|
|
|
Decembris 7., 2013
19:10
Šodien, vērojot sniegaino jumtu, atcerējos, kā es Krišjāņa gaidīšanas laikā, kādā 8.mēnesī, milzu enerģijas pārņemta, rāpos atbrīvot jumta konstrukcijas no milzīgā sniega svara (un ne jau tāpēc, ka vīrs to nedarīja, bet tāpēc, ka man šķita, ka es noteikti to varu paveikt labāk). Protams, man paslīdēja kāja un es lēni sāku savu ceļu lejup pa slīpo jumtu... Vienā brīdī ieķēros kaut kā, sēdēju, baidoties pakustēties, un domāju par to, cik ilgi es tā tupēšu, jo vīrs lejā skatījās hokeju.
Bet Krišjāņa laiks vispār bija mazliet dulls. Es slīdēju lejā no sniegaina jumta, iekritu pagrabā un eleganti nostiepos ielas vidū tieši priekšā mašīnai. Tagad viss tā salīdzinoši mierīgi rit. :)
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |