14. Jūlijs 2011

• 14.7.11 10:36
• Mēģinājām vakar paskatīties kulta seriālu Game of Thrones. Var teikt, ka nevienā acī. Manas aizdomas, ko uzjundīja jau pirms tam tredzētie sākuma titri, apstiprinājās - kādreizējie stratēģisko spēļu spēlētāji (nu, labības laukus tur, armijas šurp, valstis pa labi, pilsētas pa kreisi) fani varbūt pavelkas, bet man šķiet neizturami garlaicīgi. a) absolūti "izdomātās" un butaforiskās LOTR vides dēļ; b) emocionāla satura trūkuma dēļ; c) neviena saistoša tēla vai varoņa dēļ.
  
  Skatīdamies un atcerēdamies titros lasīto, attapu, ka izstrādājuma pamatā ir fatazī eps Uguns un ledus dziesma, vai kā nu tur. Tad nu, lūk, par šo sacerējumu visinteresantākā detaļa šķiet stāsts par tā autoru un viņa attiecībām ar grāmatas faniem, kas šo nabagu nu jau bezmaz vai terorizē, jo uzskata, ka rakstnieka pienākums ir turpināt un pabeigt iesākto 7 sējumu sāgu un gādāt saviem lasītājiem prieku (stāsta izklāstu audio var paklausīties te: http://www.newyorker.com/online/2011/04/11/110411on_audio_miller ). Nezinu, kā jums, bet man tieši šis stāsts šķita nesalīdzināmi interesantāks par kaut vai vienu Game of Thrones sēriju.
  
  Vēl mēģinājām skatīties franču filmu Rapt (2009), un arī ar to negāja nekādā jēgā. Ļoti parasts, ļoti franču krimiķis, kas anglosakšu publiku, šķiet, paņēmis vienīgi ar šīm divām kvalitātēm.
• 20 piezīmesvieta jūsu piezīmēm