urn:lj:klab.lv:atom1:black_robinKitty McOutrageKitty McOutrageKitty McOutragear_galiem@inbox.lvKitty McOutrage2026-09-19T19:04:51Z2026-09-19T19:04:51Zurn:lj:klab.lv:atom1:black_robin:4568112026-09-19T19:40:002026-09-19T19:40:002026-09-19T19:04:51Z2026-09-19T19:04:51Zja nerunājam par fizisko ķermeni, bet par interesēm, ieradumiem, temperamentu utml, tad tie starp dzimumiem atrodas tādos kā klasteros un tur ir pietiekami daudz pārklājumu. <br /><br />te vēlos pieminēt vienu lietu, kura atrodas, manuprāt, gandrīz eksluzīvi vīriešu klasterī - nesaku, ka neviena sieviete nekad to nav darījusi, protams, gan jau kādas kaut kur ir un dara. tas par ko es runāju ir... (klusumu zālē): power scaling! <br /><br />tas ir īpašs fenomens. man tiešām nekad nav nācies novērot, ka sievietes varētu diennaktīm strīdēties, kurš izdomātais tēls ir stiprāks: stiprāks no šada rakursa, bet vājāks atkal no šāda, bet kādreiz bija ar šādu spēju un vēlāk attīstīja šādu un, ja runa ir par viņa pilno potenciālu, tad tas ir daudz lielāks, jo līdz šim viņš ir tikai - TIKAI - pielietojis kādus 30% no tā ko viņš EKŠELĪ var. vai arī - šim ir lielāka precizitāte un sadarbošanās, bet šis atkal sucks when it comes 1:1. and it goes on and on and on and oooon. [es šo fenomenu nekādi nenosodu, pieminu to tikai tāpēc, ka man tas šķiet diezgan neraksturīgs sievietēm]urn:lj:klab.lv:atom1:black_robin:4565752026-09-19T18:21:002026-09-19T18:21:002026-09-19T17:25:56Z2026-09-19T17:25:56Z<img src="https://64.media.tumblr.com/c14f5b28fee6f0b5ad236f17271f4aa2/62d535c697327c48-d2/s2048x3072/a1a0c93f0ce136e77a284d00ce054d5ff653d26d.pnj" width="470&quot;"><br /><br />prasīt, lai mani soda - gluži nē, bet drosme būt sev man šķiet ļoti laba un iedvesmojoša lieta, kuru es arī vēlētos vairāk. tikai, kā jau ar visu, tur ir jāuzmanās neiekrist galējībās. viens ir sekot savai sirdij, bet kas cits - sākt ripot grāvī, tāpēc citi cilvēki - īpaši tie, kuri mums ir nozīmīgi un kurus mēs augstu vērtējam, reizēm ir labs indikators tam vai mēs attīstāmies vai ejam sviestā. reizēm viņi var kļūdīties, protams un reizēm vari kļūdīties tu pats, bet - lielās līnijās viņi ir kā rāmji, kuri ir vajadzīgi. varbūt to varētu ekstrapolēt arī uz visu sabiedrību kopumā - ideālā variantā jā, bet diemžēl vēsture rāda, ka arī liela daļa sabiedrības var vai nu saiet sviestā vai arī būt ļoti inerti citreiz pat pret visnegantāko sviestu.urn:lj:klab.lv:atom1:black_robin:4562102026-09-19T10:04:002026-09-19T10:04:002026-09-19T09:04:46Z2026-09-19T09:04:46Zdivas man vismazāk mīļās spēles ir "kur ir mans telefons?" un "kur ir otra zeķe?". diezgan ātri apnīk, teikšu godīgi. pusaudža gados es ļoti daudz spēlēju "kur ir manas atslēgas", tik daudz, ka biju ar to reāli novedusi gan sevi, gan savas ģimenes locekļus. vienbrīd man pat bija breloks, kurš reāģēja uz skaņu - ja tu istabā nobļaujies, tas sāk pīkstēt. vēlāk gan šo <i>izklaidi</i> izbeidzu pilnībā. tagad šo spēli sāka spēlēt mans bērns, bet - tā kā man tajā ir tik liela pieredze, varēju dot vadlīnijas kā no tās izvairīties un, iespējams, ka daļēji tāpēc un daļēji arī tāpēc, ka viņa galu galā neesmu es - viņa to spēlē ievērojami mazāk, nekā es tai vecumā. <br /><br />kas attiecas uz ieraksta sākumā minēto rotaļu, m tādas nespēlē, bet viņš vienmēr atrod to, ko es pazaudēju, pie tam diezgan ātri. kā viņš to spēj man nav līdz galam skaidrs.<br /><br />atcerējos vēl, ka vienai manai paziņai bija stāsts par citu spēli, kas saucās "kur ir manas zeķbikses" un zeķbikses viņai, ejot pa ielu, sāka slīdēt laukā no vienas kājas garajām biksēm.viens stulbs ierakstsurn:lj:klab.lv:atom1:black_robin:4559072026-09-17T20:13:002026-09-17T20:13:002026-09-17T19:13:58Z2026-09-17T19:13:58Zuff, picky eaters in food competitions, viņus vērot ir...<br /><br /><i>that cracker is too crunchy.. eww.. is that a pate? noo, i'll not even try that. is that cheese? no, too garlicky!</i> (garlic was not even in it) <i>what's this, sushi? no, not a fan of sushi. is that rice? rly? mhh.. what's this? mochi? eww..smells bad. oh, it's mango? i like mango, let me smell that again - oh, it does actually smell good..</i> wtf<br /><br />saprotu, ka viņi droši vien tiek speciāli tur ielikti kā dusmu ēsmas, lai visi vārītos, jā, bet varbūt tas arī ir autentisks eksistences veids viņu ikdienas kulinārajā dzīvē? who knows..<br /><br />kanālā visiem video, cik manīju, komentāri atvērti, izņemot šo, droši vien publika pārāk aizdegās par šo extremely picky bish.urn:lj:klab.lv:atom1:black_robin:4556382026-09-17T07:07:002026-09-17T07:07:002026-09-17T06:40:07Z2026-09-17T06:40:07ZSapnī tika nolemts, ka jānotestē skooma. Ar skooma te domāju kko ar ko mana vienīgā saskare attiecībā uz reālistisko pasauli [kur tā ekvivalents varētu būt crystal meth or smth] ir bijusi NPC oblivion video [Stop right there criminal scum!], kur cilvēki vai nu benzīntankos vai veikalos vai uz ielu apmalītēm ir ta kā sastinguši jokainās pozās un nevar pakustēties. Man nekad nav gribējies šādā situācijā nonākt, bet, ja reiz to var izdarīt sapnī - kāpēc ne.<br /><br />Biju kopā ar vienu paziņu, kuru neesmu redzējusi ļoti sen, nav ne jausmas kā viņam iet, bet izskatījās gluži tāpat. No sākuma gājām blakus, tad viņš sāka iet man pa priekšu, ārā bija tumšs. Atradāmies pārdaugavā, vietā, kur var iziet garām vairāku veikalu rindas aizmugurēm, manas dzīves laikā veikali ir piedzīvojuši vairākas transformācijas no beznosaukuma ēkas, kas bija slēgta pirmdienās un iekšā tirgoja visādus niekus, tostarp dejojošas bundžas, līdz Saulītei, Interpegro un tagad laikam tur atrodas Maxima, Mego un sazin kas vēl. Sapnī gan tur atardās arī baseini, aiz katras veikala aizmugures, kuriem apkārt bija apstādītas mazas eglītes un laternu gaismā tas viss mirdzēja melnbalti un izskatījās ļoti savādi, bet skaisti. Ūdens dziļumu noteikt nebija iespējams, tas atgādināja pelēcīgi mirdzošu peļķi. Mums sanāca līst lejā pa tādu kā krauju un mazās eglītes pārgāja labirintos, savukārt mans paziņa sāka joņot neticamā ātrumā un es knapi vispār varēju tikt līdzi. Es jautāju kādēļ viņš tā skrien. Viņš momentā apstājās, pagriezās atpakaļ, paskatījās uz mani teica, ka viņš neskien it nemaz, ka patiesībā es eju šaušalīgi lēni. Šis jaunums man šķita gan biedējošs, gan arī interesants: hmm, padomā tik, uztvere jau ar mani izspēlē trikus. Bet vai tā var būt? Ja tik kāds varētu nofilmēt... [un ielikt NPC oblivion kolekcijā yt looooool]<br /><br />Vēlāk jau biju viņu pazaudējusi un gāju viena un tad aiz manis parādījās kāds opaps tā uz gadiem pāri 80, tik tāds nejauks un sāka ķērcošā balsī man kko piečakarēties, es pieliku soli un tad sāku skriet, bet viņš mani noķēra. Un tad gan es sapratu, ja šitāds mani var noķert, tad jau es laikam tiešām nevaru necik jēdzīgi pakustēties. <br /><br />Pamodos, starp citu, ļoti labi izgulējusies.urn:lj:klab.lv:atom1:black_robin:4552902026-09-16T12:25:002026-09-16T12:25:002026-09-16T11:25:07Z2026-09-16T11:25:07Zsaprotu, ka cilvēki vēlas, lai notiek labas lietas un vēlas arī dzirdēt labas lietas, tāpēc, piemēram, ja kāds uzrakstīs, ka Seutā viss ir ok, just chill, viņi nāks un teiks paldies, paldies, cik labi, ka tā. es arī vēlos, lai viss būtu labi, bet tai pat laikā nevēlos būt naiva. <br /><br />šis džeks ir precējies ar spānieti un dzīvo Spānijā gadiem un viņam ir savs sakāmais par Seutas pašreizējo stāvokli. var jau, protams, sacīt, ka viņš ir vienkārši traks un visu to ir izdomājis un izfantazējis un uzprojicējis, savukārt tie, kuri saka, ka Seutā viss ir kārtībā, ir viszinoši, reālistiski un pilnīgi bez nekādas adžendas, bet.. man šķiet, ka pirms sapriecāties, var tomēr uzmest aci arī šai darvas karotei. <br /><br /><a href="https://www.youtube.com/watch?v=k3Hra845Us8&t=4m50s">https://www.youtube.com/watch?v=k3Hra84<wbr />5Us8&t=4m50s</a><br /><br />p.s. 'I'm leaving' nav par Spānijas pamešanu, bet pārvākšanos uz jaunu dzīves vietuurn:lj:klab.lv:atom1:black_robin:4546502026-09-15T12:43:002026-09-15T12:43:002026-09-15T11:58:49Z2026-09-15T11:58:49Zšad tad atkal un atkal aizdomājos par to, kā tiek lietotas metaforas, lai aprakstītu ķermeņa darbību, piem, Dekarta laikos to salīdzināja ar pulksteņa mehānismu, bet tagad ar kompi un programmām. tas ir saprotami, jo cilvēki domā metaforās un analoģijās un kaut kā šīs domas ir jaizsaka, neskatoties uz to, ka ķermenim ar pulksteņa mehānismu ir aptuveni tikpat liela līdzība, cik ar programmatūrām - lai gan tas var būt tiek darīts ar vislabākajiem nodomiem, galu galā tas tomēr ir kariķēts apraksts. es pati gan jau mēdzu grēkot pat nemanot un reizēm piesaukt šīs analoģijas, kuras mani kaitina. es ļoti cienu Dokinsu, taču, kad viņš sauc organismus par 'izdzīvošanas mašīnām' man gribas teikt kādu skarbāku vārdu. un tieši tagad, lasot The Matter with Things, autors runā par to pašu. tālāk ir tulkojums, pagarš fragments, bet man šķita tik aizraujoši, ka bija vēlme dalīties ar šo tekstu. <br /><br />p.s. darbs ir pilns ar atsaucēm un skaidrojumiem visās malās, es tās te neliku un šos ciparus izņēmu laukā, bet man tas ir jāpiemin, lai jūs zinātu, ka autors nerauj un neizdomā visu no zila gaisa, tur viss ir analizēts un pārdomāts līdz pēdējam sīkumam un balstās uz zinātniskās literatūras kaudzēm. tulkojums gan var būt nav tas labākais.<br /><br /><a name="cutid1"></a> <br /><br />Hārvardas ģenētiķis Ričards Levontins (Richard Lewontin) raksta: <br /><br />„Tiek apgalvots, ka gēni "pašreplicējoties”, ka tie iesaistās „gēnu darbībā”, ka tie „ražo” olbaltumvielas un, ka tos „ieslēdz” vai „izslēdz” „regulējošā” DNS. Taču nekas no tā nav patiesība... Gēni „nedara” neko, tie „neražo” neko... DNS ir viena no visinertākajām un nereaģējošākajām organiskajām molekulām.”<br /><br />Patiešām, runa nav tikai par to, ko gēni „nedara” – runa ir par to, ko tie „nezina”. Tajos nav nekā līdzīga nepieciešamajam instrukciju kopumam. „Bieži tiek apgalvots, ka genomā ir ietverts Bauplan – ķermeņa arhitektoniskais plāns vai projekts,” savā klasiskajā mācību grāmatā „Attīstības bioloģija” raksta imunologs Verners Millers (Werner Müller). „Īstenībā tā nav: genoms nav gatavā ķermeņa skice vai dizains.” Lai izveidotu fenotipu – organismu, ko mēs redzam –, ir nepieciešams daudz, daudz vairāk citu elementu nekā tikai genotips. Ir acīmredzams, ka līdztekus DNS savu ieguldījumu, kā minimums, sniedz arī hromatīns, RNS, šūnu signalizācijas ceļi, selektīvie olbaltumvielu translācijas veidi un šūnas membrānas arhitektūra. Reakcijai uz informāciju, ka 98–99% mūsu gēnu ir mums kopīgi ar šimpanzi vai 50% ar banānu, vajadzētu būt nevis tādai, ka mēs esam tik tikko atšķirami no šimpanzēm un ne pārāk tālu no banāniem, bet gan, ka gēnu noteicošā loma kā tāda ir daudz ierobežotāka, nekā mēs domājām.<br /><br />Lūdzu, ņemiet vērā, ka es ne uz mirkli nenoliedzu iedzimtības nozīmi – tā patiešām ir ļoti svarīga. Es tikai norādu, ka tā ir daudz sarežģītāka, nekā mums liek ticēt. Gēnus nevar aplūkot atrauti no daudziem citiem organisma aspektiem. „Ģenētiskās izmaiņas,” raksta Šapiro (Shapiro), kurš pats ir ģenētiķis, „gandrīz vienmēr ir rezultāts šūnu iedarbībai uz genomu.” Tātad, nevis tikai vai pat galvenokārt genoma iedarbībai uz šūnu. Bet vēl svarīgāk ir tas, ka iedzimtība ir kas vairāk nekā tikai ģenētika – tā pāriet no visa organisma uz visu organismu, nevis tikai ar DNS starpniecību, un to, kā tieši tas notiek, mēs nezinām.<br /><br />Ir pilnīgi neiespējami, ka gēni varētu „ieprogrammēt” embrionālo attīstību. Sākumam – gēnos nav pat tuvu pietiekami daudz informācijas. Padomājiet par cilvēka smadzenēm, nemaz nerunājot par visu cilvēka ķermeni. Tajās ir aptuveni 100 miljardu neironu, un deviņu grūtniecības mēnešu laikā ik minūti vidēji rodas ceturtdaļmiljons neironu, brīžiem pat vairāk. Katram no šiem neironiem, pašsaprotami, pēc tam ir jāizveido tūkstošiem savienojumu ar citiem neironiem, un tam visam ir jārezultējas smalki specifiskā, milzīgi sarežģītā arhitektūrā, kur katra kopuma daļa atrodas tieši tai paredzētajā vietā. Kur šī informācija bija atrodama tajā „programmā”, ko it kā ietver DNS?<br /><br />Mums ir aptuveni 26 000 – 30 000 gēnu (tas, ko uzskata par gēnu, nav pilnīgi skaidrs un viennozīmīgs jautājums, bet zināmā mērā ir cilvēku pieņemta konvencija un ietver vērtējuma elementus). Taču aklam, milimetru garam apaļtārpam Caenorhabditis elegans, kuram kopumā ir tikai 959 šūnas, ir vairāk nekā 19 000 gēnu. Savukārt zirņu laputij ir 34 600 gēnu, bet Daphnia pulex – ūdensblusai, kas bieži sastopama pasaules ezeros un dīķos un ir aptuveni tikpat liela kā punkts šajā lapā, ir 39 000 gēnu.<br /><br />Kāda amēbu suga lepojas ar lielāko reģistrēto genomu – 670 miljardiem bāzu pāru, kas ir aptuveni 200 reižu vairāk nekā cilvēka genoms. Turklāt tikai niecīga daļa, aptuveni 2%, mūsu DNS sastāv no eksoniem – tiem gēnu reģioniem, kas faktiski satur informāciju, kura nepieciešama olbaltumvielas kodēšanai. Tā kā tiek saražots 1 200 000 olbaltumvielu, ir pilnīgi skaidrs, ka viens gēns var kodēt daudzas dažādas olbaltumvielas atkarībā no konteksta. „Vienas un tās pašas” DNS olbaltumvielas ar vienādām aminoskābju secībām dažādās vidēs „var tikt uzskatītas par pilnīgi atšķirīgām molekulām” ar atšķirīgām fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.<br /><br />Olbaltumvielu sintēze ir tik lielā mērā pakļauta epiģenētiskajai ietekmei, ka viens un tas pats gēna „projekts” var radīt 2000 vai vairāk variāciju. Epiģenētiskās izmaiņas ir tādas, kas tiek iegūtas indivīda dzīves laikā – no konkrētas pieredzes – un jebkurā no vairākiem veidiem maina gēnu ekspresiju nākamajā paaudzē. Tas nozīmē, ka evolūcija ir daudz gudrāka, nekā to bieži attēlo. Tai nav jāgaida miljoniem gadu, nepacietīgi sitot pirkstus un gaidot, kad nejaušība panāks pieredzi.<br /><br />Atlikušos 98% genoma agrāk mēdza dēvēt par „DNS atkritumiem” (junk DNA), jo tie šķita bezjēdzīgi, sastāvot no bezgalīgi atkārtotām secībām, kas nekodē neko. Šīs secības vairs netiek uzskatītas par atkritumiem, vienkārši izdarot secinājumu no fakta, ka tās rada izmaiņas – taču tas, kā tieši tās rada šīs izmaiņas, vēl nav zināms. <br /><br />[..]<br /><br />Kopumā jāsaka, ka organismu attīstības ārkārtējā precizitāte un stabilitāte nav izskaidrojama ar programmu – algoritmisku iepriekš noteiktu soļu secību, kas jāizpilda noteiktā kārtībā, kā tas ir mašīnas gadījumā. Šūna pastāvīgi pārrauga, veicina, kavē (tostarp, ja nepieciešams, kavē savus inhibitorus), labo, sašķeļ un pārraksta DNS. Katrs „solis”, kā mēs esam pieraduši to uzskatīt, netiek aprēķināts no iepriekšējā, bet ir daļa no procesa, kurā informācija nāk no daudziem avotiem – procesa, kuru vispār nevar īsti uzskatīt par sadalāmu atsevišķos soļos. Embrija attīstībai ir nepieciešama neiedomājami sarežģīta lokālu mijiedarbību virkne, ko nevar noteikt ar vienu vienotu globālu kontroles mehānismu. „Ģenētiskā programma neizskaidro attīstību,” raksta Nikolsons (Nicholson), „tā to vienkārši pārvērš par melno kasti”:<br /><br />„Embrioģenēze ir daudz par sarežģītu un daudz par uzticamu savā iznākumā, lai to varētu noteikt kāda programma. Ja attīstība būtu programma, apaugļotajai olšūnai (nemaz nerunājot par genomu) nekad neizdotos aprēķināt savu rezultātu.”urn:lj:klab.lv:atom1:black_robin:4541912026-09-14T19:47:002026-09-14T19:47:002026-09-14T18:48:32Z2026-09-14T18:48:32Z<img src="https://64.media.tumblr.com/208326d89740b0e317ee90fb217da080/c5f8917db0b63795-e6/s640x960/510e356e6bef2f2077c5b5eafd664fa87a4ab754.gifv" width="600&quot;">urn:lj:klab.lv:atom1:black_robin:4539792026-09-13T20:21:002026-09-13T20:21:002026-09-13T19:29:19Z2026-09-13T19:29:19Zok, viens mazs ieraksts par politiku<br /><br />aizliegt slēpt sejas kaut kā nevarēja un nevarēja visus iepriekšējos gadus, kad sejas savās protestu atrakcijās slēpa antifa, musulmaņi un pro palestine aktīvisti, vienīgais, kas bija nepieciešams, lai to varētu īstenot, bija 2 patriotu gājieni pret nelegālo imigrāciju - viens Doverā, otrs Portsmutā, tad pēkšņi valdība atskārta, ka face coverings are actually intimidating, woah.turpaturn:lj:klab.lv:atom1:black_robin:4537302026-09-13T20:09:002026-09-13T20:09:002026-09-13T19:12:13Z2026-09-13T19:12:13Z"Tas, ka mēs nevaram izmērīt vērtības, nenozīmē, ka tās ir mazāk svarīgas vai mazāk pamatoti funkcionē zinātnē: neskaidrība rodas no zinātnes nevēlēšanās pieņemt par reālu to, ko nevar precīzi noteikt un izmērīt. Tādējādi tā pati to neapzinoties nonāk strupceļā: kļūdainā fakta nošķiršanā no vērtības. Ņemiet vērā, ka pati atšķirība ir pamatota; problēmu, kā tas tik bieži notiek, rada tieši šī nošķiršana.<br /><br />Zinātne bieži atstāj novārtā parādības un vienības, lai cik svarīgas tās arī nebūtu, ja tās nav izmērāmas. Mēģinājumi novērtēt sistēmas bieži vien beidzas ar to, ka tiek mērīts tas, ko ir viegli izmērīt, nevis tas, kam patiesībā ir nozīme, bet ko izmērīt nav iespējams."no tā paša darba, dažas lpp tālākurn:lj:klab.lv:atom1:black_robin:4535772026-09-13T13:18:002026-09-13T13:18:002026-09-13T12:19:26Z2026-09-13T12:19:26ZZinātnes filozofs Nikolass Maksvels ir pietiekami plaši parādījis, ka apgalvojums, ka zinātne ārpus pierādījumiem nekādus pieņēmumus par pasauli neparedz, nav pamatots.<br /><br />Vispirms jāatzīmē, ka zinātne ne tikai pieņem, ka Visums ir pilnībā izprotams (kas neizbēgami nozīmē — izprotams cilvēkam), bet arī pieņem, ka tas ir pilnībā izprotams <i>fizikāli</i>. Tādējādi matērijas pastāvēšanu, saskaņā ar šo uzskatu, var pieņemt, taču apziņas pastāvēšanu — ne; un, patiesi, ir labi zināms, ka ir filozofi [un zinātnieki], kuri noliedz pašas apziņas pastāvēšanu.<br /><br />“Daudziem praktizējošiem zinātniekiem,” raksta filozofs Braiens Megijs, “zinātne šķiet ļoti acīmredzami norādām uz galējo izskaidrojumu, proti, materiālistisko; taču materiālistisks skatījums uz kopējo realitāti ir metafizika, nevis zinātniska teorija. Nav nekādas iespējas to zinātniski pierādīt vai atspēkot. Tas, ka šādam uzskatam piekrīt daudzi zinātnieki, nepadara to par zinātnisku teoriju vairāk, nekā to varētu saukt par ekonomikas teoriju tikai tāpēc, ka tai (bez šaubām) piekrīt arī daudzi ekonomisti.”urn:lj:klab.lv:atom1:black_robin:4532742026-09-13T11:51:002026-09-13T11:51:002026-09-13T11:04:25Z2026-09-13T11:04:25Z"Kā zinātnieki vai pilsoņi mēs pamatoti baidāmies no vērtību hierarhijas zaudēšanas, no tā, ka varētu tikt zaudēts pamats pārliecībai, ka dažiem spriedumiem ir dodama priekšroka un, ka daži apgalvojumi neizbēgami ir patiesāki par citiem. Kļūdainā fakta un vērtības nošķiršana pati par sevi ir apelēšana pie vērtības — pie 'faktu' vērtības — un tā, savukārt, pati — neizbēgami un pamatoti — ir balstīta vērtībā, nevis faktā. Tās pamatā ir godājama, cēla dziņa: lojalitāte pret patiesību."<br /><br />Iain McGilchrist, <i>The Matter with Things</i>urn:lj:klab.lv:atom1:black_robin:4529112026-09-11T21:30:002026-09-11T21:30:002026-09-11T21:03:59Z2026-09-11T21:03:59Z<img src="https://64.media.tumblr.com/129901af91d99b589d2355b3f2421e20/0838e737c5b1bf0a-0e/s2048x3072/fd2ce216e576edb650f4e0b55c90a67048ea96f3.jpg" width="320&quot;"><br /><br />But of course it's german addition. Atkal šķirstu frāžu un fabulu vārdnīcu un, izlasot šo, atcerējos kaut ko briesmīgu no 8. [vai 7.?] klases. Reiz vācu valodā bija mājasdarbs - iemācīties vārdus dziesmai Klusa nakts, svēta nakts (Stille Nacht, heilige Nacht) un tad stundā mums visiem bija jādzied. Es vārdus ļoti ātri varēju iemācīties un man arī nebija bail dziedāt (t.i. - ja jādzied visai klasei) un man kaut kā pavisam neplānoti un negribot izdevās ļoti patīkami iespaidot vācu valodas skolotāju un viņai radās šausmīga ideja. Viņa nolēma, ka vajag uzvest mazu ludziņu vāciski par Sarkangalvīti. Un tā būšot dziedoša ludziņa un notiks vācu valodas olimpiādes laikā. Viņa mani ielika par stāstītāju - man bija visvairāk teksta, bet visbriesmīgākais bija tas, ka viņa visu bija aranžējusi tā, ka es biju vienīgais cilvēks, kam bija jādzied. Vēl briesmīgāku visu padarīja fakts, ka vācu valodas olimpiādē piedalījās arī mans crush, kurš sēdēja diezgan tuvu pie pašas skatuves un man gribējās vienkārši nomirt. <br /><br />Joprojām atceros pirmos vārdus ar ko man šīs dziedošās mocības bija jāsāk "Rotkäppchen geht durch den Wald allein, Kuchen trägt es im Korb und Wein. Kuckucksruf hallt im grünen Wald. Großmütterchen ist krank und alt." un atceros savu degošo seju. [Noskurinos] <br /><br /><a href="https://www.youtube.com/watch?v=MkK4fcUAiZw">https://www.youtube.com/watch?v=MkK4fcU<wbr />AiZw</a>urn:lj:klab.lv:atom1:black_robin:4527382026-09-11T17:32:002026-09-11T17:32:002026-09-11T16:35:37Z2026-09-11T16:35:37Z<i>A terrible death or assisted death is not a choice - it's a threat</i><br /><br /><a href="https://www.youtube.com/watch?v=PoZH-bSKuHo">https://www.youtube.com/watch?v=PoZH-bS<wbr />KuHo</a><br /><br />labi, ka parlaments šodien tomēr nobalsoja preturn:lj:klab.lv:atom1:black_robin:4522632026-09-11T09:14:002026-09-11T09:14:002026-09-11T08:17:19Z2026-09-11T08:17:19Zja visur kur var būt neglīti corporate memphis zīmējumi, tad kāpēc arī ne neglīta corporate memphis skulptūra Londonas centrā.urn:lj:klab.lv:atom1:black_robin:4519422026-09-08T12:50:002026-09-08T12:50:002026-09-08T12:08:01Z2026-09-08T12:08:01ZJau vairākus vakarus vēlos uzrakstīt par Kono Oto Tomare! Sounds of Life, bet kaut kā nesanāk. Galvenā aizture laikam ir tā, ka, ja man kaut kas nudien patīk, es vēlos par to uzrakstīt labi, bet jau zinu, ka man neizdosies izrādīt pietiekamu godu šai lietai un, ja kaut kas ir mūžīgs, tad mūžīga ir mana spēja skaistās lietas apkaunot. <br /><br />Varbūt vēl papildus problēma ir tā, ka vēlos rakstīt vakaros, bet vakaros prāts ir jau ļoti pielijis ar visu, kas noticis pa dienu, piesūcies kā sūklis un tādas tīras, nesaduļķotas domu dzīslas kļūst vēl jo grūtāk sasniedzamas. Tāpēc mēģināšu tagad. (Apkaunot Sounds of Life nevis vakarā, bet pa dienu :)<br /><br />Lielos vilcienos tas ir diezgan naivs stāsts par vidusskolniekiem, kuri kopā spēlē koto jeb tradicionālo japāņu cītaru. Pieļauju, ka mums katram (vai teju katram) ir kādi vājie punkti, kurus mēs mazliet apzināmies - piem, zinām, ka no 'objektīva skatpunkta' kkas nav 'tā vērts', lai mēs par to iespringtu vai, lai tas uz mums iedarbotos, bet kaut kāda iemesla dēļ tas uz mums iedarbojas. Un tāpēc, tā vietā, lai vienkārši pasludinātu visu par muļķīgu, es vēlos atrast iemeslus, kādēļ uz mani tas tā ieradbojas. Stāsts neapšaubāmi ir naivs, bet nav muļķīgs un ir arī ļoti tīrs - tīrs tajā ziņā, ka arī katram negatīvajam tēlam tiek iedots viņa rīcības izskaidrojums un viņš momentā iegūst dziļumu, kurā viņa rīcība kļūst likumsakarīga, lai gan nevienmēr attaisnojama. Tīrs arī tāpēc, ka emocijas tiek attēlotas ļoti smalki, kas, ja es šo skatītos pirms kāda gada, man būtu paslīdējis garām. Un, visbeidzot, pati koto spēle. Cilvēki komponēja un spēlēja speciāli šim stāstam un tas viss ir pieejams pāris klikšķu attālumā, kādā kolosālā laikā mēs dzīvojam. <br /><br />Animētas ir tikai 2 sezonas [noziegums pret cilvēci$^%$], tāpēc turpināju lasīt mangu, jo man vajadzēja zināt, kas notiek tālāk. Bija aizdomas, ka nepavilks, jo animācijā tomēr mūzikas instruments ir dzirdams, taču aizdomām nebija pamata, lai gan tas nebija tas pats, bet tomēr viss vēstījums skaidri nolaidās pār mani un lika puņķoties tāpat kā animācijā. Stāsts drīz beigšoties, esmu šobrīd 123. nodaļā, 158. būšot noslēdzošā. <br /><br />Nezinu, ko ar to visu vēlējos pateikt. Varbūt tikai, ka ir kaut kas, ko lasot (vai skatoties, klausoties) tev no sirds gribas kļūt labākam cilvēkam. Tas nenozīmē, ka tāds kļūsi, bet ir tā sajūta, ka kaut vai uz brīdi tu dedz kādas šķīstas sveces liesmā, kura tevi mazliet attīra no piekļūst tavai sirdij caur visām tām sārņu kārtām, kurās tu diendienā vārties, līdz esi tā apbružājies, ka brīžiem sevi vairs nevari atpazīt.<br /><br /><img src="https://64.media.tumblr.com/0eebf6c33628b7c11c623360238b4332/60fe6bd1c48eeb4e-2a/s640x960/b86378dcfcf04828d05d30ba05178b25b77983cb.pnj" width="400&quot;">tik jauks chillaxurn:lj:klab.lv:atom1:black_robin:4517232026-09-07T18:56:002026-09-07T18:56:002026-09-07T17:57:24Z2026-09-07T17:57:24Z<a href="https://www.youtube.com/watch?v=zXHS92Nirfo">https://www.youtube.com/watch?v=zXHS92N<wbr />irfo</a>urn:lj:klab.lv:atom1:black_robin:4513302026-09-07T18:46:002026-09-07T18:46:002026-09-07T17:48:25Z2026-09-07T17:48:25ZTelegrāfā ir raksts aiz paywall ar šādu virsrakstu: "Lord Sumption: Jamaica taking advantage of Britain's guilt. Former British colony to petition King for slave trade reparations."<br /><br />Vai jūs jūtaties vainīgi par verdzību 18. gadsimtā vai arī par verdzību Romas impērijas laikos? Vai jūs jūtaties vainīgi par to, ka 18. gs kalpus pazemoja viņu kungi? Vai par to, ka cilvēki tika spīdzināti? Vai jūtaties vainīgi par to, ka tik daudz bērnu nomira jau agrā bērnībā nepietiekama uztura un nepietiekamas medicīniskās palīdzības dēļ? Vai jūtaties vainīgi par to, ka bērniem bija jāstrādā ogļraktuvēs un tekstilrūpnīcās? Ja ne, tad kāpēc jājūtas vainīgiem par verdzību? Vēsture ir pārpilna visvisādu šausmu un verdzība bija viena no šīm šausmām. Kādēļ izlikties, ka ar vēsturi morālā ziņā viss bija vairāk vai mazāk kārtībā - tikai atskaitot verdzību? Vai tas nav negodīgi pret visiem tiem pārējiem, kuri vēsturiski cieta visādos veidos veselām tūkstošgadēm?<br /><br />Es par to nejūtos vainīga un man šķiet, ka cilvēkiem, kuri nekad mūžā nav bijuši vergturi, arī par to nav jājūtas vainīgiem - vienalga vai viņi būtu angļi vai spāņi vai kas cits.urn:lj:klab.lv:atom1:black_robin:4511812026-09-05T09:54:002026-09-05T09:54:002026-09-05T09:01:03Z2026-09-05T09:01:03ZDomāju tagad par gnidrologa komentāru, kuru viņš atstāja pāris ierakstus zemāk. Viena lieta, kas šeit nebūt nav svarīgākā, bet ar kuru sākšu ir viņa minētais, ka "Ja sievietēm nebūtu balss tiesību vai tiesību piedalīties politikā kā tādā, nebūtu nekādas trans tēmas." Es par šo jau esmu teikusi, bet atkārtošu: transaktīvisms nāk no seksoloģijas, nevis feminisma. "Gender" feminismā un seksoloģijā nozīmē divas pilnīgi atšķirīgas lietas - feminismā tas ir sabiedrības izveidots mehānisms kā ierobežot, 'veidot' un apspiest sievietes, savukārt seksoloģijā parādās 'gender identity', kas visu to, ko feminisms postulē par sabiedrības žņaugiem, pasludina par cilvēka galveno identitāti. Feminismu var vainot un kritizēt par ļoti daudz ko, bet, manuprāt, ne par šo. Tas, ka tagad diemžēl liela daļa sieviešu, kuras sauc sevi par feministēm, ir uz to pavilkušās, nenozīmē, ka tas ir nācis no feminisma. Arī liels akadēmiskais pretspars pret visu šo nāk no feminisma. Variet droši man nepiekrist, bet tās ir manas domas.<br /><br />Tad tālāk: "Funkcionējošā civilizācijā (patriarhālā) pret sievietēm un bērniem ir viena un tā pati saudzējošā attieksme - vīrieši nedod viņiem lemt fundamentālas lietas, bet tajā pašā laikā uzskata par saudzējamiem subjektiem, kuru dēļ gatavi mirt."