5. Septembris 2011

• 5.9.11 08:09
• 
• 5 piezīmesvieta jūsu piezīmēm

• Kokgriezējs
• 5.9.11 14:40
• "Es sapratu, ka jāpamēģina nodarboties ar biznesu. Domāju, ko varu darīt? Naudas nav, kontaktu nav, zinu vienīgi norvēģu valodu. [..] Izšķirošais pagrieziens manā dzīvē notika, kad satiku Franku Varneru – "Varner" grupas īpašnieku. Daudzi uzskata, ka viņš man aizdeva naudu, bet varu teikt, ka naudu aizdevu es. Piedāvāju izveidot kopuzņēmumu, turklāt izdarīt to ļoti ātri, jo tajā laikā likumā bija noteikts, ka kopuzņēmums, kas reģistrēts caur ārvalstu kapitālu, saņem atlaides. Piedāvāju, ka ieguldīšu 100 tūkstošus dolāru, tātad viņam riska nav. Jautājums, kur es dabūju to naudu? Vērsos bankā pēc kredīta, kur man, protams, prasīja pēc garantijām. Vienojāmies, ka principā man to naudu nevajag fiziski, bet tikai uz rēķina, lai reģistrētu uzņēmumu. Vienlaicīgi noslēdzu līgumu ar norvēģiem par 50 tūkstošiem dolāru, kurus es aizdodu, lai izveidotu kompāniju. Un, kad norvēģi saņēma dokumentus, ka banka saņēmusi apstiprinājumu naudas aizdevumam, tas viņus pārliecināja, ka šāds sadarbības partneris viņus apmierina. Bet īstenībā tā bija fikcija!"
  
  Ainārs Šlesers, Una, 2008. gada oktobris
• 9 piezīmesvieta jūsu piezīmēm