|
|
|
November 25th, 2003
06:57 pm - Nāve dzīvē un sapnī.
Uzzini, sāc par to vairāk domāt. Apbedīšanas dienā to vien domā. Laiks iet un lēnām sāku par to aizmirst, jo dzīve jau turpinās. Un te pēkšņi pa e-pastu atnāk vēstule ar paziņojumu par vēl vienu nāvi. Sāc aizdomāties atkal. Tikai šoreiz par to uzzini un viss.
Kā reizīt šonakt sapņoju, kā daudzi iet bojā. Sižēts līdzīgs "Final Destination 2". Tikai sapnī mira klasesbiedri. Es it kā jau zināju kurš mirs, jo redzēju vīzīju. Cenos arī dažus izglābt. Vai tas tagad ir aktuāls?
|
07:05 pm - Sacerējumi par tēmām.
Novembris 16-20
Ω Pastaiga iekš tumšās naktis un baltajiem kokiem.
Ω Naktī uz krustojuma paša krustojuma vidus.
Ω Vakars, kur izdomātais, lai ir savādāk.
Ω Noskaties neredzamajā procesijā.
Ω Svinības bagāžniekā.
Ω Pastaiga starp citiem diviem tiltiem.
Ω Diena, kurā es domāju par vienu aizgājušu cilvēku.
Ω Aprunāties un ieklausīties.
Ω Vairāk kāpostu un mazāk makaronu.
|
07:09 pm - Domas # 4
Jautājumi un atbildes.
Meklējot atbildes uz jautājumiem apskatīsim pašu pamatu. Kas ir jautājums? Tās ir kaut kādu domu apkopojums, lai uzzinātu jau pavisam citu domu apkopojumu. Tad kāda nozīme ir domu apmaiņai?
Kā vispār ir radusies doma? Kurš izdomāja to, ka viņš tai mirklī domā? Kad cilvēks pateica „Es tagad domāju”? Tad, kad teica vai tai brīdī domāja vai tās jau bija domu apkopojums?
Es izvirzīju hipotēzi, ka uz visiem jautājumiem ir atbildes. Tad sanāk, ka ir jēga meklēt atbildes uz bezjēdzīgiem jautājumiem, lai tas jautājums vairs nebūtu bezjēdzīgs. Tad no domāšanas principa kāpēc ir radies bezjēdzīgs jautājums izriet, ka nav bijis pareizs domu apkopojums. Ir jautājumi, uz kuriem nevaram atbildēt, bet kaut kādai atbildei ir jābūt. Tā, pat ir arī ar zemes rašanos, ir tikai viena patiesība, bet variantu daudz.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |