2. Marts 2008

• 2.3.08 22:25
• "Pats labākais veids, kā atbrīvoties no bailēm, ir mesties iekšā tajā, kas šīs bailes uzdzinis. Ja baidies no priekšējām līnijām, lai atbrīvotos no mokošās sajūtas, dodies uz priekšējām līnijām. Mūs visiem uzdzina šausmas pastāvīgi aplenkuma draudi. Nezinu, vai kāds spēs noticēt, kāds atvieglojums pārņem, kad kaut kas notiek pa īstam, kad tā vietā, lai gaidītu un justu, ir jārīkojas. Un arī aplenkumi nav nemaz tik briesmīgi, cik briesmīga ir to gaidīšana un nostāsti par tiem. Arī karš nav tik briesmīgs kā tad, kad to gaidi vai jau pēc kāda laika atminies. Mesties iekšā - tās ir labākās zāles pret bailēm. Tāpēc man gadījās sastapt cilvēkus, kas iekrampējušies aizmugurē vai štābos un kļuvuši slimīgi bailīgi, bija gatavi pat paši sevi sašaut, - kas bieži vien draudēja ar nošaušanu, - lai tikai nenonāktu frontē. Taču esmu pilnīgi pārliecināts, ka viņi bija parasti, nebūt ne slimīgi bailīgi ļaudis. Un ja vien liktens viņus uzreiz būtu iesviedis īstā kautiņā, būtu iepazīstinājis viņus ar karu, pirms viņi "paguvuši nobīties", viņi tā arī nekad nebūtu "saslimuši". Es rakstu "saslimuši", jo tā patiešām bija īsta slimība, un es redzēju daudzus, kas patiesi bija slimi."
  
  Jurijs Lotmans. Nememuāri. No: Лотман, Юрий Михаилович. Воспитание души. Санкт-Петербург : Искусство-СПБ, 2005
• 0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm