|
|
|
Maijs 10., 2014
22:16 - Bērni un viņu izglītība
Hou-hou-hou. Mēs esam noskaidrojuši to punktu, kur mūsu kā vecāku viedokļi par audzināšanu nu nekādi nesakrīt. Un tas punkts saucas - mūzikas skola. Vīra kungam, kurš mūzikas skolā nav gājis, šķiet, ka bērniem jāiet apgūt kāda instrumenta spēle. Iespējams, ka tas no malas šķiet tā romantiski, un ar savu pieaugušā prātu viņš gribētu prast kaut ko strinkšķināt, bet es esmu tur bijusi! Man mūzikas skola nenozīmē neko romantisku. Tas bija murgs 9 gadu garumā. Ir pagājuši ļooooti daudzi gadi, bet es vēl arvien negribu tajā ēkā spert kāju. Kad eju garām un dzirdu, kā tur bērni iekšā klimperē, man zosāda uz sprandas metas.
Ja vien kāds no bērniem neizrādīs īpašu muzikālu talantu un vēlmi to attīstīt, es neredzu sevī potenciālu spiest viņus iet mūzikas skolā. Un es zinu, ka būs jāspiež iet, jāšantažē, lai trenējas, un jāapelē pie "kas iesākts, jāpabeidz". Es to esmu klausījusies visu bērnību un savu riebumu atceros vēl arvien. Un ne jau vīrs būs tas, kurš vedīs (jo viņš vienkārši tik laicīgi nekad nav mājās) un arī ne viņš sēdēs blakus mācību procesā.
Runā, ka līdz ar bērniem vecāki vēlreiz iet skolā. Nē. Negribu.
Labā ziņa - vismaz pagaidām Krišjānis tēvam pārliecinoši atbildēja, ka viņš negrib iet mūzikas skolā. (Bet, nu, zinot savu dēlu, šo viņa pārliecību elementāri sašķobīs kāda smuka meitene, kura tur ies, tāpēc arī viņam vajadzēs.)
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |