Esmu pārliecināta, ka diendienā izmantojamo valodu dēļ manas smadzenes ik pa laikam piemeklē īssavienojums. Piemēram, vakar: runājos ar savu britu kolēģi, stāstu viņam kaut ko, stāstu, bet tā vietā, lai man beidzot normāli atbildētu, viņš tikai turpina glupi mirkšķināt actiņas. Izrādās, manas smadzenes atkal atslēdzās un es viņam aizrautīgā vācu valodā kaut ko pļurinu.
Tāpat arī vakaros, šad un tad uzburkšķu savam draudziņam, un kad no viņa mutes izskan latviešu "Labi!" uz vienalga, ko pateicu, tas ir skaidrs, ka es atkal biju komunicējusi latviski un to pat nepamanījusi.

Es nezinu, kura scuka mani ir noskaudusi - pēdējo 3 mēnešu laikā otrais miežgrauds acī! Un man nekad, nekad līdz šim nav bijis miežgraudu. Uuun! Ja pagājušajā reizē tas bija apakšplakstiņš un poļu kolēģe iedeva labus pilienus, tad šoreiz šis ir augšējais, pilienus atrast nevaru, aptiekās nekā nav, bet man jāliek acīs kontaklēcas (obligāti), jo man šodien ir svarīga fiška. Nu, labi, no ārpuses neko nevar redzēt, bet tas sāp! SĀP!!!

AAAAAAAAA!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Man ļoti pietrūkst tās pēdējo silto nakšu mazo koncertu sajūtas. Pēdējo reizi, šķiet, tā mani piemeklēja Washed Out koncertā, kad viņš izpildīja Belong.
Vēl arī Com Truise, taču tas man vairāk asociējas ar pirmajām siltajām vasaras dienām. Man laikam jāiet gulēt, es te kaut ko muldu par koncertu sajūtām.