Nošķind gaisā zvaigžņu smiekli
tukšais lauks uz mirkli skaļš
nelaid mani projām viegli
nelaid viegli atpakaļ

Bildēs zvaigznēm pieci ragi
tie nevienam nepalīdz
nelaid mani projām smagi
mani smagu neņem līdz

Atkal brēciens uzbrūk turki
koši tērpi liesmās lās
karapulks ir tikai murgi
te neviens vairs necīnās

Reiz uz augšu neraugoties
stāvēšu kur sēdinās
kamēr kaķpēdiņas izaugs
kaujas ratu pēdiņās

         /Andris Akmentiņš/