|
|
|
Jūnijs 18., 2012
15:33
atpakaļ realitātē pēc viena fantastiski skaista ceļojuma uz Horvātiju. bijām tur pirmo un noteikti ne pēdējo reizi. brī-niš-ķī-gi! kalni, tirkīzzili ūdeņi, saule, vīns, svaigi plūkti augļi, laivas, smiekli un ne-par-ko-domāšana.
bet viens man ir skaidrs - ka man nekad nebūs skaidrs, kā var atstāt savus bērnus, doties kaut kur ilgtermiņā strādāt, aizsūtīt, lai visu vasaru pavada laukos, neredzēt viņus nedēļām un mēnešiem ilgi... man pēc kādām 5 dienām sākās tādas ilgošanās lēkmes, ka likās - atbraukšu mājās un nožņaugšu no laimes to mazo cilvēku. labi, ka satiekoties jaunietis reaģēja līdzīgi - apkrita ap kaklu, mīļoja un bučoja. un tā visu vakaru. arī šorīt pamostoties, vienkārši sāka starot laimē, ieraugot, ka es esmu turpat blakus. un viņš ir TIK jau nu foršs! :) ikdienā esot kopā jau es nejūtu tik ļoti viņa progresu. tagad šķiet, ka pēkšņi viņš jau runā kā liels cilvēks... nākamreiz brauksim visi. :)
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |