|
|
|
November 21st, 2003
12:18 pm - Haikas turpina dzīvot.
Vakars vēlu ieradās,
Gaisma mazliet atkāpās.
Tumsa sāka tuvoties.
Pele sieru neapēda,
desas maize nokrita uz zemes.
Vai tas vispār ir vienā telpā?
Mirklis kā atoms nedalāms,
Atoms tomēr pielietojams.
Mirkli mēs vēl meklējam.
Jo augstāk kalnos,
Jo aukstāk pašam.
Sameklējam līdzības.
Četri burti vienā vārdā,
Mazas figūras uz galda.
Domāšana neizsmeļama.
|
05:45 pm - Domrakstu virsraksti
Novembra 11-14 datumi.
Ω Uz filmu citas filmas vietā.
Ω Daudzām jaukām sajūtām nav nosaukumu – jābauda.
Ω Saasināta situācija uzdzen asas sajūtas.
Ω Šokolādīte bez sākotnējās cenas.
Ω Jo dziļāk rok, jo interesantāk paliek. [Matemātika]
Ω Tava iemīļotā zupa vēl nav gatava, bet saldais par saldu.
Ω Labāk ātrāk, jo vēlāk var vēl ko citu izdarīt.
Ω Prieks uz vienu minūti, bet labsajūta visu dienu.
Ω Izvairīšanās no nonākšanas pretrunā.
Ω Rītdienas pierakstītais arī būs rītdien.
Ω Atmiņas nākotnei.
Ω Sajūta it kā būtu iekavējis laiku.
|
05:55 pm - Domas # 3
Aizdomājamies par ierobežoto mūžību.
Publiku var piesaistīt ar kaut ko būtiski jaunu vai specifisku un nedzirdētu. Vai mūsu domām ir ierobežojums? Vārdu skaits ir ierobežots un arī to kombinācijas teikumos ir ierobežotas, bet to ir ļoti daudz, jo vairāk vārdu, jo lielāka ir tā variācija ar vārdiem. Tad rodas jautājums vai galvenais ir vārdu sakārtojums, vai tas, kas ar to teikumu ir domāts pateikt? Tātad sanāk, ka ir jāmeklē jēga. Meklējot jēgu mēs domājam. Domāšana kā dzīves izpratne. Pie kā cilvēce visvairāk ir aizdomājusies? Kā lai nodzīvo mūžīgi, kļūst nemirstīgam, vai vismaz pagarināt savu mūžu.? Alķīmiķiem galvenā problēma bija radīt zelt. Modernāk jau kļuva domāt par mūžīgo dzinēju. Vai visu laiku ir jādomā? Ir cilvēki, kas domā atbildes uz šiem jautājumiem. Piem: Mūžīgais dzinējs nevar eksistēt, jo tā kā tagad jau nav radīts un mēs jau kādu laiku dzīvojam tad te nemaz nevar būt runa par mūžību. Kas vispār ir mūžība? Ja kāds ir klausījies LU Kultūras vēsturi, tur tika minēts kāds piemērs. Es minēšu citu un, vai varēsim aizdomāties šo, it kā milzīgi lielo, bezgalīgo, laiku. Katru gadu viens kosmonauts aizlido uz mēnesi un ar zīda lupatiņu uz mēness virsmas novelk 10 centimetrus, tad kad mēness būs nodilis, tad mūžība vēl nebūs sākusies. Te atkal var izpausties jūsu domāšanas mēģinājums.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |