|
|
|
Septembris 14., 2014
18:23 - Pieci!
Šodien ar izglītojoši patriotisku ekskursiju pa čekas pagrabiem Stūra mājā atzīmējām Karlīnas piecu mēnešu jubileju. Laikam ne pārāk tematiski bēbīšiem, bet kompānija bija lieliska un pasākums vērtīgs. Tagad, vakarā, arī kūka, šampis un dziesmas. :)
Savos piecos mēnešos dāma vēl arvien ir bučotākais mazulis šaipus Urāliem. Nudien. Un viņa tā priecājas, kad tiek mīļota un bučota! Nevar atturēties. :) Turklāt viņai izteikti sācis kutēt. Atliek tik pieskarties kaklam vai pakutināt ribiņas - smiekli garantēti.
Ja par prasmēm, tad skaisti veļas uz abām pusēm. Ja ļoti grib (piemēram, bumba aizripojusi), kaut kā mistiski ripojot, rotējot un atsperoties, tiek arī uz priekšu un pamet savu putuplasta paklājiņu diezgan veiklos tempos. Gana ilgu laiku var spēlēties uz vēdera. Kad piekūst, vispirms sāk sūdzēties, pēc tam tik palaiž brēcienu, ja māte neskrien palīgā. Skaisti spēlējas ar mantām, trenē savu motoriku, bāž mutē visu, kam tiek klāt - tāpēc arvien vairāk jāsāk skatīties, kur Krišjānis atstājis savas mazās mantas, kuru viņam ir apmēram trīs miljoni. Mīļākais gardums - personīgās kājas īkšķis.
Izskatās, ka Karlīna būs tāda pati sabiedriska kā brālis. Ļoti patīk, ka cilvēki apkārt, sevišķi bērni. Kad ejam uz bērnudārzu pēc Krišjāņa, staro absolūtā laimē - viņai apkārt salīp bērnu bars, visi lallina, runājas, ķibinās. Un Karlīna kaifo. Dejošanas mēģinājumā, kad tur jandāliņš pēc pilnas programmas un visi skrien uz riņķi, viņa sēdēja savā autobeņķī un smējās pilnā balsī. Mazais prieka kunkulītis.
Lai nu kas, bet bērni mums sanāk lieliski, jā.
Upd. Kādas pāris dienas iepriekš piefiksēju, ja viņa ļoti vēro manas lūpas, kad runāju, un bez skaņas mēģina kustināt līdzi. Līdzīgi darīja Krišjānis, kad mācījās runāt.
|
21:59
Vakarnakt skatījāmies "Vai viegli būt jaunam", šodien staigājām pa čekas pagrabiem. Mums vispār nav par ko sūdzēties.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |