Ar draudziņu nolēmām iziet vakara pastaigā - paspējām nosalt, kārtējo reizi iziet caur Trinitijkoledžas parciņu un apskatīties bildes Nacionālgalerijā, kā arī ieiet Carluccio's. Tur abi pasūtījām makaronus ar sarežģītiem itāļu nosaukumiem, kuri, starp citu, bija varen labi. Bet gaidot tos pašus makaronus, mums atnesa itāļu maizīti un olīveļļu, kur to maizīti mērcēt. DĀRGĀ REDAKCIJA, tā bija LABĀKĀ EXTRA FUCKING VIRGIN OLIVE OIL uz šīs pasaules! Tas bija kaut kas, nu.. - es gandrīz apraudājos, kad iekodu maizītē (tas nav joks!), pat labie makaroni nervozi pīpēja stūrī.
Tagad Sardīnijas olīveļļa stāv manā produktu skapītī, oooo-nom-nom-nom....

Karoče man ir dress SOS jebšu bābu problēma. Drīz darbā būs lielā ziemassvētku balle, kur tev jāizskatās fab, un es iegādājos tādu smuku kleitiņu 50. gadu stilā, tumši brūnu ar metālisku (vara) spīdumu un plānu jostiņu vara krāsā.
Tad lūk - fakts, par ko es neiedomājos, ir, ka veikalos somiņas ar vara "piesitienu" praktiski neiespējami atrast, bet kurpes tādā tonī IR neiespējami atrast, un vienīgās kurpes brūnā krāsā ir no zamša, which in this case is a no-go. Un tad rodas mūžīgais jautājums - ja jau tagad modē ir saskaņot nesaskaņojamo, ko tad īsti vilkt klāt?? (Es tomēr gribu, lai ir saskaņoti).

Vakar, kārtējo reizi izejot vētrainajās un aukstajās Dublinas ielās, izdomājām, ka vajag taču beidzot uz tām Havaju salām aizbraukt. Mums ar draudziņu ir pat sava idille - ar sērfa dēļiem, mazu namiņu pie okeāna, suni, kaķi un strādāsim par oficiantiem.
Šodien skatos biļešu cenas un skyscanner neko lētāku par 1200 tugrikiem turp-atpakaļ nesola. Manu namiņu pie okeāna appludināja imaginārais cunami.