13. Marts 2005

• 13.3.05 21:42
• kad pa aplinkus ceļiem uzzini, ko kāds par tevi domā, nu ne par tevi, bet par tavu attieksmi, vai arī kādu sajūtu radījusi tava attieksme, lai gan nekādas īpašas attieksmes, nu katrā ziņā nekādas tādas, kas varētu izraisīt šādu sajūtu, nemaz nav bijis, tad tu jūties līdzīgi kā brīžos, kad kaut kas uz mirkli pazibējis prātā, kāds vārds, teikums, veiksmīgs joks, tai pašā brīdī aizmirsies, un tad nu veselu dienu tu staigā un mēģini to atcerēties. Bet nekā.
• 0 piezīmesvieta jūsu piezīmēm