19. Maijs 2013

• Par nemākulīgu zaimošanu
• 19.5.13 21:17
• Biju šovakar uz to Leha Majevska izstādi „4 kustīgi dzejoļi”. Nezinu, kas tā tāda par indevi, taču jau labu laiku tai pievēršu uzmanību un nekad neesmu spējis par to sajūsmināties. Esmu to manījis pie lietuviešiem, tagad Majevska gadījumā - arī pie poļiem, un tā ir tāda paštīksma reliģisku simbolu un tēlu apgānīšana vai, ja nu ne gluži apgānīšana, tad vismaz bērnišķīgi mēģinājumi kaut ko drusku aizskart. Nu aptuveni tādā demonstratīvas košļenes pielīmēšanas līmenī. Skaidrs jau, ka būtu grūti ko nebūt mēģināt aizskart, "kritizēt", zaimot, ja tev nekā tāda piemērota nav, taču mani allaž pārsteidz no šādām aktivitātēm pārsvarā strāvojošais izdomas trūkums un, atvainojos, bezgaumība.
  
  (Nav jau tas tā vienmēr. Un arī šajā izstādē. Teiksim, filmiņa par Īzaka upurēšanu man šķita tīri ok, un lielā videoglezna "pēc Brēgela motīviem" šķita aizraujoša kaut vai tikai ar savu mērogu).
• 0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm