Veltījums vai neveltījums, bet vienalga jauki!

Mana astīte šodien visus varenuzjautrina. Forši :)

Par biežu tiku rakstījusi: beigas.
Ar cigaretes jāņtārpiņu naktī,
ar steidzīgiem un bezmērķīgiem soļiem,
ar nepaceltu klausuli – tā pārklājās
ar svilinošu klusēšanas sarmu.
Mans iemīļotais paraksts: mēmums.
Šorīt
gaiss piebiris ar aukstiem krēslas pelniem
un spogulis pie sienas saplaisājis
kā ledus kārtiņa pār tukšumu.
Un izbadējies kaķis virtuvē
ķer kārnus prusakus.
Kaut varētu
es visu uzrakstīto nodzēst – lai mums paliek
vien tas, kas būs.

                        /Amanda Aizpuriete/

Pieredzes apmaiņas nolūkos nupat Latvijā esot ieradušies igauņu juristi, 30 gab.
Tālāk - citāts no laikraksta "Rītdiena" (Igors Ivanovs "Igauņi apskauž latviešus", 11. lpp., š. g. 30. augusta n-rs):

"Kā stāsta vizītes iniciators Aivars Borokovs, īpašu pārsteigumu igauņos izraisīja CSDD darbība. Kaimiņu prātam bijis neaptverami, ka autovadītāja apliecību iespējams izgatavot 15 minūšu laikā - Igaunijā identisks process aizņemot aptuveni desmit dienas."

Nu gan sasmējos par ašajiem un karstasinīgajiem kaimiņtautas puišiem! :)

Ņemu savus vakardienas vārdus atpakaļ.

Bļāviens, kāpēc es joprojām ļauju cilvēkiem kāpt sev uz galvas? Un kāpēc neprotu citādi???

Laikam patiesi pēdējais brīdis doties pie psihologa...

Nu nevarēju es uz turieni neaizbraukt! Uz nūdistu pludmali Inčupē...

Tik klusa un auksta vakar vakarā bija jūra. Dabūju vien pabradāties pa mierīgo un nomierinošo ūdeni, papriecāties par tumšsārto sauli pirms rietēšanas un mazdrusciņ nosalt.

Sāku kļūt atkarīga. Labi vismaz, ka tas nav nekas neveselīgs! :)