|
|
|
January 19th, 2004
03:19 pm - Mazais Pēterītis pretrunu virpulī.
Mazais Pēterītis kopš dzimšanas bija mīlēts un gaidīts bērns, tāpēc jau no pirmajām dzīves dienām nonāca bērnu namā. Līdz skolas vecumam Jurītis bija aktīvs bērns. Ļoti bieži varēja redzēt Pēterīti stāvam kaktā. Drīz viņš iepazīstas ar grāmatu un daudz lasa. Jau skolas laikā radās konflikts ar skolotājiem. Vēl smags trieciens skāra mūsu Andrīti, kad lasīt neprašanas dēļ viņu atstāja otru gadu 1. klasē. Otru gadu sēžot šajā 4. klasē viņš sapazinās ar savu kolektīvu. Neviens neieredzēja Pēterīti. Kopš tā brīža Jurītis Sajuta sevī nicinājumu pret visiem bērniem. Viņam bija kauns par to, ka ir bērns. Bieži pirms gulētiešanas viņš sapņoja par savu ģimeni, saviem jaukajiem bērniem, kurus viņš ļoti mīlēja. Pagāja gadi. Kad viņš beidza vidusskolu, viņš turpināja spožu karjeru un nodzīvoja laimīgus gadus līdz pat sirmam vecumam. Pusgadu pēc vidusskolas beigšanas mazais Kristapiņš gāja bojā.
Tāds nu bija mazā Pēterīša dzīves stāsts.
autors (VILKS)
|
04:18 pm - Neko situācija.
Notikumi dažādi, kā nu kurš uz viņiem skatās. Ja to redz tik daži cilvēki varbūt ir melnbalts? Kad galvā juceklis - sakarīgi nerakstās. Bet tā vien gribas kaut ko uzrakstīt. Rakstīt, izpausties kaut ko pateikt vai sakarīgi vai nesakarīgi. Ja nesakarīgi, tad ar labu domu vai sliktu domu. Ja slikta doma. tad kam tāda vajadzīga? Turēsimies vienkārši pie pārdomām, lai mainītu šo situāciju kurus saucu par neko.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |