mans sviests
mans sviests
mans sviests - 19. Marts 2006
19. Marts 2006
- 19.3.06 15:34
- Pirmais vanags, pirmais raibais taurenis. Atnesu mājās divas šķēlītes koka.
-
3 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- 19.3.06 23:06
- Bukovskis, nu jūs taču zināt, kāds izskatījās Bukovskis, jo īpaši vecumdienās, vārdu sakot Bukovskis sēdēja savā istabā, vienā rokā alus glāze, nez kāpēc viņš dzēra no glāzes, nevis pudeles, kā parasti, nu, lūk, Bukovskis lasīja pats savu dzejoli, tādu erotisku, lai neteiktu – seksuālu, par mazgāšanos dušā kopā ar mīļoto sievieti tūliņ pēc mīlēšanās, dzejoli par to, kā viņi viens otru ieziepē un skalo, un tad Bukovskis neizturēja un sāka raudāt, nevarēja palasīt, sāka lamāties – maita, vai kaut kā tā viņš teica, angļu valodā, protams, nu kas tas ir, ka nevar palasīt, ar katru gadu palieku arvien mīkstāks un mīkstāks, bļin, nevaru pats savus dzejoļus izlasīt, uzreiz jāsāk gaudot, bet to dzejoli viņš tā arī neizlasīja līdz galam, noņēma brilles un slaucīja asaras.
Bet jau pēc Bukovska nāves Bukovska sieva, Linda viņu laikam sauca, stāstīja, kā Bukovskis bija nomiris, tas notika slimnīcā, viņa bija sēdējusi Bukovskim līdzās, izskatījies, ka Bukovskis ir aizmidzis, bet tad viņa dzirdējusi tādu skaņu – puf, puf, puf, un no sākuma nav sapratusi, kas tas ir, bet tad aptvērusi, ka tā Bukovska pēdējā izelpa, un tā arī bijis, jau pēc brīža nekādu “puf” vairs nav bijis, bet tajā pašā mirklī ar Bukovska seju notikusi pārvērtība, jūs zināt, kāds izskatījās Bukovskis, visas tās briesmīgās baku rētas un dzērāja grumbas, nu lūk, un tajā mirklī viņa seja izlīdzinājusies, viņa seja kļuva gluda kā zīdainim, teica Bukovska sieva.
-
0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
Powered by Sviesta Ciba