17. Jūlijs 2003

• 17.7.03 09:55
• Vakar vakarā sēdēju vannā pie atvērta loga, dzēru zaļo tēju, ik pa brīdim pametu aci uz aizdomīgi sarkano un dūmakā tīto debess spīdekli un beidzot mēģināju lasīt kādu te pavisam nesen kaut kur pieminētu grāmatu, aizņēmos to no meitenes, kurai to it kā esot uzdāvinājis pats autors, tā nu es sāku lasīt, un nevar nepiekrist, ka "lasās viegli", kā man pirms tam bija teikuši daži paziņas, taču tad aizdomājos, vai "lasās viegli" ir kompliments, un vai "lasās viegli/grūti" būtu jāuzskata par kaut kādu literatūras vērtēšanas kritēriju, un vai tas nozīmē, ka autoram "viegli rakstījies", bet varbūt būtu labāk, ja ar piepūli, un tad arī lasītājam būtu mazlietiņ jāpiepūlas, bet tad atkal jājautā - cik daudz viņš drīkst piepūlēties, jo, taisnību sakot, man vakar nemaz negribējās, un arī lasīšanas kāre kaut kā no šīm pārdomām izčibēja, tāpēc dzēru tēju un klausījos nakts trokšņos aiz loga, līdz izrādījās, ka ir jau viens viens un būtu tā kā jāiet gulēt, bet miegs nenāca un nenāca.
• 1 piezīmesvieta jūsu piezīmēm