21. Novembris 2005
- Par nāvi
- 21.11.05 16:02
Bija reiz tāds smaidīgs latvieškrievu puisis vārdā Deniss (drauga draugs, paziņa). Satiku viņu Austrālijā. Viņš bija uz gadu bija aizsūtīts parstrādāt otrpus ekvatoram. Kā Deniss prata citus uzjautrināt! Burziņi bez tāda cilvēka nudien nebija iedomājami...
Atceros, reiz viņš stāstīja, kā klubā iepazinies ar vienu aussie meiteni. Lūk, kāds dialogs viņu starpā izvērties:
Deniss: "What's your name?"
Meitene: "I'm Path."
Deniss: "Oh, it is just like "bath", but with "p", right?"Vēl viņu tipiski raksturo šis te gadījums. Deniss bija sadomājis iet uz banku. Pie ieejas paņēmis numuriņu un, nevis kā parastie cilvēki gaidījis savu kārtu, bet taisnā ceļā kātojis pie kases. Kad bankas darbiniece laipni norādījusi, ka būs tomēr jāpagaida rindā, Deniss bijis ārkārtīgi izbrīnīts: "Kā, bet man taču uz numuriņa rakstīts "10"... Vai tad šī nav 10. kase?"
Tagad viņa vairs nav. Pirms pāris dienām draugs it kā starp citu izmeta: "Atceries Denisu? Viņš Melburnā nositās. Brauca ar mašīnu, pie stūres sēdēja draudzene. Vienā rokā viņai bija cigarete, bet otrā - mobilais telefons." Nekāda prātīgā stūrēšana nav sanākusi un abi iekļuvuši avārijā. Deniss nomiris, bet draudzene tagad esot invalīde.
Tā, lūk.
Te nav nekādas morāles. Tikai nespēšana noticēt, ka kārtējo reizi nāve piemeklējusi cilvēku, kurš man bija licies nemirstīgs.
- 0+
- 21.11.05 16:26
- Šitā smējusies nebiju sen! Nu tā, ka vēderu rauj krampjos un nezini vairs, cik vecs esi. Kas bija vaininieks? Improvizācijas teātris "Pēdējā pirmizrāde", protams.
17. novembra 1. ieraksta 2. punktu esmu izpildījusi godam! Turpmāk svēti solos apmeklēt KATRU viņu izrādi! - 0+