11. Februāris 2018

• Nav sapnis
• 11.2.18 00:22
• Kad iegriezos festivāla norises vietā, paguvu tieši uz pēdējo grāmatas eksemplāru izpirkšanu, un bez liekas tielēšanās tajos ieautogrāfēju. Festivāla ēdnīcā šodien ārzemnieciska paskata ēdējiem tika piedāvatas arī karotes. Paņēmu, tomēr jutos kaut kā neērti, jo pārējie pie galda sēdētāji ēda ar pirkstiem, un tikai es tāds viens - sadomājis lēkt uz kruķiem. Pēcāk bija organizēta ekskursija, un lēkšanas tēma tajā bezgaumīgi turpinājās, jo pilnīgā bezsakarā gidu pavadīja [noteikti kādas labas lietas] "vēstnesis", jauns džeks sporta tērpā un šortos un ar to izliekto atsperes protēzi kājas vietā. Izvadāja mūs krustu šķērsu pa musulmaņu rajonu, līdz beigās nonācām lielā namā, kur krāšņi uzstājās mākslīgā zeltā sapucētas meitenītes un tika pasniegtas dāsnas vakariņās. Jau pēcāk uzzināju, ka tas bijis bāreņu nams.
  
  P.S. Bet vispār grasījos ierakstīt par to, cik ļoti tracinoša ir nepārtraukta elektrības pazušana uz dažām sekundēm. Ar to ir gana, lai televizors atkal pārslēgtos uz kaut kādu TV šopa kanālu, kas ir pats pēdējais sarakstā, bet "mans jogas" kanāls ir 769.
  
  P.P.S. Tikko šo ierakstīju, tā atkal nodzisa elektrība.
• 0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• Slavenās piecas minūtes
• 11.2.18 23:16
• Tas, ko nudien nespēju saprast, ir nupat izjustā selfiju mānija. Sveši vīrieši un jaunekļi (dažas meitenes arī, bet tas drīzāk bija drosmīgs izņēmums) nāk klāt un grib uztaisīt kopīgu selfiju. Nav svarīgs nedz tavs vārds, nedz vispār kaut kas, tomēr kopīgu bildi iegūt šķiet svarīgi. Droši vien tāpēc, ka pirms tam stundu pasēdēju uz skatuves un kaut ko parunāju mikrofonā. Jau iztēlojos tos daudzos fotoalbumus daudzās dažādās indiešu viesistabās, kuros nez kāpēc būs redzams arī mans nevienam nepazīstamais vaigs.
• 11 piezīmesvieta jūsu piezīmēm