|
|
|
Oktobris 25., 2016
15:40
Pagaidām tas, kas man nenākas viegli - paspēt kaut kur laikā. Tā, lai neierastos pārāk ātri un arī nekavētu.
Piemēram, dēla dejošanas mēģinājumi. Iztaisīties no mājas ar jaunkundzes pabarošanu, pamperošanos, saģērbšanos (reizēm - pārģērbšanos), aizbraukt uz bērnudārzu, paņemt Karlīnu viņas grupiņā, ar abām dāmām uz Krišjāņa grupu otrā korpusā, ar visiem trijiem uz kultūras namu un to visu tā, lai precīzi 17:00 čalis stāvētu mēģinājuma tērpā pie zāles durvīm.
Kaut kur plānošanā mūžīgi sanāk kāda nobīde. Vai nu kāda no dāmām uztaisa drāmu, vai Krišjānis ir tieši iegrimis kādā super svarīgā projektā, no kura viņu nevar izvilkt, vai arī, gluži pretēji - esmu ieplānojusi laiku kādam liekam niķim, bet nekā tāda nav un mēs aizdodamies uz galapunktu par ātru, kas nozīmē, ka meitenēm apnīk tā brāļa gaidīšana pārāk ātri.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |