14. Jūlijs 2005

• Eksperiments ar sevi
• 14.7.05 14:31

• Vakar es pārkāpu sev pāri.

  Nekad nebiju domājusi, ka spēšu publiski izģērbties... Vai peldēties kaila... Bet nūdistu pludmalē ir pavisam citādi. Tur nav neērti - tiklīdz ieraugi pārējos un saproti, ka esi tāds pats, kompleksi pazūd kā nebijuši. Tas nekas, ka tavas ķermeņa formas ne tuvu nav ideālas un augums - kā modelim.

  Neizskaidrojamā kārtā visi tur šķiet kā savējie...

  Lūk, manu sajūtu hronoloģija:

  1. mirklī es nedaudz apstulbu - tik daudz kailu cilvēku vienuviet iepriekš nebiju redzējusi (ja neskaita kino);

  2. mirklī man palika neērti - par to, ka vienīgā esmu apģērbusies;

  3. mirklī es novilku savas drēbes;

  4. mirklī likās, ka apkārtējie mani vēro un vērtē, taču tā bija tikai iedoma;

  5. mirklī es jau atrados ūdenī, laimīga, ka pēc neizturami karstās darba dienas beidzot varu atveldzēties.

  Punkts. Pārējie mirkļi pagāja kā pa mākoņiem. Dabiskuma, brīvības un atķēdētības sajūtu piepildīti. Bez slēpšanās aiz kompleksiem un sintētiskiem audumiem.

  Secinājums Nr. 1: ir tik forši ļaut sīkiem vilnīšiem, vakara vējam un saules stariem glāstīt KAILU ķermeni.

  Secinājums Nr. 2: cilvēka ķermenis patiesībā ir ļoti skaists.

  
  
• 0+