| 2. Jan 2006 @ 12:26 Apsmējos |
|---|
:D:D:D
Apsmējos par komisku situāciju
Noskrēju pa kapnēm lejā, redzu - sēž sirsniņas. Ierauga mani (to vajadzēja nofilmēt), sāk celties kājās, ievelk elpu; ver vaļā savas mutītes, sāk savu kustību manā virzienā. (Notiekti jau par parādiem interesēties vajadzēja)
Es to visu pamanu tikai ar vienu apziņas daļu, jo otra apziņas daļa ir piefiksējusi, ka esmu aizmirsis katedrā vienas pavēles melnrakstu. (ļoti būtisku melnrakstu, par prēmijām!!!)
Un tajā mirklī es apcērtos, metos atpakaļ uz kāpnēm un prom uz katedru.
Es pilnīgi piefiksēju to pauzi, kas iestājās, un apstulbumu, ko tūlīt pavadīja "viegla" ķiķināšana.
(Viss izskatījās, kā docētājs, vieglas panikas pārņemts, mūk no saviem studentiem-parādniekiem)
:DDDDDDD |
