| 11. Feb 2008 @ 16:20 (bez virsraksta) |
|---|
kad šorīt braucu uz darbu vēroju tumšos mākoņus,kas klāja Rīgas debesis, manī radās pārdomas par to, kā matērija evolucionē, par to ka pati dzīvība ir tikai šīs evolūcijas viens no augšējiem etapiem kā puteas uz viļņu galotnēm, bet, turpretīm, pašās dzīlēs tas ir vienots vienā struktūrā. Un tā dejo matērija šo mūsu "it kā dzīvības-nāves deju"...
un vispār man jau šķiet, ka būtu pēdējais laiks atsacīties no reliģijas un reliģiozās ticības kā savu laiku nodzīvojušiem dzinējiem cilvēces evolūcijā, aizstājot tos visus ar zināšanām un izpratni par lietām.
Pienāk brīdis, kad akla ticība traucē evolucionēt, bet patiesam meklētājam jāspēj bez aizspriedumiem virzīties pa Pasaules esības izpratnes ceļu!!!
(tie man tādi ātri spontāno domu uzmetumi bija - tagad jāskrien tālāk) |
