17. Novembris 2005

• Četri mirkļi
• 17.11.05 10:33

• Par godu četrām šonedēļas skrienamdienām esmu apņēmusies uzdāvināt sev kārtīgu atelpu. Arī - četru dienu garumā, kuras, gluži kā nupat pieminētās, galu galā droši vien kļūs par nieka četriem mirkļiem. 

  Interesanti, vai ar četriem mirkļiem būs gana, lai:

  1) paklaiņotu pa veikaliem cerībā atrast daudzmaz pieklājīgu kostīmiņu darbam;
  2) ar draugiem aizietu uz improvizācijas teātri "Pēdējā pirmizrāde" MA Studentu klubā;
  3) apbraukātu pusi Rīgas un daudz, daudz fotografētu;
  4) pabeigtu adīt lillā šalli ar viskruzuļainākajām bārkstīm pasaulē;
  5) svētkos paklausītos, ko labu Mildas pakājē šogad pļāpās Vaira;
  6) nopeldētu vismaz 500 m Ķīpsalas baseinā;
  7) uztaisītu sarakstu ar Ziemsvētkos apsveicamajiem ļautiņiem;
  8) tiktu galā arī ar visiem... mmm... nu labi, vismaz trīs ceturtdaļām ikdienišķo un neinteresanto darbu;
  9) gulētu akurāt tik ilgi, cik gribas.
  

• Dvēseles stāvoklis:: apbrīnojami labs
• 0+

• Drusku par rītdienu
• 17.11.05 16:36

• Šodien agri no rīta, kad skanēja Latvijas himna viņš [tētis] meiteni pievilka aiz astītēm sev klāt un teica: "Pastāvi tagad mierā. Paklausies." Nevarētu teikt, ka dziesma viņai ļoti patika. Tētis piespieda viņas galviņu sev pie krūtīm. (..) Labāk par Dievs, svētī Latviju viņai patika tēta sirdspuksti. Kļuva silti, un viņa iesnaudās.

  /Anda Burve/

  Daudz laimes Latvijas dzimšanas dienā, cilvēki!
  

• 0+