|
|
|
December 2nd, 2003
08:22 pm - Dzejolīši.
Esmu radīts jaukā dienā,
Svētdienā ar muti pienā.
Katram patīk eksistēt,
Dzīvot sāc, lai priecātos.
Dziļu jēgu nemeklē,
Teikumā bez manierēm.
Es neatceros rītdienu,
Kā vienu lielu piektdienu.
|
08:23 pm - Ceļojums.
Ātri braucu neskatos,
Ietriecos, lai paslēptos.
Diena jauka, netīra;
Man vienalga patika.
Visur gāju ceļoju
Beigās mājās ierados.
Kad no rīta pamodos;
Palātā es atrados.
|
08:25 pm - Kad nedomā.
Nedomājas dzejolīts
It ne viena rindiņa.
Mazliet apkārt apskatos,
Filigrīni apsēžos.
Tad, kad domāt pabeidzu
Lasāms gabals nokrita.
|
08:39 pm - Domas # 8
Nobeigums sākumam jeb kāpēc kaut ko rakstam.
Cilvēki raksta gan grāmatas,gan domugraudus, gan atziņas un tā tālāk. Gandrīz katra filma un dziesma liek mums par kaut ko aizdomāties pie nosacījumiem, ja mēs vēlamies ieklausīties un aizdomāties. Viena no lietām kāpēc cilvēki domā ir.
Mēs domājam, lai liktu citiem domāt.
Tā ir tikai daļa, kur tiek izmantotas mūsu domas. Mēs paši domājam, lai atvieglotu sev vai citiem dzīvi. Ja skatās ļoti globāli, tad domāšana dota, lai izdzīvotu un dzīvotu kā katrs mēs to esam iedomājušies.
Ja šis rakstītais liek aizdomāties, tad uzrakstītais ir taisnība.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |