisku stāvokļu pasliktināšanās. Analizēts konkrēts gadījums ar 26 gadīgu sievieti, kura, lai gan viņai nebija nekādas iepriekšējās psihozes vai mānijas vēstures, sāka maldīgi ticēt, ka viņa caur AI komunicē ar savu mirušo brāli. Viņa gan tolaik maz gulēja un lietoja viņai izrakstītos stimulantus, kas regulēja viņas ADHD.

"Review of her chatlogs revealed that the chatbot validated, reinforced, and encouraged her delusional thinking, with reassurances that “You’re not crazy.” Following hospitalization and antipsychotic medication for agitated psychosis, her delusional beliefs resolved. However, three months later, her psychosis recurred after she stopped antipsychotic therapy, restarted prescription stimulants, and continued immersive use of AI chatbots so that she required brief rehospitalization."

"On the other hand, as Østergaard speculated, there are several features of generative AI chatbots and the way that people interact with them that could, in theory, lead not only to exacerbating delusional thinking, but also to provoking full-blown delusions in those with a propensity for delusion-like beliefs or even inducing them in those without clear psychosis-proneness. For example, the so-called “ELIZA effect” describes the tendency to anthropomorphize computers with textual interfaces, treating them like human beings and potentially developing emotional connections or attachments to them. It has been further noted that because AI chatbots are designed to be engaging, they tend to be sycophantic rather than conflictual or contradictory so that they have the potential to validate and encourage epistemically suspect beliefs, including delusions. Such reinforcing validation could represent a novel form of “confirmation bias on steroids” that, in the context of metaphysical inquiries, has the potential to impair reality testing. Based on review of Ms. A’s extensive chatlogs leading up to her first hospitalization, AI chatbots were not merely a passive object of her new onset delusions in the way that ideas of reference can often involve television or radio; they clearly played a facilitating or mediating role in the formation of her delusions."

https://innovationscns.com/youre-not-crazy-a-case-of-new-onset-ai-associated-psychosis/

Sun, 17 May 2026 20:01:09 GMT

man šķita, ka esmu noklausījusies pilnīgi visus BoC klavieru kaverus kādi vien ir pieejami, taču izrādās, ka ne - manai mīļajai sauleszaķu dziesmai ir kavers, ko yt ir no manis pamanījies noslēpt veselus 3 gadus, gandrīz pilnīgi sastingu to ieraugot. https://www.youtube.com/watch?v=rRzNkcs5f1Y gaismas avots, kuram var tikai mūžīgi tuvoties, bet nekad sasniegt.

Sun, 17 May 2026 16:00:57 GMT

Liberālo mediju organizācijas: mēs esam iejūtīgi un tāpēc neatspoguļojam faktus par X (piem, dzimumu un dzimti, surogasiju etc.)

Žurnālists: labi, tad es atradīšu kādu mediju, kas man atļaus par šīm problēmām rakstīt godīgi.

Liberālo mediju org: Haha, tu par šo tēmu esi uzrakstījis labējo presē! Tu esi diskreditēts, toriju pakalpiņ!

Tātad - lai uzrakstītu godīgi par tēmām par kurām tev organizācijas neļauj rakstīt tu drīksti izmantot tikai tās organizācijas, kuras tev par to neļauj rakstīt. Šahs un mats.

Sat, 16 May 2026 11:20:18 GMT

- Še tev dālders, ej uz tirgu, pērc ko gribi, nesaki ne 'jā', ne 'nē', ne 'melns', ne 'balts'. Tirgū biji?

AI: Jā, biju

(Vai jūs bērnībā to spēlējāt? Es ļoti daudz. Viskaitinošāk to bija spēlēt ar pieaugušajiem, kad kkur kopā tālu jābrauc, vēl tagad atceros vienu radinieci ar kuru ļoti ilgi runāju par krokodilu, ko viņa nopirkusi tirgū un likusi vannā, viņa tā arī nepateica nevienu no šiem vārdiem. Šim krokodilam zobi bija dzeltenīgi, nevis balti un vanna bija bēšīga un viņa visu laiku teica 'protams' un 'nekādā gadījumā' >_<)

Sat, 16 May 2026 09:37:17 GMT

"We seem to be getting closer and closer to a situation where nobody is responsible for what they did, but we are all responsible for what somebody else did."

Fri, 15 May 2026 13:52:40 GMT

Vakar Kembridžas Universitātē (ja jūs šodien varat atvēlēt laiku vienai runai, šī ir tā vērta) click

Fri, 15 May 2026 07:23:38 GMT

Latvija ir visdrošākais un labāk aizsargātais reğions Baltijā, kurā arī RailBaltic būvniecība ir norisinājusies visstraujāk un efektīvāk tieši patiecoties tam, ka Progresīvie vadīja satiksmes un aizsardzības ministrijas. Viņi attīstību dzen uz priekšu. Viņiem vajag dot visas ministrijas.

Kad pie varas būs Pro, tad bērni beidzot varēs uzlikt citus yt video, uzaicināt uz skolu muzicēt metālistus un kaķim vairs nebūs jāsēž blakus kādam, kurš ēd citrusaugus. Win-win.

Fri, 15 May 2026 07:02:20 GMT

Manam kaķim nepatīk citrusaugi, ja kāds tos ēd, viņš labprāt atrastos patālāk, bet tomēr sēž turpat blakus. Pajautāju kāpēc viņš tā dara. Viņš nopūtās un atbildēja: "Jo konservatīvisms to pieprasa."

Thu, 14 May 2026 19:35:22 GMT

Thu, 14 May 2026 11:14:34 GMT

Tā kā es neko nezinu par kochkas izdzēšanās iemesliem, atliek vien spekulēt, bet tā vietā uzrakstīšu, kāpēc es kādreiz dzēsos no cibas. Man pirms tam ir bijuši 2 profili, kuri bija aktīvi vairākus gadus. Abas reizes notika tā, ka ciba pamazām kļuva par manu otro ķermeni, kurš sāka kļūt arvien smagāks un sāpīgāks, līdz tas kļuva tik neizturami, ka to bija jālaiž vaļā. Uzskatu, ka abas reizes tā bija pareizā izvēle, kas nāca par labu manai psihei. Tagad, pēc visiem šiem gadiem, mana uztvere pret šo vietu ir mainījusies un man nekāds otrs ķermenis te īsti vairs neveidojas. Tam varētu būt vairāki iemesli un viens no tiem noteikti ir, ka man daudz mazāk nekā agrāk rūp tas kā šeit izskatos no malas.

Vēl viena lieta - kas varbūt nav tik daudz par dzēšanos (vismaz manā gadījumā), bet vienk novērojums par cibas aktivitātēm: garajās diskusijās cilvēki praktiski nekad nemaina savus uzskatus, if anything, viņi tikai vēl vairāk tos nostiprina. Diskutēt ir jāmāk un man šķiet, ka daudzi to neprot (es tai skaitā, man citreiz vienk negribas, zinot, ka no tā nebūs nekādas jēgas). Bet kochka māk diskutēt, tiešām māk un, ja man jāiedomājas kādu cilvēku, kurš mierīgā ceļā prot otram parādīt citu skatpunktu, tad man uzreiz nāk prātā viņa. (ir arī citi, bet tie par laimi nav izdzēsušies) Un tajā nav nekā bezjēdzīga.

Thu, 14 May 2026 06:17:01 GMT

Ja mēs vēlamies vairot cibā miera un saprāta īpatsvaru, tad ciba bez kochkas ir pilnīgi nepareizs virziens.

Mon, 11 May 2026 16:54:41 GMT

Kāds ir uztaisījis Polanski CV ģeneratoru, kuru katru reizi refrešojot parādīsies cita darba pieredze

https://dynamic-profile-488554318091.europe-west2.run.app/

(tas saistīts ar to, ka Zaļās partijas līderis agrāk ir sacījis, ka ir Nacionālās Hipnoterapijas padomes biedrs, lai gan nebija, kā arī ir sacījis, ka ir oficiālais Sarkanā Krusta pārstāvis, lai gan nebija. Viņš par abiem gadījumiem atvainojās.)

no ģeneratora:

Global Narrative Lifeguard: Globally respected for pioneering next-generation leadership frameworks involving podcasts and tote bags.

UN Nightclub Ambassador: Acted as the principal bridge between communities, institutions and extremely expensive coffee venues.

Sun, 10 May 2026 19:45:58 GMT

Ja mēs, savu patību pārspējuši,
Spētu mieru bez svārstībām saglabāt,
Kaut arī visas lietas tad ņirbētu vienlaicīgi,
Mēs tikai raudzītos, kā tās ceļas un krīt.
Neskaitāmas radību paaudzes pasaulē ienāk,
Tomēr ikviena no tām pie pamata atpakaļ iet.
Bet, ja pie sākotnes atpakaļ tiecas, tad iestājas miers.
Miers ir atgriešanās pie sev būtiskā.
Atpakaļvēršanās savas būtības noteiksmē mūžība ir.
Mūžību paturēt vērā ir apskaidrība.
Tas, kas mūžību nepatur vērā, darbojas akli un ļauni.

groundbreaking discovery

Sat, 09 May 2026 18:46:11 GMT

Šodien man iešāvās prātā vēlme pēc blind taste test, ko mīļotais man ātri sagatavoja. Tā rezultātā man radās dažas atziņas.
Viņš visu teju sakapāja, lai tekstūra šķistu pēc iespējas vienādāka. Mellenes es uzminēju otrajā piegājienā, pirmajā reizē domāju, ka tas ir banāns (what?), gurķi atpazinu uzreiz, avenes uzreiz, bumbieri uzreiz, apjuku ar plūmi. Bet visvairāk apjuku ar tomātu. Likās kaut kas, kas galīgi, galīgi nav garšīgs. Ne gluži tā, ka jāspļauj ārā, bet nekas, ko gribētos vēl. Biju ļoti pārsteigta, ka tas ir tomāts. (Tas nebija kkāds brāķu tomāts btw)

Un tad es atcerējos vienu vietu no autobiogrāfijas, kuru sarakstīja cilvēks, kurš pakāpeniski kļuva akls. Viņš tur minēja, ka, zaudējot redzi, ēdiens viņu sajūsmina daudz mazāk, nekā kādreiz. Un liela daļa no mūsu apetītes tiek ‘iedarbināta’ caur redzi – mēs redzam, ka ēdiens izskatās tik labi un garšīgi, ka gribas to nobaudīt.

Un tad es sapratu, ka tomāts izskatās daudz labāk, nekā tas garšo. Tam ir skaista, koši sarkana vai reizēm dzeltena krāsa un tas izskatās svaigs un garšīgs un, kad es to ēdu man tas tiešām šķiet garšīgs pat vienk šķēlēs. Bet tagad es atskārtu, ka manas acis ir mani apmānījušas un, ka īstenībā man tomāts nemaz īsti negaršo. (Salīdzinājumam, piem, aveņu garša man šķita vienk kolosāla, kā visjaukākā pasaulē).

Sat, 09 May 2026 14:58:06 GMT

Oh my. Pēc sakāves vēlēšanās Stārmers, izskatās, ka no rīta piecēlās un prātoja: nu, kā gan es vēl vairāk varētu sevi iegāzt? Un tad svinīgi pavēstīja, ka pieņēmis Harietu Harmani (Harriet Harman) par savu padomdevēju jautājumos par sievietēm un meitenēm ("adviser on women and girls"). Harmane ilgstoši bija aktīvistu grupas ar nosaukumu "Paedophile Information Exchange" locekle un kapmaņoja par piekrišanas vecuma sliekšņa atcelšanu, kā vēlamo uzskatot 10 gadu vecumu. Kā arī Harmane ir caurcaurēm transideoloģijas adepts. Stārmeram būtu tiešām jāpieliek diezgan pamatīgas pūles, lai sameklētu vēl sliktāku padomdevēju.

Fri, 08 May 2026 21:55:32 GMT

ig i do love anime (šī ir mazāk kā puse no viena no 4 blokiem kopš sāku aizrauties pirms pusotra gada). no šī visa nav nekādas jēgas izņemot to, ka man patīk process.