<br /><br />Tā ir taisnība, sāksim ar to, ka gatavi mirt. Tā ir vēsturiski bijis un ir joprojām. Vēsturiski gan ir vēl bijušas citas lietas, kuras arī nav maznozīmīgas - piemēram, ja sieviete paliek stāvoklī, bet nav precējusies, tā vēsturiski teju 100% ir bijusi viņas vaina. Kā arī, piemēram, izvarošana, ja to dara tavs vīrs, pat tik emancipētā vietā kā UK tika pasludināta par pretlikumīgu tikai 1991. gadā. Bērnus sūtīja rukāt raktuvēs, pirms sievietes sāka kampaņot par to, lai viņiem tiktu samazinātas darba stundas. Man personīgi (es zinu, ka daudzas nepiekritīs), nekas nebūtu pret to, ka vīrieši pieņem svarīgos lēmumus, vada etc, resp, visa tā skaistā, senā pasaule, ko komentārā apraksta gnidrologs, bet tas nav leģitīms šīs pasaules raksturojums. Tajā ir arī daudz sāpju, pāridarījumu un šausmu. Ir daudz labu vīriešu, bet gadās arī kādi, kuri ir maitas un sievietēm vajadzēja kaut kādu veidu kā pret to cīnīties, jo nevienmēr labie tēli viņām nāca palīgā, un vajadzēja sevi apliecināt kā pilnīgu un saprātīgu būtni, jo nav tā, ka jebkuram vīrietim vienmēr būs taisnība un jebkurš vīrietis vienmēr darīs pareizi un zinās labāk vienkārši tāpēc, ka viņš ir vīrietis. Tas būtu kolosāli, ja mūsu pasaule sastāvētu tikai no augstsirdīgiem, cēliem, tikumīgiem un viediem vīriešiem, bet tā diemžēl nav, tāpat kā ar sievietēm - kā nu kura.bestiesurn:lj:klab.lv:atom1:black_robin:4509732026-09-03T17:55:002026-09-03T17:55:002026-09-03T16:55:27Z2026-09-03T16:55:27ZBalsojumā par neuzticības izteikšanu Dombravam pozitīvi balso tikai divas partijas - PRO un LPV. Kopā sanāk LOLurn:lj:klab.lv:atom1:black_robin:4505942026-09-03T13:46:002026-09-03T13:46:002026-09-03T12:47:42Z2026-09-03T12:47:42Zdroši vien daudzi būs kaut vai pa ausu galam dzirdējuši par Lindsay Clancy - māti, kura nogalināja savus 3 mazos bērnus, bet man nebija ne jausmas cik daudz ir sieviešu, kuras viņu aizstāv, par gluži neticamo apmēru [atbalsta mītiņš!] es neuzzinātu bez <a href="https://www.youtube.com/watch?v=0gMN3CVBX0Y">https://www.youtube.com/watch?v=0gMN3CV<wbr />BX0Y</a><br /><br />shoeonhead kā vienu no iemesliem spekulē, ka tāpēc, ka sievietes biežāk skatās visādas kriminālās izmeklēšanas, viņas ir nolēmušas, ka labāk zina, kurš ir vainīgs. man personīgi tas neiet kopā. ja tu skaties kriminālās izmeklēšanas, tad tieši tev rodas priekšstats par izmeklētāju darbu un par to cik rūpīgi tiek vākti un analizēti pierādījumi. <br /><br />varbūt vēl, pieļauju, viņām patiesība vienkārši šķiet pārāk šausminoša, lai to spētu pieņemt, ka kas tāds nemaz nav iespējams. protams, būtu muļķīgi gaidīt, lai visi cilvēki domātu vienādi un slepkavas jau dažkārt ir apvīti ar slavas oreolu un sievietes raksta tiem romantiskas vēstules uz cietumu un vienmēr tiem būs kādi apbrīnotāji, bet te, kā jau teicu, tas apmērs mani mulsina, mītiņš un ziedoti vairāk kā miljons dolāru šīs sievietes fondam, jo tik daudzu sieviešu prātos neviens pierādījums nav pietiekams apliecinājums viņas vainai.urn:lj:klab.lv:atom1:black_robin:4504682026-09-01T09:53:002026-09-01T09:53:002026-09-01T09:24:43Z2026-09-01T09:24:43Zlasu Róisín Michaux blogu par dažādiem Eiropas Savienības projektiem<br /><br /><a name="cutid1"></a><br /><br />---ES piešķīra 1,9 miljonus eiro projektam ar nosaukumu WEIRD. Šis projekts „<i>centrā liek invaliditāti un kvīru zināšanas, lai apstrīdētu ableistiskus un cisdzimuma–heteronormatīvus pieņēmumus vides pētniecībā, rīcībā un politikā</i>”. Pētnieki strādās pie „<i>emancipējošām ilgtspējas transformācijām, kas balstās subversīvās sociālajās normās</i>”, un tas ietver arī „<i>vides aktīvisma cripifikāciju</i>” („cripping environmentalism”). Tā teorētiskais pamats esot eco-crip teorija, un es vienkārši ļaušu jums pašiem to iegūglēt, lai redzētu, cik absurdi tas ir.<br /><br />Viņi popularizē „trans un kvīru zinātni” (pretstatā ļoti sliktajai „parastajai zinātnei”) un uzstāj, ka ilgtspējai jābūt balstītai „<i>rūpēs un emancipācijā</i>”. Šā gada sākumā viņiem bija seminārs par „monstrozitātēm”, ko vadīja sieviete, kura izliekas, ka nav sieviete. Viņa kritizēja vēstījumu par ķīmiskajām vielām, kas kaitē cilvēka smadzeņu veselībai (tas esot ableistiski!). Tā vietā viņa ierosināja meklēt „<i>veidus, kā dzīvot kopā ar piesārņotiem vielmaiņas procesiem</i>”.<br /><br />Pēc tam semināra dalībnieki veica apziņas plūsmas brīvās rakstīšanas vingrinājumu, ko pārvērta neveiklos dzejoļos un skaļi nolasīja cits citam. Projekta ietvaros tika rīkots arī seminārs ar nosaukumu „<i>Transekoloģiskās attiecības: dzīvnieks–dzīvnieks, vairāk nekā dzīvnieks, cilvēks–dzīvnieks, vairāk nekā cilvēks un pat vēl vairāk</i>”, ko vadīja kāds vārdā Ely/iott (vārds, kas vienlaikus esot arī neopronouns?). Bija vēl vairāk dzejoļu.<br /><br />Savukārt INTERMAPS saņēma 1,2 miljonus eiro, lai izveidotu tīmekļa rīku, kurā var ievadīt visas savas izjūtas par dažādajiem savstarpēji saistītajiem apspiešanas veidiem, ar kuriem cilvēks saskaras, un pēc tam saņemt mazu grafiku, līdzīgu tam, kas redzams zemāk, kurā tiek parādītas visas tavas skumjas — tikai grafika formā.<br /><br /><br /><img src="https://substackcdn.com/image/fetch/$s_!esHU!,f_auto,q_auto:good,fl_progressive:steep/https%3A%2F%2Fsubstack-post-media.s3.amazonaws.com%2Fpublic%2Fimages%2F005cfb5a-f224-4dc3-b052-c155bb4a264b_1522x580.png" width="530&quot;"> <br /><br />Pētnieki apgalvo, ka kartēšanas tehnoloģijas izmanto stingrus, izmērāmus datus, piemēram, koordinātas, robežas, attālumus un iedzīvotāju skaitu, taču nespēj atspoguļot humānistu, feminisma, dekoloniālisma, kvīru un melnādaino perspektīvas. Viņi vēlējās izveidot kaut ko tādu, kas izskatītos zinātniski un ļautu cilvēkiem kartēt savus personīgos smagos dzīvesstāstus, emocijas un „mainīgās robežas”. [..]---<br /><br /><br /><a href="https://cordis.europa.eu/project/id/101125874">https://cordis.europa.eu/project/id/101<wbr />125874</a><br /><a href="https://www.helsinki.fi/en/researchgroups/disability-and-queer-perspectives-for-sustainability-transformations/news/pollution-monstrosity-and-embodiment-a-visit-from-wibke-straube">https://www.helsinki.fi/en/researchgrou<wbr />ps/disability-and-queer-perspectives-for-s<wbr />ustainability-transformations/news/pollu<wbr />tion-monstrosity-and-embodiment-a-visit-f<wbr />rom-wibke-straube</a><br /><a href="https://cordis.europa.eu/project/id/101039447/reporting">https://cordis.europa.eu/project/id/101<wbr />039447/reporting</a>"Cats being instructed in the art of mouse catching by an owl", unknown artist, c.1700urn:lj:klab.lv:atom1:black_robin:4502712026-09-01T08:16:002026-09-01T08:16:002026-09-01T07:21:45Z2026-09-01T07:21:45Z<img src="https://64.media.tumblr.com/c87873dd565b75f8d43aa609f1eb4822/16c3b96195573952-52/s1280x1920/29e124c37f13f4d984da978f4e826cf8e8f43e20.jpg" width="620&quot;">urn:lj:klab.lv:atom1:black_robin:4500152026-09-01T07:51:002026-09-01T07:51:002026-09-01T07:03:52Z2026-09-01T07:03:52ZLabrīt, priecīgu 1. septembri. <br /><br />mazliet pacepšos:<br /><br /><img src="https://64.media.tumblr.com/3c35503d90430e6b032c036354882b14/0ae63e3e0d663df9-e8/s2048x3072/29ad35cf69230a075c5ce4d786268d44321597e2.jpg" width="300&quot;"> <br /><br />autors ir vīrietis, kurš sevi par tādu neuzskata un 16 tūkstoši šai ziņai piekrīt. <br /><br />tikai lieta tāda, ka sievietes jau nesaka, ka 'sievietes ir tikai vagīnas', nē, viņas saka, ka tikai sievietēm var būt sieviešu ķermenis, resp - tikai sievietēm var būt vagīnas, līdzīgi kā tikai sieviete var palikt stāvoklī. tas, ka tikai sieviete var palikt stāvoklī nenozīmē, ka viņai obligāti ir jāpaliek stāvoklī un, ka visa viņas dzīves jēga sastāv tikai no palikšanas stāvoklī un, ja viņa nepaliek, tad nav sieviete - es ceru, ka tas ir skaidrs.<br /><br />viņš (un daļa feministu un transaktīvistu) apsūdz sievietes sieviešu reducēšanā uz ķermeņa daļām, tai pat laikā aizvietojot vārdu 'sieviete' ar ķermeņa funkcijām un pliku anatomiju. visi šie apzīmējumi kā, piemēram 'cilvēki ar dzemdi', 'menstruatori' un 'dzemdējošie cilvēki' nāk tieši no kvīru teorijas un transaktīvisma.<br /><br />transaktīvisma arguments ir - ja jau jūs nereducējat sievietes uz ģenitālijām, tad kāpēc vīrieši nevar būt sievietes? sieviete ir viņas ķermenis ar jebkāda veida personību (sievišķīgu, vīrišķīgu, whatevz), nevis jebkāds ķermenis ar 'sieviešu personību' - te viss tiek apgriests ar kājām gaisā un šajā procesā sieviete tiek reducēta uz stereotipiem (piem, tas pats vīrietis, kurš publicēja augšminēto ziņu, lepojas ar smagi filtrētiem attēliem, kur viņš ir uzvilcis svārkus vai uzkrāsojis lūpas, tādējādi demonstrējot, ka ir sieviete) un 'dzimtes identitātes sajūtu', kura, kā māca viedie kvīru teorētiķi, var būt plūstoša - uznākt un pāriet, bet var arī nepāriet. principā 'sieviete' izgaist, jo tur vairs nav ķermeņa enkura.urn:lj:klab.lv:atom1:black_robin:4497722026-08-31T12:47:002026-08-31T12:47:002026-08-31T11:49:02Z2026-08-31T11:49:02Z"Izvarošanas fantāzija ir oksimorons. Mirklī, kad 'izvarošana' kļūst par vēlmi, tā pārvēršas piekrišanā. Tas, ko sievietes sauc par izvarošanas fantāzijām patiesība ir domas par to, ka vīrietim viņu vajag tik ļoti, ka viņš 'just can't help himself'."<br /><br />Es nezinu vai tā ir, jo neaizraujos ar šādām fantāzijām. Manīju strīdu, kur kāds vīrietis apgalvoja, ka tieši sievietes ir tās, kas ļoti aktīvi sapņo par vardarbību pret sevi - kā pierādījumu izmantojot literatūru, bet man šķiet, ka tur varētu būt visādas nianses. Viena ir, ka var par kko lasīt, patiesībā nevēloties to dzīvē - man tas šķiet legit, tad vēl arī, piem, izvarošanas gadījumā, es ļoti šaubos, vai tās ir tādas fantāzijas, kur viņai uzbrūk kaut kāds preteklis, kurš viņu satraumē uz mūžu, drīzāk varbūt tie ir scenāriji, kur viņu nolaupa kāds neatvairāms vīrietis, kurš viņā iemīlas and then he just 'can't help himself'.