urn:lj:klab.lv:atom1:aivars_666 AIVARS GEDROICS AIVARS GEDROICS aivars_666@inbox.lv AIVARS GEDROICS 2012-02-05T20:05:17Z 2012-02-05T20:05:17Z urn:lj:klab.lv:atom1:aivars_666:66324 2012-02-05T22:04:00 2012-02-05T22:04:00 2012-02-05T20:05:17Z 2012-02-05T20:05:17Z KĀ VALSTS „PALĪDZ” BEZDARBNIEKIEM<br /> Laikraksta „DDD” 2011.gada pēdējā un 2012.gada pirmajā numurā bija publicēta intervija ar Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) vadītāju Baibu Paševicu. Tajā minētā persona ir daudz ko noklusējusi, daudz ko izskaistinājusi, šur tur arī melojusi, tāpēc uzskatu par nepieciešamu pastāstīt tautai patiesību (ja kāds to vēl nezin) par to, kāda ir situācija ar bezdarbu Latvijā un kāds „atbalsts” no valsts un konkrēti no NVA tiek sniegts bez darba esošiem cilvēkiem. Neslēpšu, ka arī pats esmu apmēram 2 gadus kopumā skaitījies bezdarbnieks de iure un krietni ilgāku laiku vēl arī de facto, principā arī tagad tāds būdams, lai gan esmu reģistrējies kā pašnodarbināta persona.<br /> Tātad, pirmkārt, izgaisināsim mītu par it kā milzīgajiem un ilgstošajiem pabalstiem, ko bezdarbnieki mūsu valstī saņemot. Saskaņā ar likuma „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” normām, kas stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī, 9.pantu, <br />bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums atkarībā no bezdarbnieka apdrošināšanas stāža ir šāds: <br /><br />1) bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no viena gada līdz deviņiem gadiem (ieskaitot) - četri mēneši; <br /><br />2) bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 19 gadiem (ieskaitot) - seši mēneši; <br /><br />3) bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 20 gadiem (ieskaitot) - deviņi mēneši.<br /><br />Savukārt, bezdarbnieka pabalsta saņemšanas lielumu nosaka šādi:<br /><br />1) bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no viena gada līdz deviņiem gadiem (ieskaitot): <br /><br />a) pirmos divus mēnešus - pilnā apmērā, <br /><br />b) pēdējos divus mēnešus - 75 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta; <br /><br />2) bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 19 gadiem (ieskaitot): <br /><br />a) pirmos divus mēnešus - pilnā apmērā, <br /><br />b) nākamos divus mēnešus - 75 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta, <br /><br />c) pēdējos divus mēnešus - 50 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta; <br /><br />3) bezdarbniekam ar apdrošināšanas stāžu no 20 gadiem (ieskaitot) un šā panta otrajā daļā noteiktajiem bezdarbniekiem: <br /><br />a) pirmos trīs mēnešus - pilnā apmērā, <br /><br />b) nākamos trīs mēnešus - 75 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta, <br /><br />c) pēdējos trīs mēnešus - 50 procentu apmērā no piešķirtā bezdarbnieka pabalsta. <br /><br />Pilnībā ar minēto likumu, tai skaitā ar to, kādā veidā aprēķina bezdarbnieka pabalsta lielumu, var iepazīties internetvietnē: <a href="http://www.likumi.lv/doc.php?id=14595">http://www.likumi.lv/doc.php?id=14595</a>.<wbr /><br />Kā redzat, tad šie pabalsti ir vienkārši nožēlojami un smieklīgi, tos labākā gadījumā var saukt par īslaicīgām ubaga dāvanām, tāpēc ir jābūt vai nu ārkārtīgi stulbam vai ārkārtīgi nekaunīgam, lai apgalvotu, ka esot daudz tādu ļaužu, kas tīšuprāt nevēloties strādāt, lai saņemtu pabalstus un zili zaļi dzīvotu uz to rēķina. Savukārt, intervijā pieminētais GMI (garantētā iztikas minimums pabalsts) tiek maksāts tad, kad ienākuma līmenis uz katru ģimenes pieaugušo locekli nepārsniedz 40 Ls, bet uz bērnu – 45 Ls (ziņu avots <a href="http://nekrize.lv/vai-var-sanemt-gmi/">http://nekrize.lv/vai-var-sanemt-gmi/</a>)<wbr />. Saprotams, ka izdzīvot no šādiem pabalstiem nevar, ar tiem nepietiek pat dzīvokļu komunālo izmaksu segšanai. Nav brīnums, ka arvien vairāk ļaužu pievēršas dažādiem nelegāliem uzņēmējdarbības veidiem (kontrabandas ievešana un tirgošana u.tml.), jo citādāk nespēj sev nopelnīt iztiku.<br />Par dažādiem kursiem, ko organizē NVA, varu šo to pastāstīt no savas personīgās pieredzes. 2001.gadā, zaudējot darbu Grīvas cietumā un reģistrējoties kā bezdarbnieks, vairākkārt pieteicos uz dažādiem oficiāli izsludinātajiem kvalifikācijas celšanas kursiem, bet par atbildi vai nu uzreiz saņēmu atteikumu, pamatojoties uz to, ka es it kā esot jau pietiekami kvalificēts tāpēc vien, ka man ir augstākā izglītība; vai nu tomēr mani pierakstīja potenciālo apmācāmo sarakstā, bet vēlāk izbrāķēja, pamatojoties uz to, ka es it kā neesot izturējis atlases testus, vienlaikus neinformējot, pēc kādiem kritērijiem šī atlase notiek (kā es nopratu – visticamāk, arī te darbojās blatu sistēma). Mana sūdzēšanās par šiem faktiem NVA vadībai, kuru tolaik pārstāvēja persona vārdā Ineta Tāre, noveda pie tā, ka mani obligātā kārtā nosūtīja uz t.s. Darba meklētāju klubu (DMK), kur, pēc B.Paševicas domām, bezdarbniekiem tik nepieciešamos „psiholoģiskā atbalsta” kursus vadīja kāds Daugavpilī populārs žīds Mihails Pupiņš. Zinot, cik jocīgi (maigi izsakoties) savā būtībā ir šīs profesijas pārstāvji, jau iepriekš paredzēju, ka šo kursu apmeklēšana būs tukša laika nosišana, tomēr nolēmu aiziet vismaz paskatīties, kas tur īsti notiek. Manis piedzīvotais pārspēja vispesimistiskākās prognozes – apmēram pusi nodarbības kursu vadītājs slavēja sevi un savus audzēkņus, kas esot guvuši „grandiozus panākumus dzīvē” pēc viņa vadīto kursu iziešanas. Otrajā nodarbības daļā šis tips izprašņāja katru kursu dalībnieku, par ko viņš agrāk ir strādājis un par ko tagad gribētu strādāt (it kā mūsdienās cilvēkam būtu iespēja izvēlēties!), tad sāka mācīt, kā pareizi vajagot sveicināties, kā sarunāties – vārdu sakot, izturējās kā pret maziem bērniem vai arī, lietojot mūsdienu „politkorekto” terminoloģiju, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Uz atvadām tika uzdots arī „mājasdarbs” – uzrakstīt dzejoli no trim pantiem, kurā pirmajā būtu aprakstīts, cik slikti konkrētais indivīds jūtas bez darba, otrajā – kā viņš cītīgi meklēšot darbu un trešajā – cik laimīgs būšot, kad to atradīšot, kā arī iedeva paša sastādītu brošūru, kura bija pilna ar tāda paša veida un vēl idiotiskāka satura uzdevumiem. Tā kā M.Pupiņš toreiz uz īsu brīdi bija mana tēva darba kolēģis, es ar lielām mokām apspiedu vēlmi piecelties kājās un publiski pateikt visu, ko domāju par šī kunga personību un viņa vadītajiem kursiem. Kaut kā izturējis līdz nodarbības beigām, es devos prom no NVA ēkas un vairs tajā neatgriezos, jo mans bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiks jau tolaik bija beidzies, bet nekādu stipendiju par jebkura normāla cilvēka cieņu pazemojošajiem DMK kursiem valsts nemaksāja. M.Pupiņa izveidoto brošūru gan joprojām glabāju kā spilgtu „palīdzības sniegšanas bezdarbniekam” piemēru, kurš savā idiotismā pārspēj jebkuru mākslīgi izfantazētu satīru. <br />Otrreiz oficiāli piereģistrējies kā bezdarbnieks biju 2007.gadā, pēc tam, kad pasūtījumu trūkuma dēļ biju zaudējis darbu firmā „Eliteks”. Šoreiz mani, paldies Dievam, uz DMK kursiem nesūtīja (iespējams, ka tie nepopularitātes dēļ bija jau likvidēti), taču nekāda cita veida palīdzību arī nesniedza, izņemot likumā noteikto bezdarbnieka pabalsta izmaksu. Šoreiz apmeklēt NVA izbeidzu tāpēc, ka atradu darbu Daugavpils policijā, ko gan pēc trim mēnešiem atkal zaudēju. No jauna reģistrēties NVA neredzēju jēgu, jo zināju, ka ne materiālu, ne cita veida atbalstu no šās iestādes nesaņemšu.<br />Ko vēl dara NVA? Pastāv arī tāds pakalpojums, kā norīkojuma izrakstīšana pie konkrēta darba devēja. Reāli gan tai nav nekādas nozīmes, jo šim norīkojumam ir tikai ieteikuma raksturs, un potenciālais darba devējs var mierīgi atteikties pieņemt darbā cilvēku ar šādu papīrīti, formāli gan norādot iemeslu, kāpēc viņš konkrētajam cilvēkam atsaka, ko izdomāt, protams, nav grūti (piemēram, „neprot franču valodu”...utt.). Esmu dzirdējis, ka 1990.-to gadu sākumā šādu cilvēku pieņemšana darbā bijusi obligāta, bet vēlāk likumdošana mainīta, jo nedrīkstot taču kropļot brīvo tirgu un ierobežot darba devēja tiesības izvēlēties sev personālu. <br />Visa augstākminēta rezultātā nav brīnums, ka vairums bezdarbnieku vispār nevēlas reģistrēt savu statusu NVA, jo nekā cita kā bezjēdzīgu naudas, laika (lauku rajonos līdz tuvākajai NVA filiālei nereti jābrauc vairākus desmitus kilometru) tērēšanu un nervu bendēšanu tādejādi iegūt nevar. Tā kā, ja oficiālais bezdarba līmenis Latvijā skaitās 10-12%, tad reālais ir vismaz 30-40%, bet Latgalē, kā pirms pāris gadiem TV intervijā bija izteicies Saeimas deputātu kandidāts no „VL-TB/LNNK” P.Tabūns – tuvu pie 80%. Var tikai pabrīnīties, kā šie nelaimīgie cilvēciņi spēj vilkt dzīvību un vēl savus bērnus pabarot!<br /> Ko valstij vajadzētu steidzīgi darīt šajā situācijā? Pirmkārt, nevis B.Paševicas stilā liekulīgi aicināt ļaudis uzsākt privāto biznesu (kur ņemt sākuma kapitālu? Ieķīlāt bankā pēdējo dzīvesvietu un tad, firmai bankrotējot, pazaudēt arī to un iet dzīvot uz mežu?), bet gan sākt beidzot nodarboties ar darba vietu radīšanu (līdz šim gan tā ir darījusi pilnīgi pretējo – jau no I.Go(l)dmaņa laikiem nepārtraukti grāvusi jau esošās darba vietas). Ka tas principā ir sekmīgi iespējams, to apliecina kaut vai bijušā Saeimas deputāta un „LC” biedra Ulža Oša pirms pusotra gada teiktais intervijā „NRA”, kas, cita starpā, izraisīja briesmīgu neapmierinātību šī paša cilvēka agrākajos kolēģos liberāļos-sorosiešos: „...Hitlera Vācija trīsdesmitajos gados veica bezprecedenta ekonomisko izrāvienu divos gados, no pilnīga haosa ar milzīgu bezdarbnieku armiju pārvēršoties par ekonomiski plaukstošu valsti ar pilnībā likvidētu bezdarbu...”. Tātad, vajadzīga vienīgi politiskā griba un godīgs valsts vadītājs, nekas vairāk. Protams, pilnīgi visus momentā ar darbu apgādāt nebūs iespējams, taču tas nav arī vajadzīgs! Ar darbu pirmkārt jāapgādā Latvijas pilsoņi un it sevišķi latvieši. Nevis jāmāca latviešu valodu tiem, kas to neprot, bet jādod darbs tiem, kuri to jau prot, vislabāk – tiem, kam tā ir dzimtā. Jāuzliek par pienākumu gan valsts, gan privātām iestādēm obligāti par katru esošo vakanci ziņot NVA, kura tad no savu klientu vidus izvēlēsies kandidātu, kuru darba devējam būs jāpieņem obligāti bez jebkādiem „pārbaudes termiņiem”. Ja šis cilvēks strādās negodprātīgi, nebūs taču problēmu viņu atlaist kā darba devēja uzticību zaudējušu un vietā pieņemt nākamo kandidatūru, ko piedāvā NVA. Ja atlaistais cilvēks nebūs ar to apmierināts, lai vēršas tiesā. Taču patlaban to nemaz nav jēgas darīt, jo, saskaņā ar Darba likuma 47.pantu, trīs mēnešu ilgajā pārbaudes laikā darba devējam ir iespēja atlaist darbinieku, nepaskaidrojot iemeslu (!!! – A.G.). Šis likuma pants faktiski ir radīts tādēļ, lai biezais varētu it kā uz apmācību laiku pieņemt cilvēku, maksāt viņam viszemāko iespējamo algu, tad atlaist un pieņemt atkal nākamo, to pēc trim mēnešiem arī atlaist, un tā turpināt līdz bezgalībai. Uzskatu, ka 13.nodaļa „Pārbaude, pieņemot darbā”, būtu nekavējoties svītrojama no Latvijas Darba likuma. Cik man zināms, ne pirmās Latvijas brīvvalsts, ne arī PSRS laikos tādas likuma normas nebija. Tāpat arī stingri jānosaka, ka NVA norīkojums uz esošo vakanci jāpiešķir rindas kārtībā – kas agrāk reģistrējies, agrāk arī dabū darbu. Tas pilnībā izslēgtu korupciju šajā sfērā. Tikai tādā gadījumā, ja NVA nebūtu neviena cilvēka, kura kvalifikācija atbilstu piedāvātajai vakancei, darba devējs drīkstētu pieņemt cilvēku „no malas”. Par šīs likuma normas pārkāpšanu daba devējam jāparedz pamatīgi naudas sodi, kas faktiski iedzītu viņu bankrotā. Tas ir vienīgais veids, kā izslēgt blatu sistēmu, kas šobrīd ir faktiski pilnībā pārņēmusi darba tirgu. Realitāte gan diemžēl ir tāda, ka mūsu tā saucamie „tautas kalpi” nemaz nevēlas risināt bezdarba problēmas mūsu valstī. Viņiem pašiem ir nodrošināts labi apmaksāts darbs, iespēju robežās viņi iekārto tajā arī savus radus, draugus un paziņas, bet par tautu kopumā viņiem nospļauties. Vai Raivis Dzintars, piemēram, ir kādreiz uztraucies par milzīgo bezdarba līmeni valstī? Ja nu vienīgi tajā kontekstā, ka pamaz sveštautiešu vēl ir apguvuši latviešu valodu, kas viņiem traucē konkurēt darba tirgū un atņemt latviešiem pēdējās vēl viņiem esošās darba vietas. Nekad neesmu dzirdējis no viņa pārstāvētās partijas pat solījumus (kur nu vēl – redzējis reālus darbus!) nodrošināt Latviešus Latvijā ar darbu un maizi! Par pārējās Saeimas frakcijām vispār nerunāsim... Tātad, Latvieti, kamēr tu nepanāksi, lai Latvijā pie varas būtu tādi pat nesavtīgi Patrioti, kādi savulaik bija Vācijā, darbu Tev šeit neredzēt! Un, lai tā notiktu, mums visiem nav jāstāv malā, bet gan aktīvi jācīnās! <br /><br />LATVIJU LATVIEŠIEM !!! LATVIEŠIEM LATVIJĀ DARBU UN MAIZI !!! CĪŅAI SVEIKS !!!<br /><br />05.02.2012. Aivars Gedroics urn:lj:klab.lv:atom1:aivars_666:66144 2012-01-04T19:08:00 2012-01-04T19:08:00 2012-01-04T17:08:33Z 2012-01-04T17:08:33Z MANA POZĪCIJA NACBOLU REFERENDUMA SAKARĀ<br /><br /> Nupat CVK ir pasludinājusi 18.februāri par dienu, kad jānotiek nacbolu ierosinātajam un Latvijai un Latviešiem naidīgo 4.maija Latvijas pilsoņu ar saviem parakstiem atbalstītajam referendumam par to, vai krievu valodai Latvijā jāpiešķir valsts valodas statuss. Par to, kādā veidā mēs nonācām līdz šādai nožēlojamai situācijai savā valstī, esmu jau rakstījis, tāpēc neatkārtošos. Šis raksts top, lai atbildētu uz jautājumu – kā rīkoties referenduma dienā?<br /> Kopš 1992.gada decembra, kad es kļuvu pilngadīgs un ieguvu balsošanas tiesības, esmu piedzīvojis vairākus referendumus par dažādām tēmām. Gandrīz visos tajos esmu piedalījies un paudis savu nostāju, vienīgais manis ignorētais bija Veročkas iniciētais referendums par „drošības likumu grozījumiem”, kas pēc būtības bija tika absurds un nenozīmīgs, ka neuzskatīju par vajadzīgu tērēt tam savas pūles un laiku. Ne vienmēr mana pozīcija sakrita ar citu nacionālpatriotu viedokli. Tā, piemēram, 2003.gadā A.Garda un LNF aicināja boikotēt referendumu par iestāšanos ES; es, savukārt, aicināju tajā piedalīties un balsot „PRET”, jo biju pareizi izvērtējis, ka stulbo eirofanu skaits būs pietiekami liels, lai nodrošinātu minimālo nepieciešamo kvorumu, un ar nepiedalīšanos mēs nespēsim referendumu izjaukt, bet, balsojot „PRET”, varēsim nedaudz pabojāt mūsu tautas ienaidniekiem Latvijas valsts neatkarības iznīcināšanas prieku. <br /> Šoreiz, 2012.gada 18.februārī, būs otrais gadījums, kad es izvēlēšos ignorēt referendumu un aicināšu to darīt arī citus Latvju Patriotus. Tūlīt arī paskaidrošu savas rīcības motīvus. Kā zināms, LR Satversmes 79.pants nosaka – lai grozījumi Satversmē stātos spēkā, „PAR” tiem jānobalso (un nevis vienkārši jāpiedalās balošanā) vismaz pusei Latvijas balsstiesīgo vēlētāju; pēc varturu aplēsēm, tie ir nepilni 780 000 cilvēku. Vai tik daudz Latviešu tautas ienaidnieku ir mūsu pilsoņu vidū? Es tomēr uzdrošināšos uzskatīt un apgalvot, ka nē! Iedzīvotāju vidū to varbūt ir pat vēl vairāk, bet ne pilsoņu. Paldies Dievam, ne visi okupanti bija pietiekami nadzīgi, lai aizietu uz Naturalizācijas pārvaldi paņemt pilsonību; citiem atkal tā ir, bet viņi ir par slinku, lai piedalītos balsošanās un referendumos. Tātad, par 99,9% droši var apgalvot, ka referendums izgāzīsies tajā formulētās idejas atbalstītāju nepietiekamā skaita dēļ LR pilsoņu vidū. Līdz ar to, lai panāktu šīs Latviešiem izteikti naidīgās idejas nerealizēšanu dzīvē, pilnīgi pietiek ar nebalsošanu „PAR”, nav obligāti jāiet balsot „PRET”, lai gan pēdējā darbība kaitējumu, protams, nenodarīs (pie nosacījuma, ka balsis tiks godīgi un pareizi saskaitītas). <br /> Kāpēc es iesaku labāk neiet uz referendumu, nekā balsot „PRET”? Pirmkārt jau, lai bezjēdzīgi netērētu laiku, īpaši tas attiecas uz lauku rajonos dzīvojošiem ļaudīm. Ir taču daudz svarīgākas un interesantākas lietas, ar ko nodarboties brīvdienā, nekā braukt uz, iespējams, vairāku kilometru attālumā esošu vēlēšanu iecirkni un tur tad varbūt vēl rindā stāvēt. Pat ja kāds cilvēks kā alternatīvu izvēlēsies pasnaust uz dīvāna, tas, manuprāt, būs lietderīgāk, nekā bez vajadzības klumpačot uz balsošanu, kuras rezultātus jau iepriekš diezgan droši varam prognozēt, neatkarīgi no tajā piedalījušos ļaužu izrādītās aktivitātes. Otrkārt, neizrādīsim nepelnītu cieņu un uzmanību diviem sevišķi naidīgiem okupantiem – Osipovam un Lindermanam, kuriem nemaz nav juridisku tiesību atrasties mūsu valstī, ne tikai te vēl kaut kādus referendumus organizēt! Lai arī mēs nebalsosim tā, kā šie cilvēkveidīgie mēsli grib, tomēr ar savu piedalīšanos referendumā būsim netiešā veidā atzinuši viņu atrašanās Latvijā un politiskās darbības leģitimitāti. Protams, ja piedalīšanās balsošanā būtu vienīgais līdzeklis, kā viņu naidīgo darbību apturēt, tad tas obligāti būtu jādara, taču šoreiz to pašu vēl labāk var panākt tieši ar nepiedalīšanos. Treškārt, neizrādīsim nepelnītu cieņu arī pie varas esošajiem mūsu tautas slepkavām, proti, P...dambrovska kliķei, kuri sekmīgi turpina savu priekšgājēju iesākto genocīdu pret mūsu tautu. Vai jūs domājat, Latvieši, ka viņi tik aktīvi aicina mūs nākt uz referendumu tāpēc, ka tiešām ir nobažījušies par Latviešu valodas likteni Latvijā? Nekā tamlīdzīga! Viņi grib, lai tauta tādā veidā izsaka atbalstu viņiem un viņu vairāk kā 20 gadu garumā piekoptajai pretlatviskajai politikai. (Līdzīgi, kā tas notika 1991.gada janvārī, kad tauta, dodoties uz barikādēm sargāt Latviju, netiešā veidā izteica atbalstu žīdam Go(l)dmani(a)m, kurš vēlāk praktiski pilnībā sagrāva Latvijas tautsaimniecību un legalizēja PSRS okupācijas sekas Latvijā.) Ja jau pēc 1991.gada neizdevušās augusta puča būtu uzsākts kurss uz Latvijas dekolonizāciju, nevis absurdo un jebkuram normālam cilvēkam saprotami bezjēdzīgo „integrāciju” (īstajā vārdā saucamo par genocīdu pret Latviešiem), šobrīd tādu problēmu ar parakstu vākšanu par otru valsts valodu un automātisku pilsonības piešķiršanu okupantiem vispār nebūtu. Atcerēsimies, ka Lindermanu, kurš godprātīgi bija jau pats sevi dekolonizējis (aizvācies no Latvijas uz Maskavu), vārda tiešā nozīmē zem Latvijas drošības iestāžu automātu stobriem piespiedu kārtā atveda atpakaļ! Un tagad liekulīgi sūkstās par draudiem, ko mums rada viņa personība! Nu kā te lai kārtējo reizi nemin līdzību par trako, kurš atrod adatu, dur sevi un kliedz: „Palīdziet dakter, man ļoti sāp!”. Turklāt, pat šis priekšā stāvošais referendums neliek viņiem pārvērtēt savu rīcību, atzīt pieļautās kļūdas un vismaz vārdos solīt turpmāk darīt citādi. Nē, neviena Saeimas frakcija (ieskaitot viltusnacionālo „VL-TB/LNNK”) pat neieminas, ka varbūt tomēr vajadzētu mest pie malas integrāciju un sākt dekolonizāciju. Toties tas gan neliedz viņiem liekulīgi bļaut: „Palīgā, tautieši, mūsu valsts un valoda ir apdraudēta!”. Tikai vienlaicīgi viņi „aizmirst” pateikt, ka tieši viņiem pašiem arī ir „jāpateicas” par šo faktu. Un tad rodas jautājums – vai mums tiešām tagad būtu jāiet viņiem palīgā! Nē, lai paši strebj to putru, ko ir savārījuši! <br />Ceturtkārt, arī psiholoģiski mierīgāk būs referenduma dienas vakarā, ja uzzināsim, ka referendums nav noticis, jo tajā piedalījušies, teiksim, 500 000 balsotāju, un nav vairs nekādas nozīmes, cik no tiem balsoja „PAR” un cik „PRET”, nekā, ja mums paziņos – balsošanā piedalījās 900 000 vēlētāju, referendums ir noticis. Un tad mēs visu nakti negulēsim, pārdzīvosim – un ja nu tie visi ir mūsu tautas ienaidnieki, kas kā viens ir balsojuši „PAR”? Kaut arī ļoti niecīga, teorētiski tāda iespēja taču pastāv! Un labi ja uz rīta pusi uzzināsim, ka nē – 500 000 ir balsojuši „PAR”, bet 400 000 – „PRET”. Kam mums tas vajadzīgs? Vai tad tiešām mūsu dzīve jau tāpat nav pārdzīvojumu un ikdienas stresa pilna?<br /> Vēl gan paliek tāds aspekts, kādu iespaidu referenduma rezultāti atstās uz ārvalstīm un vai nedos iemeslu politiskām spekulācijām. Varturi apgalvo – ja referenduma rezultāts būs, piemēram, tāds, kādu es augstāk minēju, tad ļaunie spēki varēs demagoģiski plātīties: re, mēs tomēr uzvarējām, „PAR” nobalsoja vairāk nekā „PRET”. Te nu jāsaka – man personīgi ir dziļi un pilnīgi pie vienas vietas, ko un kā šie radījumi runās. Ja ir vēlēšanās, jebkuru balsošanas rezultātu var demagoģiski interpretēt sev par labu. Vidējā un vecākā paaudze vēl atceras, ka 1991.gada 3.marta aptaujas rezultātus žīds interfrontists Dīman(i)s arī centās pasniegt sev par labu, jo, sasummējot „PRET” balsojušo un aptaujā nepiedalījušos cilvēku skaitu, viņam iznāca, ka vairums Latvijas iedzīvotāju it kā neatbalstot neatkarības ideju (faktiski toreiz bija pilnīgi pretēja situācija pašreizējai – Patrioti balsoja „PAR”, bet mūsu pretinieki vai nu negāja balsot, vai balsoja „PRET”). Būsim taču nelokāmi un drosmīgi un nelīdzināsimies nožēlojamajam radījumam J.Jurkānam, kurš, šķiet, bija pirmais, kurš izdomāja nožēlojamo saukli: „Eiropa mūs nesapratīs!”, ko vēlāk savā dziesmā sekmīgi parodēja grupa „Labvēlīgais tips”. Lai nesaprot tie, kas negrib saprast vai kuriem tiešām pamaz smadzeņu galvā, kas mums gar viņiem daļas! Atcerēsimies, ka visiem patīk un visus spēj apmierināt tikai žigolo un prostitūtas! <br /> Mani gan vairāk uztrauc, kā mūsu varturi interpretēs referenduma rezultātus, ja tas noslēgsies tā, kā viņiem to gribētos – referendums būs noticis un vairums nobalsojuši „PRET”. Tādā gadījumā viņi varēs demagoģiski teikt: re, viss ir kārtībā, mēs, latvieši, tak varam neitralizēt tos naidīgos pilsoņus nelatviešus, ja gribam. Un tas nozīmē, ka pilsonības piešķiršanas politika nav jāpārskata, absurdā „integrācija” nav jāizbeidz un dekolonizācija nav jāuzsāk! Visa tā rezultātā augstāk minētās noziedzīgi nelietīgās darbības turpināsies, līdz vēl pēc 5-10 gadiem jau vairs nebūs problēmu atrast 50% + 1 balsi Latvijai naidīgu pilsoņu (kuru skaits turpinās pieaugt) vidū, lai pieņemtu tādus likumus, kādus vajag šiem lindermaņiem, osipoviem un pārējai okupantu varzai! Par to padomāsim, dārgie tautieši! Lai panāktu radikālu pašreizējās varturu politikas maiņu, ir tikai viens ceļš – referenduma ignorance! Uz to es aicinu visus, kam dārga Latvija un Latviešu tauta!<br />PAR LATVIEŠU LATVIJAS VALSTI CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!<br /><br />04.01.2012. Aivars Gedroics urn:lj:klab.lv:atom1:aivars_666:65877 2011-12-14T22:06:00 2011-12-14T22:06:00 2011-12-14T20:06:37Z 2011-12-14T20:06:37Z VAI SLĀVLATVIJA IESPĒJAMA BEZ KRIEVU VALODAS?<br />Patlaban nevienu reizi vien dzird sūkstāmies bērnu, kas sasnieguši pilngadību un nu grib atrast darbu un sākt pastāvīgu dzīvi, vecāku gaudas: „Šausmas, manu dēlu (meitu), nekur neņem darbā, jo viņš(a) slikti prot (nemaz neprot) krievu valodu! Kas to varēja domāt, ka 20 gadus pēc neatkarības iegūšanas tā būs...”. Ja šādi runā tiešām patriotiski noskaņoti cilvēki, kas augstākminētajos 20 gados enerģiski cīnījušies par dekolonizāciju un Latvisku Latviju, tad viņu nostāju vēl var saprast – varbūt nedaudz panaivi, taču ideālistiski noskaņoti viņi 1990.-to gadu sākumā neieteica saviem bērniem mācīties skolā kā svešvalodu krievu valodu, jo cerēja, ka krievvalodīgo ļaužu skaits mūsu zemē līdz brīdim, kad viņu bērni beigs skolu, būs krietni samazinājies, līdz ar to, vajadzība pēc brīvas krievu valodas prasmes darba tirgū nebūs izteikti pieprasīta. Diemžēl reālā situācija ir tāda, ka īsteni krietnu, nelokāmu Patriotu (kā, piemēram, laikraksta „DDD” galvenā redaktore Līga Muzikante) skaits ir mērāms desmitos, nu varbūt, ļoti optimistiski vērtējot, pāris simtos latviešu, pārējie ir vai nu vienaldzīgie, vai R.Dzintaram līdzīgi puskoka lecēji, vai arī atklāti savas tautas nacionālo interešu nodevēji. Līdz ar to, varētu domāt, ka krieviski neprotošu jauniešu skaits arī būs relatīvi neliels, taču tā tas nav – šobrīd teju katrs otrais vidusskolas absolvents neprot pat brīvi runāt, kur nu vēl rakstīt krieviski. Pašreizējā Latvijas darba tirgū tādi teju nekur nav vajadzīgi, un šiem nabaga cilvēkiem nekas cits neatliek kā doties darba meklējumos uz varen plašo eirosaimi, kur tad viņi nu var demonstrēt skolā labāk vai sliktāk apgūtās angļu, vācu, franču, spāņu, zviedru vai vēl kādas ES valodas prasmi. Un te nu jāteic, ka viņu vecāku žēlabas sāk izklausīties visai dīvaini.<br />Tā vien gribas šādiem ļaudīm uzprasīt – par ko Jūs balsojāt 5., 6., 7.,8. Saeimas vēlēšanās? Par tiem spēkiem, kas solīja veikt Latvijas dekolonizāciju, atbrīvot mūsu zemi no okupācijas laika ieklīdeņiem, vai par tiem, kas solīja civilajiem un militārajiem okupantiem sadāvināt pilsonību un integrēt šos paklīdeņus mūsu tautas vidū? Neatceraties vairs? Jums tas toreiz nelikās svarīgi? Varbūt jums tieši otrādi – bija žēl šo „nabaga nelaimīgo krievvalodīgo”, un jūs pat pārdzīvojāt, ka viņiem, nedod Dievs, nāksies atgriezties mātuškas klēpī? Vai jūs piedalījāties kādā piketā, demonstrācijā (atceraties, pirms gadiem 20 tādu bija gana daudz!), kas prasīja atjaunot 18.Novembra Latviju tās vēsturiskajās robežās, ar likumīgo Latvijas pilsoņu un viņu pēcnācēju iedzīvotāju sastāvu? Nedarījāt vis to? Nu, protams, jums toreiz galvenais bija saraust piķi, lai apmainītu savu nožēlojamo žigulīti pret audiku vai mersi, vai ne? Un vispār, jūs toreiz teicāt – kāda vaina tiem krieviņiem, sadzīvojām ar viņiem 50 gadus un vēl tikpat sadzīvosim mierā un draudzībā, vai ne tā? Jūs uzskatījāt, ka latviešiem ir dabiski piekāpties svešo ieklīdeņu priekšā, citādi, nedod Dievs, sāksies vēl vardarbīgas etniskas sadursmes. Jūs mierinājāt savus kaimiņus – okupantus, ka „Deklarācija par Latvijas okupāciju” ir pieņemta tikai skata pēc, bet sekas tā neradīs, un viņiem nekur projām nebūs jābrauc? Tā taču viss bija, vai ne? Nu, tātad jūs apzināti izvēlējāties dzīvi slātlatvijā, latviskā pēc formas un krieviskā pēc satura! Un tad jājautā – kāpēc tad jūs nelikāt saviem bērniem skolā mācīties krievu valodu, kāpēc šad tad neparunājāt krieviski arī savā ģimenē? Ja jau jūs labprātīgi izvēlējāties dzīvot slāviskā krievu guberņā, kas tikai sauksies Latvija, tad kāpēc jūs šādai dzīvei atbilstoši negatavojāt arī savus bērnus? Vai tiešām jūsu stulbais prātiņš nesaprata, ka šādā, jūsu pašu izvēlētā puslatviska, puskrieviska etniska sastāva valstī jūsu bērniem bez pilnīgi brīvas (vēlams pat bez akcenta) krievu valodas prasmes nekādas nākotnes nebūs?<br />Ir taču saprotami, ka, dodoties uz ziemeļ- vai dienvidpolu, cilvēki iegādājas siltas drēbes – vateņus, cimdus, ausaini, jo zina, ka tur būs auksti; savukārt, dodoties uz ekvatoru, parūpējas par moskītu tīklu, apdegumu krēmu, sapotē sevi pret tur sastopamajām tropu slimībām. Strādājot celtniecībā, ļaudis uzvelk speciālu apģērbu, uzliek galvā ķiveri; veicot darbus elektrolīniju remontā, uzvelk kājās gumijas zābakus vai galošas, rokās – gumijas cimdus, respektīvi, gatavojas saņemt strāvas triecienu. Tā varētu turpināt minēt teju bezgalīgu piemēru virkni... Vārdu sakot, normāls, saprātīgs cilvēks, izdarot kādu apzinātu izvēli, jau laikus novērtē tās sekas un iespēju robežās nodrošinās, lai tās viņu nepārsteigtu nesagatavotas. Tāpat tas ir ne tikai sadzīvē, bet arī politikā.<br />Tie ļautiņi, kas tagad sev par lielu izbrīnu atklāj, ka mūsdienu Latvijā latvietim ir jāprot krievu valoda, man atgādina antiņu, kas zāģē zaru, uz kura pats sēž, un tad brīnās, ka pēkšņi attopas guļot uz zemes, vai arī trakomājas iemītnieku, kurš dur pats sevi ar adatu un vienlaikus bļauj: „Dakter, dakter, palīdziet, man tā sāp!”. Vai tiešām mūsu tautiņa jau būtu savā attīstības pakāpē degradējusies līdz augstāk minēto radījumu līmenim? Diemžēl vairuma ļaužu neviltotais izbrīns par valodu situāciju mūsu zemē liek secināt, ka tālu no patiesības šis apgalvojums nav. Jel nāciet tak pie prāta, dārgie tautieši, un saprotiet beidzot – tik ilgi, kamēr Latvijā uz 55 latviešiem būs sastopami vismaz 45 krievvalodīgie, mūsu zeme būs divkopienu un divvalodu valsts, un tāda tā arī paliks. Nekur pasaulē vēl pamatnācija nav spējusi „uzsūkt sevī” tikpat lielu daudzumu sveštautiešu kā pašu tautas ļaužu, it īpaši, ja blakus atrodas milzīga, naidīga kaimiņvalsts, kas nepārtraukti uzkurina savus tautiešus nepakļauties „nekaunīgajiem aborigēniem”. Otrādi gan bieži vien ir noticis – ienācēji asimilējuši un iznīdējuši pamattautu. Domāju, katram normālam latvietim būtu jāsaprot – pašreizējā situācijā tā dēvētā „integrācija” un „vienotas nācijas izveide” var notikt tikai kā mūsu izšķīšana krieviskajā vidē, nekad otrādi! Atcerēsimies arī mūsu iztapīgo garu, kontaktos ar nelatviešiem domājot: „Vai viņš mani sapratīs? Vai viņam būs ērti ar mani sarunāties?”, nevis: „Kā man pašam būtu ērtāk un komfortablāk dzīvot un runāt savā Tēvzemē?”. Līdz ar to, mums ir tikai divas iespējas – veikt Latvijas dekolonizāciju, vai gatavoties dzīvei Slāvlatvijā, kas agrāk vai vēlāk novedīs pie Latviešu tautas izzušanas un pārkrievošanās, varbūt daļēji arī pārangliskošanās. Un, tā kā mēs redzam, ka vairums letiņu ir vai nu pārāk gļēvi, lai cīnītos par dekolonizāciju, vai arī uzskata to pat par nevajadzīgu un kaitīgu parādību, tad atliek vien secināt – latviešu bērniem būs vien jāmācās krievu valoda, ja viņi grib dzīvot un strādāt Latvijā. Ir drausmīgi to apzināties, taču jāatzīst, ka taisnība vien būs mūsu tautas ienaidniekam žīdam Lindermanam, kurš TV pārraidē latviešu meitenei, kura sūdzējās, ka viņu nekur neņemot darbā tādēļ, ka viņa nemākot krievu valodu, ciniski atbildēja: „Nu tad iemācies vien, meitenīt, krieviski, citādi nekad nekur darbu arī nedabūsi!”. Protams, pati meitene pie tā nav vainīga, taču viņas vecāki, kuri diez vai cīnījās par Latvijas dekolonizāciju, bet laikam idiotu naivumā cerēja, ka Latviju Latvisku padarīs no kosmosa atlidojušie marsieši, tāpēc nelika viņai mācīties krieviski, gan ir pilnā mērā vainīgi.<br />Tagad viltusnacionālā apvienība „VL-TB/LNNK” liekulīgi sludina, ka šādai situācijai drīz tikšot darīts gals, jo Saeima pēc viņu iniciatīvas pieņemšot grozījumus Darba likumā, kas liegšot nepamatoti prasīt svešvalodu zināšanas teju ikkatras profesijas pārstāvim. Patiesībā, ja šāds likums arī tiks pieņemts, tas neko pēc būtības neatrisinās. Darba devējs vienkārši ierakstīs sludinājumā: „Krievu valodas zināšanas tiek uzskatītas par priekšrocību” (agrākā apgalvojuma „ir obligātas” vietā) un tik un tā paņems darbā to cilvēku, kas šo valodu prot – visticamāk, ka tas būs latviešu valodu puslīdz ciešami apguvis krievvalodīgais. Un latvietis varēs doties uz Lielbritāniju, Īriju vai Vāciju, kur krievu valodu prast viņam tik tiešām neviens neprasīs. Jau patlaban teju visos dažādu gan valsts, gan privātu firmu informācijas dienestos mums atbild tīri ciešami latviski runājoši cilvēki, kuru valodā tomēr sajūtams krievu akcents. Tie ir jaunie, integrētie Latvijas skolu absolventi, kas nāk no krievvalodīgām ģimenēm. Un darbs ir iedots viņiem, nevis latviešiem ne tikai tāpēc, ka darba devējs sveštautietis parasti priekšroku dot savējam (ko diemžēl ne vienmēr dara latvietis), bet galvenokārt tāpēc, ka viņi prot gan latviešu, gan krievu valodu, bet latvietis – tikai latviešu un vēl kādu ES valodu, kas Latvijā nav īpaši vajadzīga, atšķirībā no krievu valodas, kuras nozīme kopš PSRS laikiem tikpat kā nav mazinājusies. Lai arī oficiāli mums skaitās tikai viena valsts valoda – latviešu, un visticamāk, ka tā tas arī paliks pēc nacbolu organizētā referenduma, tomēr faktiski krievu valoda mums pilda vismaz otrās, bet Daugavpilī un ļoti iespējams, ka arī Rīgā – pirmās valodas funkcijas. Un tā tas arī būs, kamēr nenotiks Latvijas dekolonizācija un radikāli nemainīsies mūsu valsts iedzīvotāju sastāvs, lai gan arī pēc tam gluži bez krievu valodas iztikt mēs nevarēsim, jo Krievija mūsu kaimiņš bija, ir un paliks, kas savu ietekmi uz mūsu dzīvi neizbēgami atstās. Ar to mums diemžēl, patīk vai ne, ir jārēķinās, ja gribam dzīvot un strādāt Latvijā.<br />PAR LATVISKU LATVIJU CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!<br />14.12.2011. Aivars Gedroics urn:lj:klab.lv:atom1:aivars_666:65749 2011-12-10T21:50:00 2011-12-10T21:50:00 2011-12-10T19:51:23Z 2011-12-10T19:51:23Z ZEMGALES APGABALTIESAI<br /> Akadēmijas ielā 9, Jelgavā LV 3001<br /> <br /> AIVARA GEDROICA (081274-10215),<br /> pasta adrese: a.k.32, Daugavpils, LV 5401,<br /><br /><br /><br />paskaidrojums<br /><br /><br /> 2010.gada 1.februārī pēc I.O.Pasteres iniciatīvas pie zvērinātās notāres I.Dzenes starp I.O.Pasteri un mani tika noslēgts Uztura līgums, saskaņā ar kuru Pastere nodod manā īpašumā viņai piederošo nekustamo īpašumu pret uztura došanu ne mazāk kā 20 Ls apmērā vienā (nevis vienu, kā kļūdaini norādīts tiesas atsūtītajā materiālā) mēnesī. Līguma slēgšanas brīdī starp mani un I.O.Pasteri tika panākta arī mutiska vienošanās, ka, ņemot vērā to, ka viņa ir pensionāre, kurai ir regulārs ienākuma avots (pensija 146 Ls apmērā), savukārt, es esmu bezdarbnieks, kurš pārtiek no gadījuma darbiem un kuram nav pastāvīgu ienākumu un iztikas avota, es viņai maksāšu augstāk minētos 20 Ls un tālruņa rēķinus SIA „Lattelecom”, bet komunālos maksājumus, zāles, apģērbu un pārtiku minētā persona gādās sev pati, jo viņas veselības stāvoklis un pensijas apmērs to ļauj. Šīs savas saistības es arī godīgi pildīju līdz 2011.gada 1.septembrim, kad pārstāju apmaksāt minētās personas tālruņa rēķinus, jo konstatēju, ka I.O.Pastere tālruni izmanto mani nomelnojošu izdomājumu izplatīšanai publiskajā telpā. <br /> Uzskatu, ka arī patlaban I.O.Pasteres mantiskais un veselības stāvoklis pilnībā ļauj viņai pašai par sevi parūpēties un nodrošināt sevi ar pārtiku un medicīnisko aprūpi. Esmu personīgi ticies ar minēto personu 2011.gada 14.maijā un pārliecinājies, ka viņa pilnībā spēj par sevi parūpēties, ir apgādāta ar ēdienu un apģērbu, viņa neizteica arī sūdzības par to, ka nevar nopirkt sev vajadzīgos medikamentus. Uz doto brīdi viņas šķūnī atradās arī pietiekams daudzums malkas. Viņa gan izteica vēlmes iegūt papildus līdzekļus tiltiņa kosmētiskajam remontam, sūdzējās, ka nespēj atļauties pietiekami bieži maksāt cilvēkiem par zālāja pļaušanu. Es atbildēju, ka mani kā saimnieku apmierina arī nesalabots tiltiņš un nenopļauts zālājs. Tikšanās laikā viņa cita starpā arī ieminējās, ka esot lūgusi kaut kādām trešajām personām ievietot saziņas līdzekļos sludinājumus par minētā man piederošā nekustamā īpašuma pārdošanu, uz ko es atbildēju, ka pārdošu savu īpašumu tam, kam es gribēšu, tad, kad es gribēšu, un par tādu cenu, kādu es pats gribēšu. Šim manam apgalvojumam viņa toreiz piekrita un nekādas pretenzijas man neizteica.<br /> Drīz vien pēc minētās vizītes I.O.Pastere sāka man regulāri zvanīt un lūgt mani pārdot man piederošo īpašumu par, manā uztverē, niecīgu summu viņas izvēlētām personām. Viņa apgalvoja, ka nevarot tur dzīvot, ka kaimiņi viņu izsekojot, noklausoties viņas tālruņa sarunas, ka es sadarbojoties ar „čekistiem”, kuri esot ievietojuši mājā novērošanas kameras. Viņa apgalvoja, ka baidoties iziet ārā uz veikalu vai braukt uz Jelgavu pie ārsta, jo pa ceļam viņu varot noslepkavot. Es atbildēju, ka tās ir slimīgas iedomas un ka netaisos pārdot sev piederošo īpašumu pēc viņas pieprasījuma. Cita starpā daru zināmu tiesai, ka sākotnēji savu īpašumu I.O.Pastere bija man novēlējusi testamentā, bet vēlāk pierunāja mani noslēgt ar viņu Uzturlīgumu, jo apgalvoja, ka ļaunie kaimiņi viņai pastāvīgi draudot un izdarot psiholoģisku spiedienu ar mērķi panākt Pasteres īpašuma pārdošanu viņiem. Ļoti daudz slikta viņa man regulāri stāstīja par prasības pieteikumā minēto savu bijušo vīru Aļģirdu Petreiķi, apgalvoja, ka viņš viņai esot savulaik uzsūtījis bandītus, kas viņu aplaupījuši un piekāvuši, piegādājot saindētu pārtiku, kuru viņa pati neēdot, bet izbarojot suņiem, kuri šo pārtiku vai nu arī neēdot, vai pēc tās ēšanas ilgi un mokoši slimojot. Minēto personu A.Petreiķi viņa ir arī izdeklarējusi no savas dzīves vietas Lietuvas ielā 57, kā arī atsaukusi viņam izsniegto ģenerālpilnvaru rīkoties ar savu īpašumu. <br /> Tālruņa sarunās I.O.Pastere man regulāri stāstīja, ka barojot sākotnēji trīs, bet vēlāk divus sev piederošus suņus ar cilvēku barību, pērkot tiem sardeles, malto gaļu...u.c. dārgus pārtikas produktus, lai gan situācijā, kad cilvēkam ir maza pensija, prātīgāk būtu neproduktīvus dzīvniekus vispār savā īpašumā neturēt. Viņa arī apgalvoja, ka regulāri aizdodot kaimiņiem-dzērājiem naudu, kas to gandrīz nekad neatdodot atpakaļ. I.O.Pasterei bija arī pilni skapji ar dažādiem apģērba piederumiem, ko viņa, kā pati stāstīja, par velti izdalot kaimiņiem un paziņām, jo pati tik un tā vairs ilgi nedzīvošot, un viņai šīs mantas nebūšot vajadzīgas. Šī paša iemesla dēļ viņa acīmredzot nav arī laikus iegādājusies sev apkurei malku. Bez tam, minētā persona lielā skaitā pasūta sev daudz un dažādus preses izdevumus, kā arī ilustrētos žurnālus, kas, protams, prasa pamatīgus finansiālos līdzekļus. Viņa arī apgalvo, ka regulāri zvanot uz ziedojumu tālruņiem dažādās labdarības akcijās, jo nevarot nepalīdzēt grūtdieņiem, pie pēdējiem sevi acīmredzot nepieskaitot. Tas viss rada iespaidu, ka viņa ir ļoti izšķērdīgs cilvēks, kurš negrib un neprot ekonomēt naudu. Cita starpā viņa mēdza man arī regulāri stāstīt, kādas naudas summas esot tērējusi PSRS laikā un pirmajos Latvijas neatkarības gados, ka braukājusi savulaik ar lepnāku „Volgu”, nekā LKP CK funkcionāri. Acīmredzot tikpat komfortablu dzīves līmeni viņa gribētu uz mana rēķina nodrošināt sev arī patlaban. <br /> Pēc gadījuma, kad 2011.gada 19.augustā I.O.Pastere izplatīja man neslavu ceļošus izdomājumus Latvijas Radio 1 ēterā, morālu apsvērumu dēļ esmu pārtraucis uzturēt ar šo personu jebkādus sakarus, viņas sūtītās vēstules esmu rakstveidā lūdzis „Daugavpils pastu” sūtīt viņai atpakaļ, nepaziņojot man par to pienākšanu. Līdz ar to, nekādus dokumentus, kas apliecinātu pašreizējo I.O.Pasteres veselības stāvokli un viņai it kā nepieciešamo kopšanu, neesmu saņēmis. Bez tam, uzskatu, ka šī persona veiksmīgi simulē, krietni pārspīlējot savu slimību raksturu un smagumu, lai piespiestu mani labprātīgi atteikties no Uztura līguma vai arī par lētu naudu pārdot man piederošo īpašumu viņai vēlamām personām. Nezinu, vai Zemgales apgabaltiesas notāre I.Dzene ir man sūtījusi notariālu paziņojumu, jo neesmu to saņēmis, pieļauju, ka to varēja nozaudēt „Latvijas pasts”, ja sūtījums nebija ierakstīts.<br /> Vēlos atzīmēt arī, ka nesaprotu, kāpēc prasības pieteikumu pret sevi esmu saņēmis no Zemgales apgabaltiesas, ja, saskaņā ar Civilprocesa likuma 26.pantu, prasību pret fizisku personu ceļ tiesā pēc tās dzīvesvietas, kura man atrodas Daugavpilī, nevis Jelgavā, jo sev piederošajā īpašumā Lietuvas ielā 57 es neesmu deklarējies. <br /><br /> Pamatojoties uz augstāk minēto,<br /> <br /> lūdzu tiesu:<br /><br />1. Noraidīt visas I.O.Pasteres pret mani izvirzītās prasības, ko es pilnībā neatzīstu.<br />2. Atstāt manā rīcībā visus man piederošos īpašumus Jelgavas novadā, Elejas pagastā.<br />3. Uzlikt par pienākumu I.O.Pasterei man rakstveidā atvainoties, kā arī veikt to pašu mutiski ar Latvijas Radio starpniecību. <br />4. Piedzīt no I.O.Pasteres visus ar šo tiesāšanos saistītos izdevumus gan manā, gan valsts labā.<br />5. Veikt neatkarīgu kompleksu I.O.Pasteres fiziskās un garīgās veselības ekspertīzi, lai noskaidrotu, vai viņa ir spējīga par sevi rūpēties un atbildēt par savu rīcību uz ekspertīzes veikšanas brīdi.<br /><br />Pielikumā: 1) mana iesnieguma Jelgavas policijai kopija uz 1 lpp.,<br />2) Jelgavas prokuratūras atbildes kopija uz 1 lpp.,<br />3) pilnvaras atsaukums uz 1 lpp.<br /><br /><br />10.12.2011. Aivars Gedroics urn:lj:klab.lv:atom1:aivars_666:65507 2011-10-31T22:51:00 2011-10-31T22:51:00 2011-10-31T20:51:50Z 2011-10-31T20:51:50Z VAI KRIEVU VALODA BŪS OTRA VALSTS VALODA?<br /> Kā ir pasludinājusi Centrālā Vēlēšanu Komisija, no 2011,gada 1.novembra sāksies 1/10 daļas balsstiesīgo vēlētāju parakstu vākšana par krievu valodas pasludināšanu par otru valsts valodu. Tas ir likumsakarīgs process tam, ka jau apmēram pirms pusgada bija savākti ap 12000 notariāli apstiprinātu parakstu šai sakarā, un nu sācies parakstu vākšanas otrais posms. Atcerēsimies, ka vieniem no visnekaunīgākajiem Latvijas okupantiem - Osipovam un Lindermanam - tos izdevies savākt rekordīsā laikā – vien pāris mēnešos, kamēr nožēlojamais viltuspatriots Raivītis Dzintariņš savai idejai par tā dēvēto „skolu latviskošanu” parakstu vākšanas pirmajam posmam veltīja gandrīz gadu. Tā nu mēs redzam, ka naturalizētie okupanti un viņu līdzjutēji no pirmskara Latvijas nelojālo pilsoņu un viņu pēcnācēju puses nav jāmudina aizstāvēt savas intereses Latviešu zemē – viņi to dara aktīvi un perfekti; ar kaunu jāatzīst, ka mums šai ziņā no viņiem vēl ir daudz ko mācīties. Cita starpā vēlos atgādināt, ka, panākumu spārnoti, augšminētie darboņi jau sākuši vākt parakstus par nākamo „progresīvo” ideju – automātisku Latvijas pilsonības piešķiršanu vēl nenaturalizētajiem nepilsoņiem (okupantiem); domāju, ka arī šajā jautājumā vajadzīgie 10000 parakstu drīz būs savākti.<br />Tātad, lai šī nekaunīgā okupantu izvirzītā ideja nonāktu Saeimā uz balsošanu, ir jāsavāc ap 155 000 Latvijas pilsoņu-nodevēju paraksti. Osipovs un Lindermans lielīgi apgalvo, ka savākšot vismaz 300 000 parakstu, un, lai cik nebūtu šausmīgi to apzināties, īpaši tālu no patiesības arī manā prognozē viņi nav. Neloloju nekādas ilūzijas par to, ka vajadzīgais parakstu skaits netiks savākts – tiks diemžēl, un noteikti ar uzviju; varbūt, ka 300 000 parakstu tomēr nebūs, bet ap 200 000 – noteikti. Pēc tam šis likumprojekts nonāks uz Saeimas deputātu galda, tur to pagaidām vēl noraidīs, iespējams, ka taktisku apsvērumu dēļ pat visa „Saskaņas Centra” frakcija nebalsos par šo ideju, līdz ar to, tiks rīkots referendums. Tur nu mums, tautieši, tad būs jābūt vienotiem šī pasākuma ignorancē. Pretējā gadījumā daļa uz referendumu neies, daļa balsos „PRET”, taču tādejādi automātiski nodrošinās nepieciešamo kvorumu šim pasākumam, un tad mierīgi var iznākt tā, ka okupanti būs mūs uzvarējuši ne tikai bez tankiem, bet pat vienīga šāviena no viņu puses. Savukārt, ja uz referendumu atnāks tikai mūsu tautas ienaidnieki Latvijas pilsoņu vidū, tad ir liela cerība, ka viņu skaits tomēr nebūs pietiekams, lai referendums tiktu atzīts par oficiāli notikušu. Tātad, stingri būs jāuzstāj uz referenduma ignorēšanu! Bet nu labi, tas vēl ir nākotnes jautājums! <br />Ko mums darīt šajā, pašreizējā situācijā, kā rīkoties Latvju Patriotiem? Domāju, ka vajadzības aģitēt nepiedalīties šajā parakstu vākšanā normālu Latviešu vidū nav, ja nu kāds ir tiktāl jau degradējies, ka gatavs pat šajā lietā atbalstīt okupantus, tāds vairs nav ne tikai Latvieša, bet pat cilvēka vārda cienīgs, un uzturēt kontaktus ar tādu tautieti nozīmē vien sevi pazemot. Tomēr savu labumu no šis akcijas mēs gan varam gūt. Mūsu pretinieki, izvirzot savus t.s. „argumentus” pret Latvijas dekolonizācijas ideju, parasti mēdz apgalvot, ka Latvijai un Latviešiem nelojālu cilvēku LR pilsoņu vidū esot ļoti maz – daži desmiti; nu, varbūt ļaunākajā gadījumā, daži simti, kas nekādus nopietnus draudus mūsu nācijas pastāvēšanai Tēvzemē nevarot radīt, absolūtais vairums cittautiešu Latvijā esot jau sen integrējušies un pat asimilējušies, tāpēc esot jābūt vismaz tikpat „slimam šizofrēniķim” kā A.Garda, lai celtu traci par krievu briesmām un pieprasītu kaut kādu tur dekolonizāciju veikt. Līdz šim mums nereti trūka argumentu, lai šādu apgalvojumu atspēkotu un spiestu viņiem atzīt acīmredzamo, ka „karalis ir kails”. Nu tagad šādi argumenti mums būs un ļoti pārliecinoši! Latvijai naidīgie cilvēciņi no dažādu šeit dzīvojošo tautību vidus paši sevi atklās un ierakstīs vismelnākajā sarakstā, kāds vien jebkad Latvijā ir pastāvējis! Un neviens vairs nevarēs noliegt acīmredzamo, ka Latvijas pilsoņu vidū ir vairāki simti tūkstošu tādu nožēlojamu radījumu, kas grib mūs, Latviešus, asimilēt un pārkrievot – ne jau kaut kur svešumā, bet tepat Latvijā – mūsu etniskajā Tēvzemē! Tāpat būs interesanti pavērot, vai būs kaut viens drosmīgs, Latviešiem draudzīgs cittautietis, kurš publiski aicinās savus tautas brāļus nepiedalīties šajā nožēlojamajā Latviešu tautas iznīcināšanas idejas parakstu vākšanas kampaņā. Domāju, ka pēc šī okupantu triumfa mūsu tautas vairumam beidzot nokritīs klapes no acīm, un pat tādi mūsu bāleliņi, kam Dieviņš nav pārāk daudz prātiņa galviņā ielicis, pēdīgi sapratīs, ka tā dēvētā „integrācija” ir reālā dzīvē neīstenojams murgs, kas nedarbojas pat tādās valstīs, kur cittautiešu skaits nepārsniedz 20%, kur nu vēl mūsu okupētajā un kolonizētajā zemītē, kur svešinieku ir vismaz divreiz vairāk – ja ticam oficiālajiem statistikas datiem. Tātad, Latviešiem atliek tikai divas perspektīvas – sākt beidzot veikt Latvijas dekolonizāciju vai arī jau tuvākajā laikā neglābjami iet bojā, nekāda trešā ceļa te nav un nevar būt, un, ja kāds to vēl līdz šim nesaprata, tad šīs divas parakstu vākšanas un tām sekojošais referendums, ļoti ceru, beidzot liks viņu nožēlojamajām smadzenītēm sākt darboties pareizā virzienā. <br />Vēl ir kāds aspekts – Latvju Tautas Varonis Gunārs Astra reiz teica: „Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs”. Toreiz zālē sēdošie čekisti smīnēja, klausoties „garīgi slima cilvēciņa murgainajos sapņos”, taču nepagāja pat 10 gadi, kad G.Astras pravietojums vismaz attiecīgā uz PSRS pastāvēšanu bija piepildījies. Arī es ticu un ceru, ka pienāks laiks, kad gan Latvijā, gan visā pasaulē atkal valdīs savas tautas Patrioti – Nacionālisti, līdzīgi kā starpkaru Eiropā, neatkārtojot, protams, viņu pieļautās kļūdas. Un tad šie nodevēju – otrās valsts valodas gribētāju - saraksti būs vislabākais apliecinājums tam, kuriem ļautiņiem, neatkarīgi no viņu tautības un pilsonības iegūšanas veida, pēdējā nekavējoties tiks atņemta, un viņiem skaitītu stundu laikā būs jāsavāc savas pekeles un jāpamet Latvija uz neatgriešanos. Lai to patur prātā tie, kas ar Latviešiem naidīgas idejas atbalstīšanu grib sariebt mūsu varturiem (nu gluži kā tai anekdotē – kalps sarieba savam saimniekam, divas dienas neēzdams), atbalstīt savu mīļoto pudeles brālīti – cittautieti, vai vēl kādu citu iemeslu dēļ iet un parakstīties par krievu valodu kā otru valsts valodu, proti, ar šādu rīcību viņi faktiski paraksta atteikšanos no Latvijas pilsonības un tiesībām dzīvot mūsu valsts teritorijā! Tā būs viņu galīgā izvēle, kuru mainīt vairs nebūs iespējams! <br />Bet mēs, Patrioti, no savas puses, cīnīsimies par to, lai murgu laiki izgaistu pēc iespējas ātrāk! Lai ienaidnieku aktivitātes mūs uz to mudina un cīņā stiprina!<br />PAR LATVIEŠU LATVIJU CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!<br /><br />31.10.2011. Aivars Gedroics urn:lj:klab.lv:atom1:aivars_666:65150 2011-10-13T16:55:00 2011-10-13T16:55:00 2011-10-13T13:56:16Z 2011-10-13T13:56:16Z DAUGAVPILS PILSĒTAS UN RAJONA<br /><br />POLICIJAS PĀRVALDEI<br /><br />Vaļņu ielā 27, Daugavpilī, LV 5400<br /><br />AIVARA GEDROICA (081274-10215),<br /><br />pasta adrese: a.k. 32, Daugavpils, LV 5401<br /><br />tālr. 65428660, 28229894,<br /><br /><br /><br /><br />iesniegums<br /><br /><br /><br /><br />2011.gada 13.jūlijā internetvietnē <a href="http://forums.delfi.lv/read.php?f=61">http://forums.delfi.lv/read.php?f=6<wbr />1</a>… parādījās šāds komentārs:<br /><br />Re: Uldis Freimanis un Aivars Gedroics - Varoņi!<br /><br />Autors: BG<br />Datums: 13.07.11. 15:11<br /><br /><br />Painteresējos un uzināju,ka Aivars Gedroics ir nevis strādājis TM un Ie.M struktūrās,bet tur sēdējis par izvarošanas mēģinājumu 6.gadus un protams ieslodzītie viņu "mīlēja".Tur arī viņš sagāja ķīselī.Viņš gribēja uztaisīties patr traku, 6.mēnešus nogulēja Rīgā ekspertīzē,bet tika atdzīts par prieskaitāmu ar debilitātes pazīmēm.Viņu visi dēvēja par Tefteli.Lieki būtu piebilst,ka viņš bija gailis.<br /><br />kas aizskāra manu godu un cieņu, kā arī cēla man neslavu.<br /><br />Kopš 2011.gada 1.janvāra ir spēkā tāda KPL 7.p.2.d. redakcija, saskaņā ar kuru kriminālprocesu pēc LKL 157.panta ierosina pēc cietušās personas iesnieguma, bet izmeklēšanas darbības veic Valsts policija.<br /><br />Saskaņā ar iepriekš minēto, lūdzu noskaidrot, kāda persona ir ievietojusi norādītajā internetvietnē man neslavu ceļošos materiālus un saukt šo personu pie kriminālatbildības pēc LKL 157.panta.<br /><br />Lūdzu mani atzīt par cietušo šajā kriminālprocesā.<br /><br /><br /><br /><br /><br /><br /><br />14.07.2011.Aivars Gedroics<br /><br /><br /><br /><br />LATVIJAS REPUBLIKAS PROKURATŪRA<br /><br />RĪGAS PILSĒTAS ZEMGALES PRIEKŠPILSĒTAS PROKURATŪRA<br /><br />Reģ.Nr. 90000022859, Ed.Smilģa ielā 44, Rīgā, LV-1002 tālr. 7500468, fakss 7500470, e-pasts: zemgprp@lrp.gov.lv<br /><br />RlGĀ<br /><br />2011 .gada 30.septembrī Nr. 4/<br /><br />Aivaram Gedroicam<br /><br />a.k.32, Daugavpils, LV-5401<br /><br />Paziņojums par iesnieguma (sūdzības) izskatīšanu.<br /><br />Paziņoju, ka Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūrā tika izskatīts iesniegums (pēc būtības sūdzība, reģistrēta ar Nr.3/328-11) , kurā Jūs apstrīdat 2011.gada 8.septembra Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Zemgales iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektora N.Popova lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.<br /><br />Sakarā ar Jūsu iesniegumu no Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Zemgales iecirkņa tika pieprasīts un pārbaudīts uzraudzības kārtībā materiāls par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu Nr.3270 (ENŽ - 5803 no 14.07.2011.).<br /><br />Pēc materiāla pārbaudes Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Zemgales iecirkņa lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu atcelts, un 2011.gada 30.septembrī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūrā pieņemts lēmums par kriminālprocesa Nr. 12030005411 uzsākšanu atbilstoši noziedzīgas nodarījuma pazīmēm, kas paredzēts Krimināllikuma 157.panta otrajā daļā - neslavas celšana masu saziņas līdzeklī.<br /><br />Kriminālprocess Nr. 12030005411 nosūtīts Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Zemgales iecirknim pirmstiesas izmeklēšanai.<br /><br />Jūsu iesniegums ir apmierināts.<br /><br />Lēmums galīgs un nav pārsūdzams.<br /><br /><br /><br />R. Novāks<br /><br />Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūras virsprokurors urn:lj:klab.lv:atom1:aivars_666:64969 2011-08-31T22:05:00 2011-08-31T22:05:00 2011-08-31T19:05:18Z 2011-08-31T19:05:18Z KĀ RĪKOTIES 11.SAEIMAS VĒLĒŠANĀS ?<br /> Tā nu ir noticis, ka mazāk par gadu pēc 10.Saeimas vēlēšanām jau tiek vēlēta 11.Saeima. Tam par iemeslu ir bēdīgi slavenā sorosieša Zatlerīša iniciētais referendums, kādā veidā šis īpatnis atriebās 10.Saeimai par to, ka tā bija nolēmusi viņu neatbalstīt atkārtotai ievēlēšanai Valsts prezidenta amatā, par ko viņš, protams, bija jau iepriekš informēts. Mūsu zombētā, sorosiešu pārziņā esošo saziņas līdzekļu apmātā tauta ar nospiedošu balsu pārsvaru referendumā atbalstīja tās pašas Saeimas pirmstermiņa atlaišanu, par ko ar tādu sajūsmu vēl tikai pirms dažiem mēnešiem bija balsojusi, tai pat laikā īsti nezinot, par ko tad balsos gaidāmajās ārkārtas vēlēšanās. <br /> Kāds tad ir piedāvājums vēlētājiem ārkārtas vēlēšanās? Piedalās gandrīz visas tās pašas partijas, kas pagājšgad, no ievērības cienīgām kā jaunpienācēju var minēt vienīgi t.s. Zatlera Reformu partiju (jābrīnās, ka t.s. imidžmeikeri nevarēja izdomāt Valdiņam solīdāku, ne tik <br />„nodrāztu” un ar autoritārisma smaku apveltītu partijas nosaukumu). Tās ideoloģija ir izteikti kosmopolītiska, savās publikācijās viņi uzdrošinās pārmest pārlieku nacionālismu pat „Vienotībai”. Cik var noprast no šīs jaundibinātās partijeles runasvīru teiktā, ideoloģiski viņiem kā sadarbības partneris vislabāk atbilstu tieši Latvijai un latviešiem atklāti naidīgais „Saskaņas centrs”. Visticamāk, abas šis partijas jau ir nolēmušas par kopdarbību jaunajā Saeimā, pat sadalot savā starpā valstī nozīmīgākos amatus – Zatlerītim acīmredzot tiks Saeimas priekšsēža krēsls, bet premjers būs vai nu kangars Urbanovičs, vai arī naturalizētais okupants Ušakovs. Tieši tāpēc zatleristi simboliski izvirzīja kā savu premjera kandidātu zaļknābi Sprūdžu, kuram nav pat augstākās izglītības, labi zinot, ka reāli neviens viņam nedomā uzticēt valsts vadīšanu. Nupat zatleristi-reformatori arī nākuši klajā ar paziņojumu, ka esot nepieciešams ar likumu legalizēt t.s. „viendzimuma partnerattiecības”, tādejādi uzskatāmi parādot, ka ir nožēlojami cionistu-masonu-pederastu mafiozā režīma pakalpiņi. Vai maz vispār jābilst, ka neviens pie pilna saprāta esošs, savai tautai kaut cik labu vēlošs latvietis pat ļaunākajos murgos nedrīkstētu apsvērt iespēju nobalsot par šo nožēlojamo, latviešu tautas ienaidnieku izveidoto un finansēto partijeli? <br /> Kā liecina socioloģiskās aptaujas, tad vēl Saeimā varētu iekļūt arī „Vienotība”, Zaļo Zemnieku Savienība un Vislatvjatkas-tebeušņiki. Par „Vienotību” un tās vadītāju V.Dombrovski nesen intervijā „Radio Merkurs” trāpīgi izteicās A.Gardas kungs: „…normālā valstī tauta tādu premjeru, kas budžetu stabilizē uz trūcīgo ļaužu rēķina, sen būtu piespiedusi atkāpties, nevis atkal un atkal vēlējusi vadošā amatā. Par mums jau ārzemes brīnās un smejas, bet mēs paši esam varen lepni, ka uz saviem kamiešiem aizlāpījām robus budžetā un tagad gadu desmitiem ārzemēm parādus maksāsim”. Papildus izteikti mežonīgā kapitālisma garā ieturētajai ekonomiskajai politikai, „Vienotības” nostāja nacionālajos jautājumos arī ir izteikti gļēva un dažreiz pat naidīga pamatnācijai – latviešiem savā Tēvzemē. Tās „runassieva”, bijusī „Dienas” redaktore, sorosiete S.Ēlerte nesen saziņas līdzekļos sludināja, ka esot jāpasaka skaidri un gaiši, ka okupācijas fakts nevarot tikt apstrīdēts, taču deokupācija nav notikusī un nekad nenotikšot, „lai tie krieviņi dzīvo mierīgi, nav ko viņus tracināt”. Dažas viltusnacionālas lapeles, kā, piemēram, „Latvijas Avīze”, šādu viņas nostāju uzskata par ļoti drosmīgu un patriotisku (!!! – A.G.). Tātad, Latviešu Patrioti, cerams, jūs saprotat, ka arī „Vienotība” nav un nevar būt mūsu atbalsta objekts.<br /> Zaļo un Zemnieku savienība – vēl viena partija, kas acīmredzot būs pārstāvēta 11.Saeimā. Nenoliedzot tās faktiskā līdera A.Lemberga dažas labās īpašības, saimniekotprasmi, kā arī tiešām pamatoto un vajadzīgo vēršanos pret žīdu miljardieri Sorosu, kurš tīko savās rokās sagrābt visu pasauli, kopumā tomēr šo cilvēku nevar uzskatīt par Patriotu. Savā politiskajā stājā viņš ir diezgan prokrievisks, atbalsta noziedzīgo integrācijas procesu, biedē tautu, ka aizbraukušo krievvalodīgo vietā noteikti ieradīšoties imigranti no t.s. „Trešās pasaules valstīm”. Viņa finansiālie darījumi Latvijā un ārzemēs nerada tautas vairumā pārliecību par viņu kā godīgu cilvēku, un, lai arī uzsāktie kriminālprocesi pret viņu nenoliedzami ir politisks pasūtījums, tomēr, kā saka paruna, „nav dūmu bez uguns”. Uzskatāms apliecinājums šīs partijas politiskajai stājai ir par 2.personu Latgales sarakstā ielikšanu ar grūtībām latviski runājošo Rihardu Eigimu, kurš allaž uzsver, ka 9.maijs viņam esot ļoti nozīmīga, plaši atzīmējama svētku diena. Turklāt, kā apliecina vairums zemnieku, no šī politiskā spēka viņi neredz arī atbalstu zemniecībai ES grūtajos konkurences apstākļos. Tātad, atliek secināt – arī ZZS nav pelnījusi mūsu balsis! <br /> Atliek vēl tā dēvētā „Nacionālā apvienība” (VL-TB/LNNK), kas šo nosaukumu ir vienkārši nočiepusi citam jau agrāk izveidotam politiskam spēkam. Par šo partiju un tās vadītāju R.Dzintaru esmu jau gana daudz rakstījis, tāpēc neatkārtošos. Pateikšu vienīgi, ka šīs kustība joprojām straujiem soļiem kosmopolitizējas, pat ārēji vairs necenšas izlikties nacionāla. Atgādināšu, ka priekšvēlēšanu diskusijā, ko organizēja Latvijas TV, uz korespondentes jautājumu, kāpēc jaunajā priekšvēlēšanu programmā vairs nav atrodams teikums, kas bija vēl pirms gada, proti, „darīsim visu, lai no Latvijas aizbrauktu nelojāli cittautieši”, tās Latgales saraksta galvgalī esošā Inese Laizāne atbildēja, ka viņi nevēloties redzam nevienu no Latvijas aizbraucam, bet gan aicina visus te palikt un integrēties, iekļauties Latviešu sabiedrībā. Līdzīgus uzskatus vasaras sākumā Radio intervijā pauda arī pats Raivītis, aizstāvot nepieciešamību veikt tā saucamo „skolu latviskošanu”. Kronis visam bija arī J.Iesalnieka atstumšana no kandidēšanas vēlēšanās un vadošiem amatiem partijā tikai tāpēc, ka viņš savā blogā pateica taisnību par to, kāpēc notika traģēdija Norvēģijā (kauns, protams, arī par pašu Iesalnieku, kurš tūlīt pat bija gatavs atteikties no saviem vārdiem). Lūk, tautieši, te nu jūs redzat, kas ir VL-TB/LNNK – karjeristi un pašlabuma meklētāji, ne smakas viņos nav no nacionālisma! Kāda velna pēc lai mēs izteiktu viņiem atbalstu 11.Saeiams vēlēšanās?<br /> Vēl jāatzīmē, ka arī mazo, 5% barjeru acīmredzami pārvarēt nespējīgo partiju vidū, tāpat kā pagājšgad, nav nevienas partijas, kas kaut nedaudz censtos vismaz imitēt Latviešu tautas nacionālo interešu aizstāvību. Līdz ar to, nelaiķa E.Berklava vārdiem runājot, nav pat salmiņa, pie kā mēģināt pieķerties slīcējam, cerot, ka varbūt tas tomēr viņam ļaus izrāpties krastā. Nekas cits neatliek, kā, tāpat kā pirms gada, vai nu vispār ignorēt vēlēšanu procesu, vai arī – ja tik ļoti gribas tajā piedalīties, iemest urnā tukšu aploksni.<br /> Tātad, situācija nākamajā Saeimā, visticamāk, būs šāda – valdību veidos „Saskaņas centrs” kopā ar ZRP, stabilitātei pieaicinot klāt arī „Vienotību”. Opozīcijā tiks atstāti lembergisti un dzintaristi – pirmie par atļaušanos kritizēt Sorosu, otrie par to, ka, par spīti izteiktajam degradācijas procesam, vadošo partiju uztverē nav vēl kļuvuši gana savu Dzimteni un tautu nemīloši radījumi. Latviešu tautai šāda perspektīva sola visai drūmu nākotni, taču acīmredzot te ir jāvadās no savulaik krievu komunistu vadoņa Uļjanova-Ļeņina tēzes: „jo sliktāk, jo labāk”. Tikai tad, kad mūsu tautu galīgi un pamatīgi „piežmiegs”, tā varbūt sāks saprast, ka „ar diegiem nav aršana”, un sāks atbalstīt tiešām Īstus, Drosmīgus Latviešu Patriotus, tādus kā A.Garda un viņam līdzīgi domājošus. Varbūt tad pēc trim gadiem mēs vismaz varēsim izveidot kaut vienu patiesi nacionāli orientētu partiju, ar ko tad varēs mēģināt iekļūt arī Saeimā. Bet pagaidām, kamēr tautas vairums dus dziļā miegā, atliek vien gaidīt, kad okupantu un kangaru īstenotais genocīds, kurš ar katru gadu arvien uzņem apgriezienus, liks beidzot tam atmosties. <br />Tikai pati tauta ar savu aktīvu darbību var paglābt sevi no iznīcības! <br />CĪNĪSIMIES, RĪKOSIMIES UN NEBAIDĪSIMIES !!! UN IZVĒLĒSIMIES BEIDZOT LABUMU, NEVIS „MAZĀKO NO ĻAUNUMIEM” !!!<br /><br />31.08.2011. Aivars Gedroics urn:lj:klab.lv:atom1:aivars_666:64728 2011-08-20T12:11:00 2011-08-20T12:11:00 2011-08-20T09:11:52Z 2011-08-20T09:11:52Z Jelgavas rajona un pilsētas policijas pārvaldei<br />Pētera ielā 5, Jelgavā, LV 3001<br />AIVARA GEDROICA (081274-10215),<br />dzīv. Daugavpilī, Teātra ielā 34-35,<br />pasta adrese: a.k.32, Daugavpils, LV 5401,<br />tālr. 65428660, 28229894,<br /><br /> iesniegums <br /><br /> 2011.gada 19.augustā ap plkst.12.30 Jelgavas novada Elejas ciemā dzīvojošā IRĒNA OLGA PASTERE piezvanīja uz Latvijas Radio 1.kanālā tiešraidē notiekošo pārraidi „Brīvais Mikrofons” un teica tur šādus vārdus: „Labdien! Es gribētu griezties pie visas Latvijas iedzīvotājiem un pastāstīt, ka esmu izkrāp…, kā man izkrāpa Aiva…Aivars Gedroics no Daugavpils īpašumu…, jā, apsolījās ņemt un uzrakstīja…, un saņēma…, uzrakstīja man arī to uzturas līgumu, ka viņš man atbalstīs vecumdienās, palīdzēs un tā tālāk…, un tā tālāk…, un palīdzēs veselībai un viss, maksās 20 latus, bet, lai paiet tikai gads, viņš tūlīt man nopirkšot dzīvoklīti un varēšot apsildīt būtu visapkārt…, un viņa vecāki man palīdzēs; tagad ir pagājis gads, es esmu atkal palikusi uz tiem…, man ir ļoti maza pensija, 145, tos 20 latus viņš sola, bet māju viņš negrib pārdot, māja viņam ir liels īpašums, 200 kvadrātmetru, tas ir viņa īpašums, un…, jau piedraud man infarktu…, ne tikai dzīvokli nopirkt un palīdzēt man vecumdienās vairāk par to 20 latiem, kur vajag lielu malkas apgādi, kur vajag ūdeni, kur vajag visu, kur viss aizsalst…, lūdzu, es lūdzos visiem republikas iedzīvotājiem, ņemiet to vērā un nekad nenoslēdziet…, un neticiet Aivaram Gedroicam, neticiet viņa vārdiem, viņam ir divas se…”. Šā raidījuma ierakstu var noklausīties internetā, Latvijas Radio mājas lapā <a href="http://www.latvijasradio.lv/program/1/2011/08/20110819.htm">http://www.latvijasradio.lv/program/1/2<wbr />011/08/20110819.htm</a><br /> Minētās personas teiktajā ir vesela rinda nepatiesu, mani apmelojošu izdomājumu. Nekad neesmu izkrāpis no viņas nekādu īpašumu. I.O.Pasterei agrāk piederošā māja un tai blakus esošais zemes gabals nonāca manā īpašumā saskaņā ar uzturlīgumu, ko noslēdzām 2010.gada 1.februārī pie Jelgavā strādājošās notāres Ināras Dzenes pēc pašas Pasteres kundzes paustās iniciatīvas, ievērojot viņas brīvo gribu un neizdarot uz viņu nekādu – ne fizisku, ne morālu – spiedienu. Pēc pašas I.O.Pasteres teiktā, viens no iemesliem, kādēļ viņa nodeva savu māju manā īpašumā, bija tas, ka viņas kaimiņi nepārtraukti izdarot uz viņu morālu presingu, spiežot pārdot šiem māju par ļoti lētu cenu, kuram viņa pati nespējot pretoties. Viņa izteica cerību, ka es šo māju vai nu vispār nepārdošu, vai pārdošu par atbilstošu cenu. Nekādas norunas – nu mutiskas, ne rakstiskas – par to, ka es pēc gada (vai kāda cita termiņa) šo māju Elejā pārdošu un nopirkšu viņai apsildāmu dzīvokli, nebija. Es vienīgi garantēju, ka gadījumā, ja man būs nepieciešama māja Elejā, kur pašlaik dzīvo I.O.Pastere, es viņu neizlikšu uz ielas, bet gādāšu viņai citu dzīvojamo platību. Ne pašlaik, ne tuvākajā nākotnē man nav plānu pārdot savu īpašumu Elejā vai veikt tā kapitālremontu, tāpēc neredzu nepieciešamību gādāt I.O.Pasterei citu dzīvojamo platību. Tāpat uzturlīgumā netika solīts, ka par I.O.Pasteri rūpēsies mani vecāki, kuri paši ir slimi, trūcīgi pensionāri. Es patlaban, tāpat kā uzturlīguma noslēgšanas brīdī, esmu bezdarbnieks, tāpēc nevaru maksāt I.O.Pasterei lielāku uzturnaudu, kā jau minētos 20 latus mēnesī. Neuzskatu, ka tādejādi es būtu šai personai kaut ko izkrāpis vai turpinātu viņu krāpt patlaban. Nekad neesmu I.O.Pasterei „draudējis ar infarktu”, esmu vienīgi privātā telefona sarunā vienreiz aizrādījis, lai viņa cenšas saglabāt garīgo līdzsvaru, jo pārlieka nervozēšana var izraisīt visādas gan garīgas, gan fiziskas slimības, t.sk., infarktu. Uzskatu, ka tādejādi es nevis draudēju, bet izrādīju rūpes par viņas veselību. <br /> Pamatojoties uz augstāk minēto, secinu, ka I.O.Pastere, zvanot uz radio un publiski paužot tiešajā ēterā nepatiesus, mani apmelojošus faktus, faktiski nepamatoti apsūdzēja mani LKL 132.pantā un 177.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu paveikšanā, tādā veidā apzināti ceļot man neslavu, vēloties, lai sabiedrība, kas klausās Latvijas Radio, iegūtu par mani nepatiesu, nomelnojošu priekšstatu. <br /> Līdz ar to, lūdzu Jelgavas kriminālpoliciju uzsākt pret I.O.Pasteri kriminālprocesu pēc LKL 157.panta 2.daļas. Lūdzu atzīt mani par cietušo šajā kriminālprocesā. <br /><br />20.08.2011. Aivars Gedroics urn:lj:klab.lv:atom1:aivars_666:64459 2011-08-15T22:13:00 2011-08-15T22:13:00 2011-08-15T19:14:04Z 2011-08-15T19:14:04Z LATVIJAS REPUBLIKAS<br /> ĢENERĀLPROKURORAM<br /> Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, LV-1801<br /> AIVARA GEDROICA (081274-10215),<br /> pasta adrese: a.k.32, Daugavpils, LV 5401,<br /> tālr. 65428660, 28229894,<br /><br /><br />Godātais Kalnmeijera kungs!<br /> 2011.gada 22.jūnijā es uzrakstīju sūdzību Ģenerālprokuratūrai par, manuprāt, 2010.gada 4.martā notikušās Administratīvās rajona tiesas sēdes laikā izdarītajiem likumpārkāpumiem, kas ir paredzēti LKL 289.pantā, un saistās ar pierādījumu viltošanu tiesas procesā, apzināti sagrozot manis sniegtās liecības tiesas sēdes laikā un ierakstot sēdes protokolā to, ko es patiesībā nebiju teicis. Manuprāt, tieši šis fakts bija par iemeslu tam, ka mana prasība administratīvajā procesā Nr.A42837209 tika apmierināti vienīgi daļēji un netika pieņemts mani pilnībā attaisnojošs spriedums. Līdz ar to es uzskatīju, ka būtu pamats uzsākt kriminālprocesu pret Administratīvās tiesas Rēzeknes tiesu nama darbiniekiem – tiesnesi S.Pujāti un tiesas sekretāru K.Pauniņu, mani atzīstot par cietušo šajā kriminālprocesā. <br /> 2011.gada 8.augustā man tika nosūtīta Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurora A.Buliņa parakstīta atbilde, kurā viņš apgalvo, ka mans iesniegums nesaturot nekādas ziņas par iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu no augstāk minēto personu puses. <br /> Uzskatu, ka šāds Buliņa k-ga lēmums ir atzīstams par nepamatotu un atceļams. Manuprāt, manā iesniegumā ir skaidri samanāma neatbilstība starp manis teikto tiesas sēdes laikā (ko vajadzības gadījumā varu pierādīt, atskaņojot diktofona ierakstu prokuratūras izmeklētājam) un ierakstīto sēdes protokolā. Cita starpā, pēc protokola saņemšanas es piezvanīju tiesas sekretāram K.Pauniņam un izteicu mutiskas pretenzijas par protokola saturu, kas netika ņemtas vērā. Rakstisku pretenziju neiesniedzu, jo uzskatīju, ka pietiek ar to, ka minētais fakts ir pietiekami plaši atspoguļots manā apelācijas sūdzībā augstāk stāvošajai tiesu instancei. Cerēju, ka tā pieņems lēmumu vērsties ar sūdzību prokuratūrā par iespējamu noziedzīga nodarījuma paveikšanu, ko gan tā neizdarīja. A.Buliņa kungs neuzskatīja par vajadzīgu tikties ar mani un noklausīties diktofona ierakstu, nenopratināja kā lieciniekus S.Pujāti un K.Pauniņu, nesarīkoja manu konfrontēšanu ar šiem cilvēkiem, faktiski neveica nekādas pirmstiesas izmeklēšanas darbības. Līdz ar to, nav saprotams, pēc kādiem kritērijiem viņš secina, ka manis minētajos faktos neesot nekādu ziņu par iespējama noziedzīga nodarījuma paveikšanu. <br /> Es palieku pie uzskata, ka nepatiesa informācija par manis teikto tiesas sēdes laikā protokolā tika ierakstīta apzināti, lai panāktu Daugavpils Domei labvēlīgu spriedumu manas sūdzības lietā administratīvā procesa Nr.A42837209 ietvaros. Kā motīvs šādai rīcībai varētu kalpot S.Pujātes pazīšanās ar Daugavpils Domes pārstāvi Ingu Kokinu, kura kā atbildētāja piedalījās tiesas sēdē. Šo pazīšanos abas sievietes uzskatāmi demonstrēja, draudzīgi sarunājoties ienākšanas brīdī tiesas zālē, tādejādi pārkāpjot tiesnešu ētikas normas. Tādejādi, es uzskatu, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums, kas paredzēts LKL 289.p.<br /> Lūdzu uzsākt kriminālprocesu pēc šī panta un atzīt mani par cietušo šajā kriminālprocesā. <br /><br /><br />15.08.2011. A.Gedroics urn:lj:klab.lv:atom1:aivars_666:64039 2011-07-06T18:03:00 2011-07-06T18:03:00 2011-07-06T15:04:00Z 2011-07-06T15:04:00Z VAI IR JĒGA ATLAIST SAEIMU ?<br /> Kā zināms, mūsu prezidentiņš Valdītis Zatlerītis īsi pirms savām pilnvaru termiņa beigām pēkšņi ir nolēmis nākt klajā ar ierosinājumu rīkot tautas nobalsošanu par pirms nepilna gada ievēlētās 10.Saeimas atlaišanu. Skaidrs, ka viņš to nolēma darīt tikai tādēļ, ka juta – netiks vairs ievēlēts uz otro prezidentūras termiņu, jo Zemnieku Savienība kopā ar opozīciju bija vienojušās atbalstīt citu kandidātu – Andri Bērziņu (kāpēc viņiem nepatika Zatlers, kurš tā centās visiem izdabāt, turklāt bija izteikti kosmopolītisks krievmīlis, pagaidām neņemos spriest; to ar laiku noskaidros vēsture). Nu viņš, līdzīgi kā pirms gadiem 40 kāds topošais mācītājs Laimonis Zvejsalnieks, ko par amorālu uzvedību taisījās izslēgt no garīgā semināra, un kurš, to uzzinājis, pēkšņi paziņoja, ka esot nonācis pie secinājuma, ka Dieva nav, un pats atteicās no savas līdzšinējās pārliecības, par to saņemot nedalītu sajūsmu komunistiska satura (bet citādas toreiz vispār nebija) presē, negaidot nāca pie secinājuma, ka viņa trīs agrākie draugi – Šķēle, Šlesers un Lembergs – esot baigie nelieši, no kuru ietekmes nevarot citādāk atbrīvoties, kā vien atlaižot parlamentu. Tautas vairums, protams, nu ir sajūsmā – vai kāds malacis tu esi, Valdi, beidzot parādīji mugurkaulu…utt., savā politiskajā tuvredzībā nesaprotot, ka Zatlerītis jau tikai atriebās par savu priekšā stāvošo neievēlēšanu, pats vienlaikus nonākot pilnīgā daudz ietekmīgāka un Latviešu tautas nākotnei bīstamāka oligarha – Sorosa – ietekmē. Kas ir Soross, kāds ir viņa politiskās un ekonomiskās darbības mērķis, par ko cīnās viņš un daudzie viņa dibinātie fondi visā pasaulē, esmu jau daudzkārt rakstījis (piemēram, šeit: <a href="http://klab.lv/users/aivars_666/12639.html">http://klab.lv/users/aivars_666/12639.h<wbr />tml</a>), tādēļ neatkārtošu zināmas lietas. Patlaban šis darbonis ir baigi satraucies, ka viens ietekmīgs cilvēks – Aivars Lembergs (uz viņa „marginālo” vārda brāļu Gardas un Gedroica pīkstieniem varēja mierīgi nereaģēt) uzdrošinās kaut vai savtīgu interešu vārdā uzstāties pret viņu un vismaz daļēji atmaskot viņa anticilvēcisko darbību, tāpēc viņš ir devis savai bandai uzdevumu par katru cenu šo cilvēku iznīcināt ja ne fiziski, tad vismaz politiski. Lūk, kāpēc tika uzsākta šī „cīņa pret oligarhiem” (faktiski – tikai vienu oligarhu, pārējie piemesti kompānijas pēc), kāpēc bija vajadzīgs referendums par Saeimas atlaišanu un jaunas vēlēšanas! Sorosieši grib iegūt absolūto varu Latvijā, kas patlaban viņiem mazliet sāk slīdēt ārā no rokām. Un, lai pie tās tiktu, nepieciešams tautas atbalsts, kuru kārtējo reizi ir plānots apmuļķot, radot kārtējo „godīgo, neuzpērkamo tautas aizstāvju” partiju, kuras priekšgalā tad šoreiz stātos V.Zatlers. <br /> Kas šis darbonis ir par cilvēku un politiķi, domāju, ka normāli domājošam Patriotam nav jāskaidro. Vienīgais pozitīvais (nosacīti) solis no viņa puses varētu būt apmēram pēc gada prezidentūras ieņemtā nostāja arī ar krievvalodīgajiem saziņas līdzekļiem runāt latviski. Lai gan tas vēl ir jautājums, kas bija par pamatu šādam lēmumam – fiktīva patriotisma demonstrēšana vai vienkārši vēlme slēpt savu neprasmi veikli izteikties. Kā zināms, Zatlers, pat dzimtajā valodā runājot, nav nekāds izcilais orators, kur nu vēl, ja tas jādara svešvalodā. Nav brīnums, ka viņš nolēma turpmāk runāt vienmēr latviski, lai mazāk būtu jāstostās un gari jāstiepj „ē-ē-ē”, kad īsti nezina, ko teikt. Līdzīgi rīkojās arī viņa priekšgājēja Veročka, kura ļoti gribēja iemācīties runāt krieviski, taču nespēja to izdarīt, jo poliglotes dotības bija viņu pametušas līdz ar jaunības skaistumu. Bet nu labi, ieskaitīsim šo lēmumu Zatleram „plusos”! Diemžēl „mīnusu” viņam bija nesalīdzināmi vairāk! Ko vērta vien ir viņa divkāršā (te viņš savu priekšgājēju ir pat pārspējis!) vizīte Krievijā, kur viņš, protams, ne jau dekolonizācijas jautājumus risināt devās, bet gan kārtējo reizi pazemot mūsu tautas godu un cieņu, kā arī uzspļaut simtiem tūkstošu no varmācīgā Austrumu kaimiņa cietušo upuru piemiņai! Vai kāds var nosaukt kaut niecīgāko ekonomisko (par politiskajiem vispār nerunāsim!) labumu no šīm vizītēm? Nē, protams, tāda nav un nevar būt! Toties viņš ir paspējis parūpēties par okupantu pēctečiem (t.s. dzeguzēniem), kuriem solījies par katru cenu gādāt automātisku pilsonības piešķiršanu jau piedzimšanas brīdī, neapgrūtinot viņu vecākus ar „šausmīgi grūto un pazemojošo” iesnieguma rakstīšanu šajā sakarā. Turklāt, viņš ir arī piekodinājis nekādā ziņā neattiecināt jēdzienu „okupants” pret kādu no Latvijā dzīvojošo ļaužu grupām (vēl tikai vajadzēja likt DP (čekai) nekavējoties arestēt katru, kurš tomēr šādai pavēlei neklausa). Nu, ko tur lai saka, lieliskāku Latvijas „glābēju” un „nacionālo interešu aizstāvi” kā Zatlerītis grūti būtu pašlaik atrast, vai ne? Taču sorosveidīgie saziņas līdzekļi jau nepieminēs manis augstāk norādītos faktus, viņi liks uzsvaru uz „cīņu ar ļaunajiem oligarhiem”. Un gan jau tautai nevēlamais aizmirsīsies un nacionālās problēmas, kā parasti, tā atstās „otrajā plānā”. Tā darīs stulbais vairākums, bet kā rīkoties mums – gudrajam mazākumam?<br /> Man par lielu izbrīnu, šajā referendumā, atšķirībā no visiem iepriekšējiem, nav nepieciešams kvorums, lai to uzskatītu par notikušu. Uzskatu, ka tā ir liela juridiska pretruna, ko Saeimai būtu nekavējoties jānovērš, jo, kur ir loģika – kāpēc referendumam (tai skaitā, arī par Saeimas atlaišanu), ko iniciē pēc tautas lūguma, ir vajadzīgs kvorums, bet tam, ko ierosina prezidents – nav?! Tomēr, ja nu šobrīd pastāv tāda kārtība, tad nekas cits neatliek, kā tai pakļauties un secināt, ka ar referenduma boikotēšanu šinī gadījumā mums neko panākt neizdosies – pietiks balsu arī tad, ja uz to aizies viens pats V.Zatlers un nobalsos „PAR”. Tāpēc esmu nolēmis doties uz referendumu un balsot tajā „PRET” 10.Saeimas atlaišanu. Saprotams, man nav nekādu simpātiju pret šo veidojumu, kuru, starp citu, pats nemaz neesmu vēlējis. Tai pat laikā man nav nekādu ilūziju par to, ka nākamā, 11.Saeima būs par pašreizējo labāka. Vai tajā tiks ievēlēta kaut viena Latviešu tautas Nacionālās intereses patiesi aizstāvoša partija? Es paredzu, ka ne tikai netiks ievēlēta, bet pat nepiedalīsies vēlēšanās – līdzīgi, kā tas notika pagājšgad, kad tādiem cilvēkiem kā man nebija ne kur balotēties (ko es gan darīju 8. un 9.Saeimas vēlēšanās), ne arī par ko balsot. Vismaz šobrīd, kad rakstu šīs rindas, šādas partijas Latvijā nav un nedzird, ka tāda varētu tikt vistuvākajā nākotnē dibināta! Kā vārdā tad mums tērēt vairākus miljonus latu jaunām vēlēšanām? Lai ievēlētu tādu pašu vai pat vēl sliktāku Saeimu? Tiem, kas teiks, ka sliktāka Saeima un valdība vairs nevar būt par esošo, atbildēšu – var gan būt, ja pie varas nonāks „Saskaņas centrs”. Un tas ir ļoti reāli! Par nepieciešamību iekļaut šo veidojumu valdībā runā praktiski visas šobrīd Saeimā esošās partijas, šādu ideju atbalsta Zatlerītis un viņa saimnieks Soross. Vienīgie, kas formāli pret to pagaidām iebilst, ir „VL-TB/LNNK”, taču ļoti iespējams, ka nākotnē viņi savu viedokli mainīs (viņu gļēvulība un uzskatu nenoturība taču ir vispārzināma), un pat, ja nemainīs, viņu nostāja neko būtisku ietekmēt nespēs. Ļoti iespējams arī, ka 11.Saeimā iekļūs PCTVL, ja viņus atbalstīs Osipovs ar Lindermanu, kuri krietni ir cēluši savu reitingu ar parakstu vākšanu par otro valsts valodu (krievu). Nu, tad, latvieti, ja gribi šādu Saeimu Latvijā, dodies uz referendumu un balso „PAR”. Bet, ja negribi, lai jau tā sliktā dzīve mūsu Tēvzemē kļūtu vēl sliktāka, tad ej uz balso „PRET”. Arī tad, ja tu zaudēsi sorosiešu propagandas apstulbināto jefiņu pārspēka priekšā, tu tomēr būsi parādījis, ka ir vēl Latvijā cilvēki, kas spējīgi domāt ar savu galvu un kuri neskrien pakaļ katram „Saulvedim”, ko plaši reklamē nopirktie saziņas līdzekļi!<br />Nedaudz pārfrāzējot deputāta V.Lāča sacīto no Saeimas tribīnes Valsts prezidenta vēlēšanu dienā, izteikšos šādi: „Mana partija vēl nav dzimusi. Kad tāda būs, stāšos tajā, balsošu par to un arī citus aicināšu to darīt!”. Bet pagaidām, rīkosimies pēc baušļa, kas būtu jāievēro visiem mediķiem „Nekaitē! Nerīkojies tā, lai tavas ārstēšanas rezultātā slimais organisms kļūst vēl slimāks!”. Diemžēl jāsecina, ka attiecībā pret mūsu tautas ārstēšanu dakteris Zatlers šo bausli ir pārkāpis! Nedarīsim tad nu mēs ar to pašu, nekaitēsim savai tautai!<br />REFERENDUMĀ BALSOSIM PRET 1O.SAEIMAS ATLAIŠANU !<br /><br />06.07.2011. Aivars Gedroics urn:lj:klab.lv:atom1:aivars_666:63777 2011-07-04T18:46:00 2011-07-04T18:46:00 2011-07-04T15:47:11Z 2011-07-04T15:47:11Z Latvijas Republikas Satversmes tiesai<br />Jura Alunāna iela 1,<br />Rīgā, LV-1010<br /><br />AIVARA GEDROICA, p.k.081274-10215,<br />dzīv. Daugavpilī, pasta adrese a.k.32, Daugavpils, LV 5401,<br />tālr. 65428660, 28229894,<br /><br /><br /><br /><br />S Ū D Z Ī B A<br /><br /> Latvijas Republikas Satversmes 92.pants visiem garantē iespēju aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Tomēr praksē ne vienmēr cilvēkiem ir iespējams īstenot šīs tiesības, jo tos nereti ierobežo citu likumu normas. Pēc manām domām, viens no šādiem likumiem ir Administratīvo pārkāpumu kodekss, konkrēti, tā 286.14 pants: Apelācijas instances tiesas sprieduma spēks. <br />Apelācijas instances tiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.(09.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.) Šī likuma norma liedz pārsūdzēt apelācijas instances lēmumu kasācijas instancē, tā nonākot zināmā pretrunā ar Administratīvā procesa likuma 325.pantu: Tiesības iesniegt kasācijas sūdzību.<br />Apelācijas instances tiesas spriedumu un papildspriedumu administratīvā procesa dalībnieks var pārsūdzēt kasācijas kārtībā, ja tiesa pārkāpusi materiālo vai procesuālo tiesību normas vai, izskatot lietu, pārsniegusi savas kompetences robežas. <br />Esmu pats personīgi cietis no šīs likuma normas, jo man nav dota iespēja iesniegt kasācijas sūdzību par apelācijas tiesas spriedumu, konkrēti, 2011.gada 16.jūnija Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā Nr.A42837209, kas tika ierosināta pēc manas sūdzības par Daugavpils pilsētas domes Administratīvās komisijas 2009.gada 26.maija lēmumu Nr.D29-949. Saskatu augstāk minētajā spriedumā vairākus procesuālo normu pārkāpumus, bet, sakarā ar 09.10.2008. pieņemto likuma normu, nevaru vērsties ar kasācijas sūdzību Augstākas Tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā. Tādejādi uzskatu, ka Satversmes 92.pantā minētās tiesības manā gadījumā tiek būtiski ierobežotas. <br /> Ņemot vērā augstāk iepriekš minēto, <br /> lūdzu Satversmes tiesu:<br /><br />1. Atzīt LR APK 286.14 pantu par neatbilstošu Satversmei un lūgt LR Saeimu veikt tajā izmaiņas, lai tas nebūtu pretrunā ar Satversmes 92.pantu un Administratīvā procesa likuma 325.pantu.<br /> <br />2. Dot iespēju visiem cilvēkiem, kas šīs likuma normas dēļ nav varējuši izmantot savas Satversmes 92.pantā un APL 325.pantā minētās tiesības iesniegt kasācijas sūdzību par apelācijas instances lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, to izdarīt pēc LR APK 286.14 panta atcelšanas vai grozīšanas, neņemot vērā noilguma termiņu. <br /><br />Pielikumā: sprieduma noraksts uz ____ lpp.<br /><br /><br /><br />25.06.2011. Aivars Gedroics urn:lj:klab.lv:atom1:aivars_666:63549 2011-07-04T18:31:00 2011-07-04T18:31:00 2011-07-04T15:32:18Z 2011-07-04T15:32:18Z LATVIJAS REPUBLIKAS<br /> ĢENERĀLPROKURATŪRAI<br /> Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, LV-1801<br /> AIVARA GEDROICA (081274-10215),<br /> pasta adrese: a.k.32, Daugavpils, LV 5401,<br /> tālr. 65428660, 28229894,<br /><br />iesniegums<br /><br /> 2010.gada 4.martā notika Administratīvās rajona tiesas sēde Rēzeknē administratīvā procesa Nr.A42837209 ietvaros, kas tika ierosināts sakarā ar manu sūdzību par Daugavpils Domes Administratīvās komisijas 2009.gada 26.maija lēmumu sodīt mani ar naudas sodu 25 Ls apmērā par it kā manis izdarītu administratīvu pārkāpumu. Šo sēdi vadīja tiesnese Solvita Pujāte, un tās protokolu formēja sekretārs Kaspars Pauniņš. Protokolā, kas vēlāk man tika atsūtīts uz mājām, tika, manuprāt, apzināti pieļauta būtiska kļūda, proti, ierakstīts, ka es it kā tiesas sēdes gaitā būtu atzinies, ka esmu novietojis mašīnu uz zālāja; konkrēti, tajā tika ierakstīts: „...man bija divas iespējas – uzbraukt uz zāliena [izcēlums mans – A.G.] vai novietot automašīnu uz ceļa...” Šādi es nekad neesmu teicis. Diktofona ierakstā labi dzirdams, kā es apgalvoju: „...Redzat, tur ir iespēja, vai nu es braucu uz zāliena, kas arī ir slikti, vai nu es nobloķēju eju un vispār tad tā iela nav caurbraucama, un trešais variants ir, kad es nostājos uz šitās cementa lūkas, es no visiem ļaunumiem manā uztverē izvēlējos vismazāko, kur es uzskatu, ka es vismazāk traucēju citiem un arī apkārtējai dabai es ļaunumu nenodaru, tā es domāju”. Nepieciešamības gadījumā varu uzrādīt diktofona ierakstu prokuratūras izmeklētājam. Ar šādu rīcību, manuprāt, tiesnese S.Pujāte, izdarīja kriminālnoziegumu, kas paredzēts LKL 289.p.1.d., proti, radīja apzināti nepatiesus pierādījumus, lai panāktu manas sūdzības noraidīšanu un manis neattaisnošanu apsūdzībā par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Kā motīvs šādai rīcībai varētu kalpot viņas pazīšanās ar Daugavpils Domes pārstāvi Ingu Kokinu, kura kā atbildētāja piedalījās tiesas sēdē. Šo pazīšanos abas sievietes uzskatāmi demonstrēja, draudzīgi sarunājoties ienākšanas brīdī tiesas zālē, tādejādi pārkāpjot tiesnešu ētikas normas. Domāju, ka līdzvainīgs šajā lietā varēja būt arī K.Pauniņš, kurš formēja protokolu un, iespējams, ka S.Pujātes ietekmē ierakstīja protokolā to, ko es nebiju teicis. Līdz ar to, K.Pauniņš varētu tikt uzskatīts par minētā nozieguma līdzdalībnieku. <br />Agrāk es par šo faktu nevērsos tiesībsargājošās iestādēs, jo cerēju, ka to izdarīs Administratīvā apgabaltiesa, kurā biju vērsies ar apelācijas sūdzību un minējis tajā šajā iesniegumā iepriekš norādītos faktus. Diemžēl 16.06.2011. taisītajā Administratīvās apgabaltiesas spriedumā netika konstatētas noziedzīgas darbības no S.Pujātes un K.Pauniņa puses, tādēļ tagad es vēršos tagad Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt viņu rīcības atbilstību LKL 289.p.1.d., uzsākt pret viņiem kriminālprocesu pēc šī panta, kā arī atzīt mani par cietušo minētajā kriminālprocesā. <br /><br />Pielikumā: 1) tiesas sēdes protokola kopija uz ___ lpp.;<br /> 2) manas apelācijas sūdzības kopija uz ___ lpp.<br /><br /><br />22.06.2011. Aivars Gedroics urn:lj:klab.lv:atom1:aivars_666:63457 2011-07-02T12:31:00 2011-07-02T12:31:00 2011-07-02T09:32:04Z 2011-07-02T09:32:04Z The Registrar<br />European Court of Human Rights<br />Council of Europe<br />F-67075 STRASBOURG CEDEX<br /><br />EIROPAS CILVĒKTIESĪBU TIESAI<br />LATVIJAS REPUBLIKAS pilsoņa AIVARA GEDROICA,<br />personas kods: 081274-10215, dzīves vietas adrese:<br />Latvija, Daugavpils, Teātra iela 34-35, <br />pasta adrese: a.k.32, Daugavpils, LV 5401,<br />tālruņi +37165428660; +37128229894,<br /><br />S Ū D Z Ī B A<br /><br /> Esmu spiests vērsties ar sūdzību Jūsu instancē sakarā ar to, ka pret mani ir pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 6.pants par tiesībām uz lietas taisnīgu izskatīšanu tiesā.<br /> 2009.gada 30.aprīlī pie mana dzīvokļa durvīm zvanīja vairāki Daugavpils pašvaldību policijas tērpos ģērbušies cilvēki, kuri lūdzu novākt manu mašīnu, kas atrodoties uz t.s. zaļās zonas. Es atbildēju, ka mašīna neatrodas uz zaļās zonas, bet gan laukuma, kas sastāv no akmens, cementa un smiltīm, uz kura neaug zāle, un atteicos pildīt policistu nelikumīgo prasību. Policisti man sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu un lika ierasties uz Daugavpils Domes Administratīvās komisijas sēdi 2009.gada 12.maijā. Kad es norādītajā laikā ierados uz šo sēdi, attiecība pret mani tika izdarīti vairāki Administratīvā procesa likuma pārkāpumi, kuru būtību esmu aprakstījis sūdzībās tiesu instancēm. Sēde beidzās ar solījumu sūtīt manu lietu uz tiesu (neprecizējot, kādu), jo es kategoriski atteicos atzīt savu vainu it kā izdarītajā pārkāpumā. Nedēļu vēlāk, 2009.gada 19.maijā, saņēmu atkārtotu pavēsti ierasties uz Administratīvās komisijas sēdi 2006.gada 26.maijā. Šo aicinājumu es ignorēju, jo visu, kas man sakāms, jau biju pateicis iepriekšējā sēdē, kas notika 12.05.2009, turklāt nevēlējos kontaktēties ar cilvēkiem, kas bija ārkārtīgi nelaipni un, manā izpratnē, juridiski nekompetenti. Man aizmuguriski tika piemērots naudas sods 25 Ls apmērā, ko es pārsūdzēju Administratīvajā rajona tiesā Rēzeknē. Pretēji likumā noteiktajam, Daugavpils Domes Administratīvās komisijas amatpersona nepārsūtīja visus lietas materiālus, ka saistās ar manu tā dēvēto „administratīvo pārkāpumu”, bet tikai manu sūdzību tiesai, tā radot man likumā neparedzētus papildus izdevumus, liekot pašam tos sūtīt. Tiesai netika iesniegts 2009.gada 12.maijā notikušās Administratīvās komisijas sēdes protokols, visticamāk, tas vispār netika uzrakstīts. Tiesai tika iesniegta melīga informācija par to, kas tika runāts iepriekšminētajā datumā notikušās Administratīvās komisijas sēdes laikā. Administratīvā komisija nepamatoti piemēroja man LAPK 34.pantu par vainu pastiprinošiem apstākļiem manā nodarījumā.<br />2010.gada 4.martā Administratīvās rajona tiesas sēdes laikā tika noraidīts mans lūgums nopratināt lieciniekus, zemes gabala, uz kura stāvēja mana automašīna, īpašniekus, kuriem saskaņā ar Latvijas Civillikuma 1036.pantu vienīgajiem ir varas tiesības pār to. Tādejādi tika pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 6.pants 3.daļas d) punkts. Tiesnese S.PUJĀTE uzskatāmi demonstrēja savu pazīšanos ar atbildētājas – Daugavpils Domes – pārstāvi I.KOKINU, draudzīgi sarunājoties savā starpā un vienlaicīgi abām ienākot tiesas zālē. Tiesas sēdes protokols tika noformēts ārkārtīgi pavirši, turklāt tajā, manuprāt, apzināti tika ierakstīta nepatiesa informācija, ka es tiesas sēdes laikā esot atzinis faktu, ka mana automašīna esot stāvējusi uz zālāja, lai gan ieraksts diktofonā ne par ko tādu neliecināja. Šādi būtībā tika izdarīts kriminālnoziegums. Gala rezultātā 2010.gada 25.martā tika pieņemts netaisnīgs lēmums mani neattaisnot, bet tikai samazināt man uzlikto sodu līdz 5 Ls. Šo lēmumu es pārsūdzēju Administratīvajā apgabaltiesā, precīzi norādot tajā visas iepriekšējās instances tiesas pieļautās nelikumības. <br />2011.gada 6.jūnijā, izskatot manu lietu Administratīvajā apgabaltiesā Rīgā, tika atkārtoti noraidīts mans lūgums uzaicināt uz nopratināšanu veselu rindu liecinieku, kuru teiktajam varētu būt bijusi būtiska nozīme sprieduma pasludināšanas gaitā. Vienīgo esošo liecinieci – Domes pārstāvi Ingu Kokinu, kura nepārtraukti izvairījās no manis uzdotajiem jautājumiem, sniedzot uz tiem nekonkrētas un ar jautājuma tēmu nesaistītas atbildes, tiesnesis V.Poķis neļāva nopratināt līdz galam, vairakkārt mani pārtraucot, kā man redzams no atbilstošās tiesas sēdes protokola. Līdz ar to atkal tika pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 6.pants 3.daļas d) punkts. Bez tam, tika pieļauta rupja kļūda uzvārdu rakstībā, līdzīgi kā tas notika arī iepriekšējās instances tiesā (uz ko es norādīju savā sūdzībā apgabaltiesai), šoreiz tā izpaudās potenciālo liecinieci E.Buli nodēvējot par E.Poli. Tāpat tika noraidīts mans lūgums veikt zemes gabala, uz kura atradās mans automobilis, bioķīmiski-ekoloģisko ekspertīzi, lai noteiktu, kāpēc uz norādītās vietas neaug zāle – vai tas ir zemes struktūras dēļ, vai tāpēc, ka to nobraukā automašīnas. <br />Uzskatu, ka šie manu lūgumu noraidījumi liedza man iespēju aizstāvēt savas tiesības tiesā un noveda pie tā, ka atkārtoti tika pieņemts netaisnīgs lēmums – neattaisnot mani, bet saglabāt man uzlikto 5 Ls naudas sodu. Turklāt, tiesas sastāvu neuztrauca ne manis norādītā 2010.gada 4.marta tiesas sēdes protokola viltošana, ne arī 2009.gada 12.maija administratīvās komisijas sēdes protokola neesamība. Tās atzinumā [5.7] (skat. sprieduma 5.lpp.) rakstīts: „…zāle var neaugt [izcēlums mans – A.G.] arī tādēļ, ka zāliens visu laiku tiek bojāts, novietojot tajā automašīnas…”, par pamatojumu izmantojot nevis faktu, bet pieņēmumu, ignorējot vispārpieņemto juridisko praksi, ka jebkuras šaubas jātulko par labu tiesājamajam, nevis apsūdzētājam. <br />Saskaņā ar LR likumdošanu, 2011.gada 16.jūnija Administratīvās apgabaltiesas spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā pasludināšanas dienā. Līdz ar to man vairs nav iespēju aizstāvēt savas tiesības savādāk, kā vien vēršoties Eiropas Cilvēktiesību Tiesā.<br /> Pamatojoties uz visu iepriekš minēto,<br /> lūdzu tiesu:<br />1. Atzīt, ka attiecībā pret mani no Latvijas Republikas puses ir pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 6.pants. <br />2. Uzlikt par pienākumu Latvijas Republikai novērst šī pārkāpuma rezultātā radušās sekas.<br />3. Izmaksāt no LR budžeta man kompensāciju par nodarīto materiālo un morālo kaitējumu 100 000 (simt tūkstošu) eiro apmērā.<br />Pielikumā:<br />1) Daugavpils Domes Administratīvās komisijas 2009.gada 26.maija lēmuma kopija uz ___ lpp.;<br />2) Mana sūdzības Administratīvajai rajona tiesai kopija uz ___ lpp.;<br />3) Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 4.marta sēdes protokola kopija uz ___lpp.;<br />4) Administratīvās rajona tiesas 2010.gada 25.marta sprieduma kopija uz ____lpp.;<br />5) Manas sūdzības Administratīvajai apgabaltiesai kopija uz ___lpp.;<br />6) Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 6.jūnija sēdes protokola kopija uz ____ lpp.;<br />7) Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 16.jūnija sprieduma kopija uz ___ lpp.:<br />8) Piecas fotokartiņas, kas uzņemtas 2009.gada 30.aprīlī vietā, kur stāvēja mana automašīna.<br /><br />25.06.2011. Aivars Gedroics urn:lj:klab.lv:atom1:aivars_666:63064 2011-06-22T17:28:00 2011-06-22T17:28:00 2011-06-22T14:28:34Z 2011-06-22T14:28:34Z Godātie Latviešu Patrioti!<br /><br /> Izsaku sirsnīgi pateicību visiem, kas šā gada 6.jūnijā veltīja man savu laiku un piedalījās Administratīvās apgabaltiesas sēdē, kurā lūdzu noņemt sodu par manis it kā izdarīto administratīvo pārkāpumu 2009.gada 30.aprīlī. Diemžēl tiesas kolēģija priekšsēža V.Poķa un tiesnešu I.Amonas un S.Liniņas personā uzskatīja par pareizu atstāt spēkā iepriekšējās instances spriedumu, ar kuru es tiku nepamatoti atzīts par vainīgu un sodīts ar 5 latu naudas sodu. Šo spriedumu es diemžēl vairs nevaru pārsūdzēt augstākā instancē. Ticu un ceru, ka pienāks laiks, kad netaisnajiem tiesas spriedējiem nāksies par savu rīcību atbildēt Dieva un likuma priekšā. Tomēr arī patlaban netaisos padoties un mest plinti krūmos. Jau vistuvākajā laikā vērsīšos Eiropas Cilvēktiesību Tiesā (ECT) ar sūdzību par pieļautajiem pārkāpumiem manas līdzšinējās tiesāšanās gaitā, kas ir pretrunā ar Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 6.pantu. Tāpat vērsīšos arī Satversmes tiesā ar lūgumu atcelt likuma normu, kas man neļāva pārsūdzēt spriedumu kasācijas kārtībā Augstākās Tiesas Senātā! Visbeidzot, vērsīšos Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu pret tiesnesi un tās palīgu, kuri viltoja manis teikto 2010.gada 4.martā notikušajā Administratīvās rajona tiesas sēdē Rēzeknē. Vārdu sakot, cīņa nebeidzas, tā joprojām turpinās! Būšu priecīgs arī turpmāk saņemt no Jums morālu un fizisku atbalstu!<br />BEZ CĪŅAS NAV UZVARAS !!! CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!<br /><br />22.06.2011. Aivars Gedroics urn:lj:klab.lv:atom1:aivars_666:62784 2011-06-02T17:00:00 2011-06-02T17:00:00 2011-06-02T14:00:22Z 2011-06-02T14:00:22Z Smerdelis zatleris - sorosa dirsas laizītājs izgāžas, urā!!! <a href="http://www.apollo.lv/portal/news/articles/239889">http://www.apollo.lv/portal/news/articl<wbr />es/239889</a> urn:lj:klab.lv:atom1:aivars_666:62694 2011-06-02T16:33:00 2011-06-02T16:33:00 2011-06-02T14:01:37Z 2011-06-02T14:01:37Z ATBILDE VINCESLAVAM SMOĻAKA KUNGAM<br />Iepazinos ar Jūsu man veltīto atklāto vēstuli, kas publicēta avīzes „DDD” 27.maija numurā. Tas ir labi, ka atgādinājāt par 1996.gadā notikušo parakstu vākšanas akciju par stingrāka Pilsonības likums pieņemšanu. Es šo notikumu neesmu aizmirsis. Šajā akcijā es pats piedalījos un aicināju aktīvi piedalīties arī citus man zināmos cilvēkus, lai gan, kā Jūs pareizi norādāt, jau toreiz biju sācis vilties partijā „Tēvzemei un Brīvībai”, par kuru es ar diezgan lielu degsmi biju nobalsojis, taču tā, pretēji darbībai agresīvā opozīcijā 5.Saeimā, iesaistījās bārdainā ierāvēja A.Šķēles veidotajā valdībā, kā dēļ tik tiešām sāku to uzskatīt par viltusnacionālu partiju. Domāju, ka šis fakts vēl vairāk nekā zīmoga spiešana pasē ietekmēja latviešu pasivitāti, kuras rezultātā pietrūka pāris desmitu tūkstošu parakstu, lai varētu šo jautājumu izlemt referendumā. Piekrītu, ka veiksmīga referenduma norises gadījumā tiešām okupantiem tādejādi tiktu radīts diskomforts, spiežot vismaz daļu no viņiem pamest Latviju. Atgādināšu, ka nākamais, notikušais referendums 1998.gadā jau bija par to, vai vajag esošo jau tā gana slikto Pilsonības likumu padarīt vēl sliktāku pamatnācijai, un diemžēl, ja ticam saskaitītajām balsīm, tad vairums vēlētāju uzskatīja, ka vajag gan. Tāda ir nesenā vēsture, ko mēs, protams, nedrīkstam aizmirst.<br />Nevaru gan piekrist Jūsu vilktajām paralēlēm ar pašreizējās pseidopatriotiskās frakcijas „VL-TB/LNNK” organizēto referendumu par apmācības valodu skolās. Negribas īpaši atkārtot to, ko jau paudu savās agrākajās publikācijās par šo tēmu, varu vienīgi uzsvērt vēlreiz – tas diskomforts, kas tiks radīts okupantiem, liekot viņiem mācīties ne savā valodā, būs daudz mazāks, nekā diskomforts, ko izbaudīs latvieši, kuri būs spiesti (jau tagad ir!) uzturēties ikdienā izteikti nelatviskā, nedraudzīgā vidē. Vai tiešām Jūs domājat, ka bērns, kas no pirmās klasītes sēdējis varbūt pat vienā solā ar okupantu atvasi, izaudzis liels, teiks tai: „Brauc mājās!”. Nekā tamlīdzīga, baidos, ka drīzāk viņu starpā var par izveidoties ģimene (ja cilvēki būs dažāda dzimuma), tā palielinot jau tā katastrofāli milzīgo jaukto laulību skaitu. Vai to mēs gribam? Ja nē, tad mums kategoriski jānorobežojas no okupantiem. Ja to neizdarīsim, kamēr mūsu bērni vēl mazi, vēlāk jau būs par vēlu. Un tad varēsim kost pirkstos: „Kas to būtu domājis, ka viņš(a) viņā ieskatīsies!”. Tādēļ Raivīša komandas reforma ir kaitīga, tādēļ es to neatbalstu un ceru, ka vairums latviešu arī neatbalstīs.<br />Tajā pat avīzes numurā, kur publicēta Jūsu vēstule man, atrodama arī Ventspils Patriotu vēstule R.Dzintaram. Tajā jau faktiski ir pateikts tas, ko gribētu teikt arī es. Ļoti ceru, ka beidzot ieraudzīsiet un sapratīsiet to, ka „Visu Latvijai” nu jau atklāti ir nostājusies noziedzīgās „integrācijas” (genocīda) politikas realizētāju pusē un kategoriski noliedz dekolonizācijas nepieciešamību, kā to 11.05.2011. radio pārraidē „Krustpunktā” paziņoja Raivītis. Ja tā nebūtu, tad viņi organizētu referendumu, piemēram, par to, lai nepilsoņu bērnus mācītu nevis par budžeta, bet par viņu vecāku naudu. Par šādām izmaiņām likumā arī es labprāt parakstītos, bet par „VL” inspirētajām – nekad un nemūžam. Ceru, ka mana atbilde liks Jums vēlreiz visus apsvērt un pārdomāt savu nostāju!<br />PAR LATVISKU LATVIJU CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!<br />02.06.2011. Aivars Gedroics urn:lj:klab.lv:atom1:aivars_666:62332 2011-05-26T18:22:00 2011-05-26T18:22:00 2011-05-26T15:22:55Z 2011-05-26T15:22:55Z Lūgsim Velnu (Dievs nav ar viņu), lai šis mēsls nekad nemostos! <a href="http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/378955-usakovs_joprojam_nav_pamodies">http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/37895<wbr />5-usakovs_joprojam_nav_pamodies</a> urn:lj:klab.lv:atom1:aivars_666:62146 2011-05-17T16:38:00 2011-05-17T16:38:00 2011-05-17T13:39:24Z 2011-05-17T13:39:24Z LATVIEŠI UN LATVIETES !!!<br /><br /> 2009.gada 30.aprīlī man piesējās Daugavpils policmiliči, ultimatīvā tonī pieprasot novākt manu automašīnu, kas it kā atrodoties uz t.s. „zaļās zonas”. Patiesībā šī vieta sastāvēja no akmens, smiltīm un cementa, kā tas lieliski redzams manis izdarītajos fotouzņēmumos. Šādu nepamatotu un klaji pretlikumīgu prasību es kategoriski atteicos pildīt, tāpēc attiecībā uz mani tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, kas tika nosūtīts izskatīšanai Daugavpils Domes administratīvajai komisijai, kura tās toreizējās priekšsēdes Valentīnas Dubinas vadībā sākumā vispār atteicās skatīt manu lietu, bet vēlāk, man klāt neesot, uzlika sodu 25 Ls apmērā. Dabiski, ka es šo lēmumu pārsūdzēju Administratīvajā rajona tiesā Rēzeknē. Mana lietu 2010.gada 4.martā izskatīja tiesnese Solvita Pujāte, piedaloties tiesas sekretāram Kasparam Pauniņam un Daugavpils Domes pārstāvei Ingai Kokinai. Tā kā tiesnese un Domes pārstāve atradās acīmredzami draudzīgās attiecībās, par ko liecināja fakts, ka abas sarunādamās savā starpā ieradās tiesas zālē, tika pieņemts pretlikumīgs lēmums mani neattaisnot un lietu neizbeigt, bet tikai samazināt man uzlikto sodu līdz 5 Ls. Turklāt, S.Pujāte un K.Pauniņš apzināti viltoja ziņas par tiesas sēdē notikušo, sēdes protokolā ierakstot, ka es it kā esmu atzinies faktā, ka noliku mašīnu stāvēt uz „zaļās zonas”, lai gan nekas tāds nenotika, par ko liecina ieraksts diktofonā. Acīmredzot šī tiesa gribēja panākt, lai vilks būtu paēdis un kaza dzīva, proti, Domei paliktu formāla taisnība, bet es savukārt tik niecīgas summas dēļ tiesāšanos neturpinātu. Tomēr viņi nebija rēķinājušies ar to, ka esmu principiāls cilvēks, kas ne jau par naudu, bet taisnību cīnās! Šo pretlikumīgo un netaisno spriedumu es pārsūdzēju Administratīvajā apgabaltiesā, kura izskatīs manu lietu Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā 6, 2011.gada 6.jūnijā plkst. 12.00 .<br /> No sirds aicinu visus mani pazīstošos ļaudis, kā arī vienkārši interesentus ierasties šajā sēdē kā skatītājus un izteikt man atbalstu. Kā pieredze liecina, tad tam, kāds noskaņojums ir tiesas zālē, ir ļoti liela nozīme sprieduma tapšanā. Tā, piemēram, prāvas pret avīzi „DDD” beidzās ar apsūdzēto attaisnošanu arī tāpēc, ka pārpildītā zāle pauda nepārprotamu atbalstu netaisni apsūdzētajiem šīs avīzes žurnālistiem – Latviešu Tautas Patriotiem. Ļoti ceru, ka arī manas lietas izskatīšanas laikā tiesas zāle būs pilna, vēl labāk, ja tajā pat visiem nepietiks vietas. Ikdienā bieži saņemu atbalsta zvanus, vēstules un e-pastus no cilvēkiem, kas atzinīgi vērtē manu politisko darbību, nu jums būs iespēja sniegt man reālu un praktisku atbalstu klātienē! Ir acīmredzams, ka šis uzliktais administratīvais sods ir politiskā izrēķināšanās ar mani par to, ka droši un atklāti kritizēju Daugavpils Domes pretvalstisko un pretlatvisko darbību, kura ir vērsta uz to, lai pēc iespējas ātrāk iznīcinātu Daugavpilī mītošo pamatnāciju – latviešus! Uzvara šajā lietā būs uzvara ne tikai pār konkrētajiem cilvēkiem, kas mani nepatiesi sodīja, bet arī pār Daugavpils Domi kā tādu un tās piekopto izrēķināšanos taktiku ar tai nevēlamiem cilvēkiem. Bet, lai tā notiktu, man nepieciešams Jūsu – Patriotisko Tautiešu – atbalsts. Tāpēc nāciet uz šo tiesas prāvu lielā skaitā, ņemiet līdzi Valsts karogus, Patriotiskus plakātus un lozungus! Pēc manas uzstāšanās tiesas priekšā nekautrējieties no atbalsta izsaucieniem un skaļiem aplausiem! Vārdu sakot, parādiet, ka neesmu viens savā taisnīgajā cīņā! Ja jūs mani atbalstīsiet, kopā mēs noteikti uzvarēsim! Varturu patvaļai ir jādara gals! <br /> Kas šobrīd gļēvi stāv malā, tas pats cietīs no netaisnības rīt !<br /> Laiks mosties, laiks celties, laiks cīnīties !!! <br /><br /> CĪŅAI UN UZVARAI SVEIKS !!!<br /><br />17.05.2011. Aivars Gedroics urn:lj:klab.lv:atom1:aivars_666:61891 2011-05-05T22:47:00 2011-05-05T22:47:00 2011-06-03T12:35:57Z 2011-06-03T12:35:57Z VAI JĀPIEDALĀS PARAKSTU VĀKŠANAS AKCIJĀS?<br /><br /> Kā zināms, ir pienākusi kārtējā reize, kad Latvijas vēlētājiem ar saviem parakstiem ir radusies iespēja izteikt attieksmi par nozīmīgiem jautājumiem valsts un tautas dzīvē. No 2011.gada 11.maija līdz 9.jūnijam notiks CVK organizēta parakstu vākšana par viltusnacionālās apvienības „VL/TB-LNNK” ierosinātajiem grozījumiem Satversmē, bet no 2011.gada 18.maija līdz 16.jūnijam – par apturētajiem likumprojektiem, kas nosaka pabalstu izmaksu apmērus. Likumsakarīgi arī rodas jautājums – kā Latvju Patriotiem rīkoties šinī situācijā, kādās no šīm parakstu vākšanām piedalīties vai nepiedalīties, un kāpēc to darīt vai nedarīt?<br /> Mana atbilde ir šāda – Raivīša komandas sarīkotajā balagānā aicinu nepiedalīties, savukārt, likumprojektus par pabalstu „griestu” atcelšanu aicinu atbalstīt. Mēģināšu, kā jau parasti to daru, īsumā arī pamatot savu viedokli. Jau dažus gadus agrāk biju paudis savu nostāju par vislatviešu sen jau deklarēto aicinājumu pāriet skolās uz pilnīgu mācīšanu tikai valsts valodā. Šo rakstu esmu publicējis savā blogā <a href="http://klab.lv/users/aivars_666/37330.html">http://klab.lv/users/aivars_666/37330.h<wbr />tml</a>, kā arī citās tīmekļa vietnēs, to savulaik bija iespiedis arī laikraksts „DDD”. Manai nostājai šajā jautājumā piekrīt arī bijušais laikraksta „Nacionālā Neatkarība” redaktors un, cik man zināms, it kā joprojām arī vēl partijas „VL” biedrs Jānis Deruma k-gs, kurš pats savulaik bija publicējis minētajā avīzē rakstu „Lēnā vai ātrā naturalizācija”, kurā pauda man līdzīgus uzskatus. (Arī šo rakstu varat atrast manā blogā <a href="http://klab.lv/~aivars_666/2008/10/07/">http://klab.lv/~aivars_666/2008/10/07/</a><wbr />.) Līdz ar to man gandrīz vai nebūtu iemesla vēlreiz klāstīt to, kas jau agrāk ir pateikts, turklāt nemaz laika gaitā nav zaudējis savu politisko aktualitāti. Tomēr, ņemot vērā, ka vēl arvien ne visiem cilvēkiem ir pieejams internets, kā arī vecie avīzes „DDD” un „NN” numuri var būt nozaudēti, īsumā atkārtošu šajos rakstos paustās tēzes:<br />1) nevienu Latvijai nelojālu cittautieti latviešu valodas apgūšana vēl nav padarījusi par mūsu tautas draugu. Tieši otrādi – tā palīdzējusi viņiem ieņemt atbildīgākus amatus, atņemt darbu un maizi latviešiem, kā arī sekmīgāk darboties „4.maija republikas” varas struktūrās, tuvinot mūsu tautas iznīcību kā garīgā, tā fiziskā šī jēdziena nozīmē;<br />2) lielākajās Latvijas pilsētās jau patlaban latviešu skolas ir pārpilnas ar krievvalodīgiem audzēkņiem, Daugavpilī bez pārspīlējuma var apgalvot, ka to skaits sasniedz 70% vai pat vairāk. Latviešu bērni izjūt pamatīgu diskomfortu, diendienā uzturoties šajās mācību iestādēs, kurās vairs absolūti nav latviskas vides. Ja tiks pieņemti „VL” ierosinātie grozījumi Satversmē, situācija kļūs vēl drausmīgāka, nelatviešu bērnu skaits var tuvoties 90% - reālajam cittautiešu procentuālajam skaitam Daugavpilī. Vai tiešām mēs to gribam? <br />3) jo mazāk sveštautietis ir kļuvis līdzīgs latvietim, jo vieglāk viņam būs atgriezties savā etniskajā dzimtenē, no kurienes ir cēlies ja ne viņš pats, tad viņa senči. Lai okupants mācās skolā savā valodā, tad viņš nevarēs iestāties Latvijas augstskolā, viņam būs grūtības atrast darbu tais sfērās, kur valsts valodu Latvijā pagaidām vēl pieprasa. Visa tā rezultātā ir liela varbūtība, ka gala rezultātā viņš nolemj atstāt Latviju un doties vienalga kādā virzienā - uz Austrumiem vai Rietumiem, ka tikai prom no Latvijas;<br />4) viss šis parakstu vākšanas process būtībā ir viltusnacionālās partijeles „VL” publiskā tēla spodrināšana, vēloties parādīt, ka viņi it kā cīnās par Latviešu interesēm, patiesībā neveiksmīgi šādu cīņu imitējot un izmantojot Saeimu tikai savas personīgās labklājības celšanai, savā darbībā par neieminoties par dekolonizāciju kā vienīgo reālo nacionāla rakstura problēmu risināšanas iespēju Latvijā. Vai mums būtu viņiem jāpalīdz, jāiesaistās šajās izdarībās? Mans viedoklis ir skaidrs un konkrēts – noteikti nē!<br /><br />Pamatojoties uz visu augstāk minēto, aicinu tautu neparakstīties par „VL” izstrādātajiem grozījumiem Satversmē! Tie neveicinās Latvijas dekolonizāciju, bet tieši otrādi – bremzēs to!<br /><br /><br /> Kas attiecas uz otro parakstu vākšanas kampaņu, kura sāksies nedēļu vēlāk nekā iepriekšējā, tad tajā gan es aicinu iesaistīties pēc iespējas vairāk latviešu. Mūsu Saeimas valdošā koalīcija apgalvo, ka pabalstu ierobežojumi attiecoties tikai uz „biezajiem”, kas t.s. treknajos gados ir saņēmuši vairākus tūkstošus latu lielas algas mēnesī, un nu grib dabūt atbilstoši lielus pabalstus. Savukārt, ierindas cilvēkus šīs izmaiņas tikpat kā neietekmējot, jo viņiem pabalsti tāpat nekad tik lieli nebūšot. Tāpēc, lūk, vairumam Latvijas iedzīvotāju neesot jēgas iesaistīties šajā parakstu vākšanas procesā. Nenoliedzot zināmu loģiku šajos spriedumos, jāatgādina tomēr, ka šeit nav runa tik daudz par summām, kā par principu – vai vispār drīkst neizmaksāt pabalstus pilnā apmērā (kā to nosaka likums), ja valsts pēkšņi nolemj, ka tas tai ir finansiāli neizdevīgi. Un, ja tauta būs pasīva šajā jautājumā, tad atliks secināt, ka tā faktiski piekrīt varturu nostājai – pensijas un pabalstus drīkst nošķērēt budžeta deficīta mazināšanai, jevrika ieviešanai un visam kam citam, kam vien varas nesēji uzskata par nepieciešamu. Neaizmirsīsim, ka mūsu tautiešu noziedzīgās pasivitātes dēļ tagad Latvijas sociālajam budžetam jāsedz arī pensijas, ko mēs maksājam okupantiem par gadiem, kurus tie ir strādājuši ārpus Latvijas, pirms viņi, pārkāpjot Ženēvas 1949.gada konvenciju, kā nelūgti viesi ieradās okupētās latviešu zemes teritorijā. Tas prasa katru gadu vairākus liekus miljonus no valsts budžeta, ko mūsu noziedzīgie varturi atrauj pamatnācijai. Jau par to vien normālai tautai vajadzētu izrādīt pamatīgu sašutumu, taču nekas tāds nenotiek. Līdz ar to valdošās koalīcijas nekaunība aug augumā. Ja nu tagad mēs netieši atzīsim, ka pabalstu „griestu” uzlikšana ir bijusi likumīga, tad šie „griesti” sāks laisties arvien zemāk, līdz skars ne tikai „biezo”, bet arī „plāno” ļautiņu galvas. Satversmes tiesa nesen atzina, ka pensiju „apcirpšana” nav bijusi likumīga, par pabalstiem šāds lēmums nav pieņemts, tātad „budžeta stabilizētājiem” ir brīvas rokas rīkoties šajā jautājumā, ko viņi nekaunīgi arī dara. Nu mums ir radusies iespēja apturēt viņus – darīsim to! Līdzībās runājot, dzēsīsim nost uguni, kamēr tā vēl ir maza, kad tā būs kļuvusi liela, tad to izdarīt jau būs daudz grūtāk, varbūt pat, ka neiespējami. Jāliek nelietīgajiem varnešiem saprast, ka tauta vairs nepiecietīs nekādu „šķērēšanu” – vismaz attiecībā uz pamatnāciju. Lai ekonomē uz okupantu, cietumnieku un garīgi nepilnvērtīgo rēķina (pēdējām divām ļaužu grupām viņu pastāvīgās uzturēšanās vietās patlaban tiek radīti tiešām luksus apstākļi, jautājums tikai ir – par ko?), bet Latvijas pilsoņu ar iemaksātajiem nodokļiem godīgi nopelnītajām pensijām un pabalstiem lai klāt neķeras! Lūk, to mums jāpasaka skaidri un nepārprotami, parakstoties par apturēto likumprojektu atcelšanu. Un šoreiz nav svarīgi, kādu motīvu vadīti 37 Saeimas deputāti (starp kuriem ir ne mazums gan vairāk mazāk slēptu, gan tīri atklātu Latviešu tautas ienaidnieku) ir parakstījušies par to apturēšanu un parakstu vākšanas kampaņas uzsākšanu. Galvenais, ka ar šādu rīcību viņi, gribot to vai nē, ir darījuši labu mūsu tautai un devuši tai iespēju kārtējo reizi parādīt, vai mums ir kaut nedaudz pašcieņas un vēlmes par sevi pastāvēt, vai arī mēs hipotētiskas „gaišās nākotnes” un „politiskās stabilitātes” dēļ esam gatavi norīt jebkuru krupi, ko vien mums piedāvās „tautas glābējs” un „Latvijas izvedējs no krīzes” Valdiņš, kura darbību nenogurstoši slavē Sorosa fonda apmaksātie saziņas līdzekļi, savukārt, viņu paustos murgus kā bezsmadzeņu papagaiļi atkārto daudzi naivi latvietīši, īpaši pensionāri, zvanot uz Radio „(Ne)Brīvo mikrofonu” un histēriski kliedzot: „Nekritizējiet mūsu valdību, ļaujiet tai strādāt!”. Būsim gudrāki par šiem nožēlojamajiem radījumiem! Un sāksim beidzot domāt par savām un savas tautas interesēm, nevis uztrauksimies par tādām abstraktām lietām kā iekšzemes kopprodukta pieaugums, budžeta deficīts, valdības stabilitāte, eiro ieviešana, par ko nepārtraukti „žvadzina” oficiālie mediji, tai skaitā novēršot tautas uzmanību no tiešām steidzami risināmām kā nacionāla, tā arī sociāla rakstura problēmām! Būsim beidzot ļaudis ar smadzenēm, nevis stulbu aunu bars!<br />No 2011.gada 18.maija līdz 16.jūnijam iesim un parakstīsimies par apturēto likumprojektu, kas nosaka pabalstu lielumus, atcelšanu!<br />PAR LATVIEŠU TIESĪBĀM UZ NORMĀLU DZĪVI LATVIJĀ CĪŅAI SVEIKS !!!<br /><br />05.05.2011. Aivars Gedroics urn:lj:klab.lv:atom1:aivars_666:61484 2011-05-05T15:56:00 2011-05-05T15:56:00 2011-05-05T12:56:40Z 2011-05-05T12:56:40Z 05.04.2011. 4-1.2/150<br /><br />uz 20.04.2011. iesniegumu <br />(VVC reģ. 20.04.2011. Nr. 4-1.1/134)<br /> Aivaram Gedroicam<br /> aivars_666@inbox.lv<br /><br /><br />Par Valsts valodas likuma 6. panta 1. daļas <br />prasību pārkāpumu<br /><br />Atbildot uz Jūsu iesniegumu, paskaidrojam, ka šī gada 20. aprīlī tika uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā.<br />Š.g. 2. maijā par valsts valodas nelietošanu profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā administratīvi ar naudas sodu tika sodīti SIA "DAP" autobusa vadītāja Svetlana Juzukbajeva. Atkārtota viņas valsts valodas lietojuma pārbaude notiks pēc 3 mēnešiem.<br /><br /><br />Vadītājs A. Kursītis<br /> <br />Kursītis 67221301 urn:lj:klab.lv:atom1:aivars_666:61334 2011-04-20T13:21:00 2011-04-20T13:21:00 2011-04-20T10:22:11Z 2011-04-20T10:22:11Z 20.04.2011. 4-1.2/135<br /><br />uz 01.03.2011. iesniegumu <br />(VVC reģ. 01.03.2011. Nr. 4-1.1/68a)<br /> Aivaram Gedroicam<br /> aivars_666@inbox.lv<br /><br /><br />Par Valsts valodas likuma 6. panta 2. daļas <br />prasību iespējamo pārkāpumu<br /><br />Atbildot uz Jūsu iesniegumu, paskaidrojam, ka šī gada 1. martā tika uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā.<br />Š.g. 18. aprīlī Valodas kontroles nodaļas vecākā inspektore administratīvi ar naudas sodu par valsts valodas nelietošanu profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā sodīja SIA "Daugavpils dzīvokļu komunālās saimniecības'' uzņēmuma ražošanas tehniskās daļas vadītāju Veru Rageli. Viņas valsts valodas lietojuma atkārtota pārbaude notiks pēc 3 mēnešiem.<br /><br /><br />Vadītājs A. Kursītis<br /> <br />Kursītis 67221301 urn:lj:klab.lv:atom1:aivars_666:60983 2011-04-12T11:59:00 2011-04-12T11:59:00 2011-04-12T09:00:31Z 2011-04-12T09:00:31Z 12.04.2011. 4-1.2/117<br /><br />uz 21.03.2011. iesniegumu <br />(VVC reģ. 10.03.2011. Nr. 4-1.1/90)<br /> Aivaram Gedroicam<br /> aivars_666@inbox.lv<br /><br /><br />Par Valsts valodas likuma 6. panta 2. daļas <br />prasību iespējamo pārkāpumu<br /><br />Atbildot uz Jūsu iesniegumu, paskaidrojam, ka šī gada 21. martā tika uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā.<br />Š.g. 11. aprīlī par valsts valodas nelietošanu profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā administratīvi ar naudas sodu tika sodīta A/S "Privatbank" klientu apkalpošanas speciāliste Zlata Čamane. Savu vainu Z. Čamane atzīst un apsolījās mācīties valsts valodu un lietot to C līmeņa 1. pakāpē, t.i. darba devēja noteikto prasību līmenī. Atkārtota viņas valsts valodas lietojuma pārbaude notiks pēc 3 mēnešiem. A/S "Privatbank" Daugavpils filiāles darbinieces Ingas Aļhimenko valsts valodas lietojums tiks pārbaudīts pēc viņas atveseļošanās.<br />Par Valsts valodas likuma 23. panta 1. daļas prasību (bankomātā klientiem paredzētajās atskaitēs – informācijā netiek ievērotas spēkā esošās literārās valodas normas) pārkāpšanu š.g. 8. aprīlī administratīvi ar naudas sodu tika sodīts A/S "Privatbank" Daugavpils filiāles vadītājs Jurijs Vuškāns. Viņš apsolīja šo pārkāpumus novērst 3 mēnešu laikā. Arī par šo prasību pilnīgu izpildi notiks atkārtota pārbaude.<br /><br /><br /><br />Vadītājs A. Kursītis<br /> <br />Kursītis 67221301 urn:lj:klab.lv:atom1:aivars_666:60733 2011-04-07T21:53:00 2011-04-07T21:53:00 2011-04-07T18:53:51Z 2011-04-07T18:53:51Z <a href="http://www.apollo.lv/portal/news/articles/234633/0?show_inbox=1">http://www.apollo.lv/portal/news/articl<wbr />es/234633/0?show_inbox=1</a> urn:lj:klab.lv:atom1:aivars_666:60601 2011-04-04T22:27:00 2011-04-04T22:27:00 2011-04-04T19:27:30Z 2011-04-04T19:27:30Z <a href="http://news.yandex.ru/yandsearch?cl4url=echo.msk.ru%2Fnews%2F763288-echo.html">http://news.yandex.ru/yandsearch?cl<wbr />4url=echo.msk.ru%2Fnews%2F763288-echo.ht<wbr />ml</a> urn:lj:klab.lv:atom1:aivars_666:60274 2011-04-01T16:41:00 2011-04-01T16:41:00 2011-04-01T13:41:48Z 2011-04-01T13:41:48Z <a href="http://www.apollo.lv/portal/news/articles/234084/0?show_inbox=1">http://www.apollo.lv/portal/news/articl<wbr />es/234084/0?show_inbox=1</a>