Vakar, kad braucu uz Ziemeļjūru saulrietu skatīties, man piezvanīja viens draugs un teica: tikko Panorāmā teikts, ka Vija Artmane ir mirusi.... zināju, ka tu viņu pazini. Nolēmu piezvanīt.

Man palika ļoti ļoti skumji....

Lai viņai vieglas smiltis.

Kopš vakardienas man ir tikai viens dzivoklis un vienas atslēgas.

Un kopš šodienas man ir stažiere, kurai es esmu supervaizers. Vispār jau inčīgi, vienīgais, kas mani mulsina ir tas, ka es jau savu sekretari nevaru visu dienu nodarbināt un tagad vēl būs jāizdomā, ko lai stažierei liek darīt...

Pagājušajā weekendā Parīzē apmeklētais Madonna koncerts bija Ļoti Labs kā parasti. Tas ko visi teica, ka viņa esot "old and skinny" (veca un kaulaina) lielā mērā atbilst patiesībai, tomēr - lai Dies dod katram viņas-ta gados šitā ņemties pa skatuvi!

Man bija pārsteigums pašam par sevi citā sakarā: vēl gadu atpakaļ es būtu uz Parīzi aizbraucis piektdien tūlīt pēc darba un atgriezies tikai svētdien pašā vakarā, lai tik pēc iespējas vairāk varētu viskautko apskatīt (īstenībā Parīzē nekad nevar un nevarēs visu apskatīt, pat pārvācoties tur uz dzīvi). Šoreiz ierados sestdienas vēlā pēcpusdienā, mazliet pašopingoju, tad uz koncertu un nākamā rītā uz mājam.

Un nekas nepietrūka un neprasījās.

Bet mūsu ciematā Valentīn-dienas sakarā ir Lielā Ikgadēja izstāde "Erots 2008". Patiešām jauka pieeja, kā labāk orientēt šo lietu vienā konkrēta virzienā.....

Pedējo dienu laikā TV noskatījos divas, manuprāt, ārkārtīgi labas dokumentālās filmas par Krieviju: - viena par oligarhu rašanos Krievijā, to spožākajiem un ne tik spožajiem laikiem; - otra par atomzemūdeni Kursk. Pirmo reizi pārņēma tādas kā strausiskas sajūtas: labāk neredzēt un nedzirdēt to ārprātu, kas tur darās. Paskatoties kartē saprotu, ka tas viss nemaz tik tālu nav no manis, un man šķiet, ka arī karstais ūdens manā dzīvoklī tiek sildīts ar Krievijas dabasgāzi (iespējams). Un trakākais ir tas, ka Pasaule, merkantilu un pragmatisku apsvērumu vadīta, ļauj tiem maniakiem darīt ko grib. Cinisku melu un varas uzurpcijas ziņā Krievija ir cienīga ASV partnere.

Kantora ēdnīcā šodien pusdienoju ar vienu kolēģīti (dikti jauks meitiets). Šī izskatījās tāda satraukta, mazliet nervoza. Uz jautājumu - kas noticis, viņa atbildēja, ka mīļotais puisis esot bijis pazudis uz trīs dienām un nekādas ziņas par sevi neesot devis. Beigās tomēr pirmdienas rītā uzradies un nu viss itkā esot labi. Un pazudis bijis tāpēc, ka esot AIZDZĒRIES......

- un kas viņš tev pēc tautības, es jautāju. 

- Esot Parastais Latvietis (vulgaris).....

- nut tad, mīļā, teikšu no savas pieredzes: - tikai nedomā viņam tagad braukt virsū. Latvietim Vulgaris "AIZDZĒRIES" ir perfekts attaisnojums un nevis iemesls.

Viņa teica, ka esot sapratusi....

Nu lai nu būtu.....

Tā sanāca, ka kolēģes mani pierunāja aiziet uz dikti (!!!) slavena brazīļu dziedātāja CAETANO VELOSO concertu... īstenībā piekritu tikai tāpēc, ka kolēģes jaukas un zināju, ka kopumā tas būs jauks tusiņš. Bet izrādījās, ka tas brazīlis ir viens vella vecis savos 65 gados. Vismaz puse no dziesmām man tiešām patika noskaņas un melodijas dēļ, lai gan nesaprotu ne vārda portugāliski. Un labākais bija tas, ka show un action bija abās pusēs - gan uz skatuves (protamz!!!!), - gan zālē. Tie brazīļi ir tiešām emocionāla tauta un portugāļi ir apmēram tādi paši. Kopumā palika labs iespaids par pasākumu.

Un šovakar būs jānovērtē mazās blondās čirkas GWEN STEFANI uzstāšanās, ar kuru kopš vakardienas esam vienā vecumā...

Ir tik patīkami brīvdienās vazāties pa Parīzi it kā bez noteikta mērķa, bez konkrēta pienākuma būt kaut kur noteiktā laikā. Nebija jau tā, ka es būtu divarpus dienas nosēdējis Parīzes café uz terasases, bet bez Tā nu nekā nevarēj iztikt. Pa to vidu bija arī kultūras sadaļa. Redzēju:

De Cézanne à Picasso, chefs-d’œuvre de la galerie Vollard - bija daudzi pirms tam neredzēti darbi;

Roy Lichtenstein: évolution - mazāk zinams pop-art parstavis un Andy Worhol laikabiedrs

Dalida, une vie... Parīzes Hotel de Ville tradicionāli rīko piemiņas izstādes par slaveniem tās iedzīvotajiem, šoreiz uz dziedātājas 20 gadu nāves gadskārtu jauka ekspozīcija.

Nu jā, un vēl.... vēlas brokastis mauriņā uz Marsa laukuma, sauļošanās Monseau parkā, vīns un citi dzērieni...

Visu dienu dungoju dziesmiņu, ko šorīt dzirdēju radio.

Manā tulkojumā tie vārdi būtu apmēram tā:

Man ir tava pasta adrese vēstulēm,

Man ir tava e-pasta adrese ziņām,

Man ir tavs telefona numurs,

Bet trūkst tikai tavas sirds...

To, ka manā profesionālajā dzīvē ir šis un tas mainījies jau no pagājušās nedēļas pamanīju tikai šodien, kad, man jaunā sekretāre, atgriezusies no brīvdienām, iepriekš pieklauvējot un pajautājot atļauju (kā jau pieklājas), ienāca mana kabinetā, stādījās priekšā un apjautājās - kādi būtu priekšnieka rīkojumi šai dienai.

Uzdevu viņai noorganizēt manas jaunās vizītkartes. Ar to viņai šodien pietiks. Un man arī.