|
|
|
Decembris 17., 2013
19:16
mēs ar Krišjāni šausmonīgi daudz runājamies. un vislabāk to apzināties var tad, kad nevar bilst ne vārda.
un viņš ir pieradis uzdot jautājumus, nemaz neskatoties uz mani. iepriekš es to nebiju pamanījusi. tagad viņš uzdod jautājumu, mierīgi darbojas, atkārto jautājumu, atkārto, atkārto, un nemaz neskatās, kā es viņam aiz muguras vicinos un plivinos. vai arī uziet uz otro stāvu un tad man bļauj visādus jautājumus, uz kuriem es nespēju atbildēt. bet vistrakāk bija brīdī, kad viņš aizskrēja prom gar ielu... un pasaukt atpakaļ es viņu nevarēju.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |