28. Aprīlis 2013

• 28.4.13 20:11
• Ļoti aizraujošs Vladislava Nastavševa Makbets Valmierā, precīzāk sakot - visi viņa Makbeti (gandrīz kā Dalī seši Ļeņina rēgi).
  
  Galvā kaut kas griežas, ne par ko citu patlaban negribas domāt, īsti nav skaidrs, kas nu tur varētu izgriezties, bet sajūta baigi laba.
  
  
  
  Friča Adamoviča tulkojumā:
  "Nāk rītdiena un atkal rītdiena,
  Un sīkiem soļiem dien’no dienas lien,
  Līdz pēdēj’s laika sprīdis nostaigāts;
  Tā aiziet visas mūsu vakardienas,
  Vien nelgām ceļa lāpas turēdamas
  Uz kapa pīšļiem. Īsā mūža svece,
  Tu esi izdzisusi!
  Dzīvība ir ceļojoša ēna, nabags aktieris,
  Kas brīdi paplātās un patrokšņo
  Uz skatuves un vēlāk nav vairs dzirdams;
  Ir plānprātiņa teika, šausmīga
  Un trokšņa pilna, bet bez nozīmes."
• 2 piezīmesvieta jūsu piezīmēm