|
|
|
Maijs 7., 2007
12:53
atskaitei.
piektdiena aizvadīta zem dziesmu zīmes. nodziedāta skate, paskandināts krastmalā.
sestdiena pavadīta darbā, kur pie reizes iesniegts arī atlūgums. vakarā nogalināts putns. pēc tam, cīnoties ar asarām un nelabu dūšu, no stikla tīrīts nost tas, kas palicis pāri no nabaga radības.
svētdien pagulēts pļavas vidū, sapņojot par to, ka drīzumā šajā vietā taps mūsu māja, vēlāk pacepta gaļa un ieiets pirtiņā.
esmu gatava vasarai.
|
20:38
man patīk vakaros pēc darba braukt ārā rīgas. un, jo tuvāk esam vasarai, jo tālāk man gribas braukt.
vienmēr esmu biju pārliecināta, ka cilvēkiem, kas dzimuši, auguši un visu mūžu dzīvo rīgā vai kādā citā lielpilsētā, šajā dzīvē kaut kas ļoti, ļoti būtisks ir atņemts, viņiem pašiem par to nenojaušot.
tik sirsnīgus cilvēkus kā laukos un mazpilsētās, rīgā nez vai var atrast. un, kā smaržo gaiss ārpus rīgas! tāpat kā pavasaris - atnāk gluži citādi kā pilsētā. vasaras karstumā, kad gribas sajust tikko pļauta siena smaržu, rīgā tu jūti tikai to, kā smird asfalts.
pat šeit, rīgas piepilsētā, jūtos daudz komfortablāk. te gaiss smaržo pēc priedēm. te apkārt ir mežs. te ir daudz sirsnīgākas attiecības ar kaimiņiem. ir ar ko aprunāties trepēs, ir kam jautāt padomu, ir pie kā aizčāpot, lai palīdz sunim izraut ērci. un, nē - mēs ar viņiem neesam lielos draugos. tā ir tikai tāda īpaša kaimiņu būšana, kādu rīgas mikrorajonos nekad nesastapt.
neesmu rīdzeniece un par to ļoti priecājos. vienmēr esmu gribējusi, lai arī mani bērni dzīvo mazpilsētā, mācās nelielā skolā un ir par kapeiku tuvāk dabai.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |