|
|
|
Decembris 14., 2014
22:33 - 8!
Astoņi kustoņi, astoņi kustoņi... Nē. Astoņi mēneši!
Savos astoņos mēnešos Karlīna strauji no zīdainīša pārtop cilvēciņā. Ar savu viedokli, rituāliem un interesēm. Ļoti patīk mūzika, patīk dejot (ja spoguļa priekšā - vispār ideāli), patīk mantas, kas mehāniski grabināmas, kam var sūkāt vai knibināt lentītes un zīmītes.
Ģimenē katram sava loma Karlīnas acīs. Nekā svarīgāka pasaulē par mammu nav - mieriņam, pusdieniņām, miedziņam, prieciņam. Brālis ir visinteresantākais un smieklīgākais. Vienalga, ko viņš dara, kaut vienkārši lēkā, Karlīna smejas kā kutināta. Bet tētis - tētis ir kaut kas īpašs. Kad viņš vakaros pārbrauc mājās, momentā metas spiegdama uz koridoru pretī un plivina rokas, kājas pa gaisu, lai ceļ viņu opā. Tad, tikusi augstu, augstu, TIK lepni skatās apkārt! Viņiem vispār labi abiem kopā. Tik līdz brīdim, kad es parādos istabā. Viņi var mierīgi un omulīgi dzīvoties, kamēr es virtuvē gatavoju, bet, tiklīdz tieku pamanīta es - viss, ieslēdzas taurīte.
Viņa dievina ūdeni, patīk pirtī, patīk vannā. Mīļākā nodarbošanās - vienkārši šļakstīties.
Ārprātā spītīga. Salīdzināt jau nedrīkst, bet ar Krišjāni mums mājās nav bijis neviens nožogojums - ne trepēm, ne kamīnam. Visu esam varējuši sarunāt. Bet šitā meitene! Simtu piecpadsmit reizes katru dienu viņa lien pie malkas, bet mēs aiz kājas viņu velkam klāt. Viņa spēlējas kaut ko savā nodabā,bet, tiklīdz pamana, ka neviens viņu nepieskata - momentā pie malkas klāt! Uh! Trepes vēl nav atklājusi, bet pieņemu, ka arī tas mums būs pārbaudījums.
Astoņus mēnešus sagaidījusi ar vienu zobu mutē. Nerāpo, bet lien uz vēdera mērkaķa ātrumā. Pieturoties stutējas uz ceļiem, bet vēl tāda pavidam nestabila. Mēģina stutēties kājās, bet, paldies Dievam, nesanāk.
Feina, feina meitene aug. Ļoti smaidīga un mīļa. Ar izteiksmīgām acīm un skropstām līdz uzacīm. :) Kad izaugs mati, vispār no brūtgāniem neatkausimies. :)
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |