visi domā, visi visu laiku domā. es arī domāju, es visu laiku domāju. pēc vakardienas pirts, es tik sasodīti labi pārizgulējos, ka sākot no 4iem nācās pašizdomāt savus sapņus un iegrimt tajos, ik pa pusstundai nolemjot, ka nepatīk un nav īstais. domā cik gribi, viss ir kā ir.

un vispār es brīnos, kur es pa dienu pazaudēju tik daudz enerģijas.
no rīta es pieceļos ar milzīgiem plāniem, prieka pilna, sparīga, nu labi, ne uzreiz pēc acu atvēršanas un izvelšanās no gultas, tad vēl ļoti miegaina un palēlināta ar saņurcītiem matiem un šaurām acīm.
bet kad pienāk vakars to vien varu kā nopūsties un noskatīties kādu filmu. varbūt mana enerģija ir gaismā, jo vasarā cilvēki var būt darbīgāki. vai arī es daru visādus daudz, nekam nevajadzīgus niekus un pazaudēju svarīgo. hmm, kā to izlabot?

šodienas izlasījums internet tīmekļos.

"gribi atrast īstu mīlestību? nomet 15kg, nopērc normālas drēbes un sāc krāsoties. atradīsi."

bļe iespārdīja.