Es tiku kristīta 8 gadu vecumā Sv. Marijas Magdalēnas klosterbaznīcā (tā, kas pie Saeimas). Atceros, ka tā bija ārkārtīgi karsta diena un atpakaļceļā visi braucām mūsu mazaja opelītī un mašīna bija sakarsusi līdz kādiem 45 grādiem. Teorētiski es skaitos katoliete, bet praktiski esmu agnostiķe. Dažkārt patīk aiziet uz baznīcu un pasēdēt tāpat vien klusumā, tikai ne pārāk ilgi, jo tad jūtu kaut kādu emocionālu vakuumu. 10 gadu vecumā izteicu vēlmi kristīties arī vecticībnieku baznīcā, jo mamma ir vecticībniece, taču tā, man šķiet, bija tāda mirkļa iegriba, laikam aiz cieņas pret mammu (ja godīgi, pat neatceros kāpēc).
Baznīcā precēties gribētos, lai gan šķiet neesmu izgājusi to visu procesu, lai varētu sūdzēt grēkus un tā. Bet tā kā Latvijā tagad ir vienalga, kur precēties, laikam gribētu uz kāda lauka zem ozola, bet tā jau cita tēma.

Das ist Liebe auf den ersten Blick
Nicht mal Drum 'n Bass hält jetzt mit deinem Herzen Schritt
Du hast deinen Schatz gefunden, ohne lang zu buddeln
Bock ihn in den Arm zu nehmen und stundenlang zu knuddeln.


Aiziešu samīļot kādu.

Šodien bija saulaina diena, mans mīļākais barista staburagā apsveica valentīndienā un uztaisīja garšīgu karameļlati (tas nekas, ka prasīju chai tea latte, lol), darbāa darāmā bija pāri kaklam, bet visu laicīgi izdarīju, draudziņš uzdāvināja milzīgu rožu un liliju pušķi (un tas smaržoja, wow!), kartiņu ar lācīšiem "for my girlfriend" (salkani, protams, bet tik un tā mīļi), es viņam bildi ar mums rāmītī, arī ar draudzeni viss noskaidrojās - izrādās, viņa domāja martu un pārdzīvoja, ka ierakstīja nepareizu datumu, un tagad mēs ar draudziņu abi gatavosim tiramisu.
Vot tā, visi patīkamie pīrādziņi vienā dienā :)