19:36 pm [18/02/2018]


[info]sw
Spirtland

Amatas upes dabas taka un Kārļu HES
17:43 pm [18/02/2018]


[info]freakart
Novembrī devāmies pārgājienā pa Amatas upes dabas taku un uzmest aci Kārļu HES, kas līdz 1963.gadam apgādāja apkārtni un Cēsu pilsētu ar elektroenerģiju.

Bija FORŠI, sanāca interesanta pastaiga!

https://www.youtube.com/watch?v=xY3ZVnr6p0w

FB
image upload

17:10 pm [18/02/2018]


[info]evy
Mani novakcinēja pret masalām. Izrādās, ka imunitāte gaužām noslīdējusi līdz krietni zemāk kā nepieciešamais minimums (kaut arī bērnībā tiku jau vakcinēta). Mamma arī telefonsarunā pastāstīja, ka esot masalu uzliesmojums Eiropā.
Redz, kas tik neatklājas pie pilnām analīzēm.

11:34 am [18/02/2018]


[info]fjokla
vakar bij mana brīvdiena, tātad, mūsu ar zaķīti, aizbraucām mājās ar mīļiem draugiem un torti cielaviņu, kurinājām un sākumā drebējām, bet tad palika tik omulīgi, ka gandrīz visi aizmigām, nevis no garlaicības, bet no mājības. Tas skaistais, rāmais dārzs un kaimiņu Laimdota ar vīru, kas sit duraku un aicina uz partiju un izlasīt pannas pamācību, ļoti maziem burtiņiem. Mana dzīve ir ļoti skaista un harmoniska, tagad es to redzu, to "savu dzīvi", viņa ir pilna miera, lielisku, siltu cilvēku pilna, man apkārt ir skaistums un miers, tai manā dzīvē un tagad arī brīnišķīgs, silts zaķītis un kaudze čehova. Vakarā brālis skatījās uz to lausku bļodu, viņas tādas lielas, pamatīgas, es bij iespērusi stūrī, jo īsti nesapratu, kā viņas dabūt līdz konteineram, nejau ar nekrietniem nolūkiem. "Mani viņas satrauc un neliek mieru" viņš teica un iegāza mēnesnīcas apspīdētā konteinerā. Bladāc bladāc, tikai šorīt, pie kafijas atčuhņīju, ka ganjau cibu lasījis. Nē, mana dzīve ir skaista un mierpilna, tagad, kad esmu izgājusi ārpus un no malas paskatījusies pa logu, un tur mēs guļam ar zaķīti un čehovu un, krāsniņa sprakšķ, mīļais, draudzīgais purniņš pleca ielokā un mēs čāpstīgi pāršķiram lapu.

09:13 am [18/02/2018]


[info]kisswithafist
Summer is coming.

22:51 pm [17/02/2018]


[info]mazeltov
Beidzot atrisināju klīšanu pa skyscanner un nopirku biļetes uz Prāgu septembra sākumā.

22:26 pm [17/02/2018]


[info]martcore
Par to, kā filmēt labus un kā filmēt sliktus detektīvus. Lūk, teiksim, britu teatrāļa un šekspiroīda Keneta Branas "Slepkavība Austrumu ekspresī" pēc paši ziniet kādiem motīviem. Branu, kurš pats ir režisors, galvenās lomas tēlotājs, scenārists, producents, gaismotājs un apkopēja, ar Erkilu Puaro vieno ja nu tikai dziļā patmīlība, kas liek mūsu omegas tēviņam tiražēt ilgstošus personiskus tuvplānus - es jau neko nesaku, tas ir labāk par rumāņu ciskaridzes tofu-kungfu un citiem asiņainajiem špagatiem, ar kuriem skatītāju traumē pirmajās minūtēs, tomēr šeit līdzības apsēstībās arī beidzas. Jā, mēs smējāmies par Puaro simetrijas fetišu ar vārītajām olām un zirgāboliem, tas varētu arī zināmā mērā skaidrot daiļā dzimuma trūkumu slavenā detektīva dzīvē; kā zināms, sievietēm dažreiz viena krūts mēdz būt mazlietiņ lielāka par otru, un tas ir nepārvarams šķērslis. Ūsu biomasas divkārtēja koncentrācija nespēj kompensēt slaveno zaļo acu skatienu. Filma sākas pie raudu mūra Jeruzalemē, tur pēc tam bieži vien gribas atgriezties, lai ar asaru acs kaktiņā panostalģētu par Deividu Sušē.

Bet tas tā, ikdienas rantings. Cita lieta, ka snoupīrsera cienīgās ainavas ar kameru, kura dauzās pret vagonu griestiem, ne īpaši labi impregnē Agates Kristi izejmateriālu - detektīvfabulas smalkums ar dēmonu detaļās ir vēl mehanizētāks par pašu vilcienu. Tur, kur rakstniecei ir perfekti ievēroti taimingi, un pelēm speciāli izliktās siera kripatas ir jāapēd noteiktā brīdī, lai mēs dzirdētu aizcērtoties lamatas, norisinās zināms bardaks. Es saprotu, daudziem patīk Pēnelope Krūza, Mišela Faifere vai Maiks Vālbergs, bet teatrāļi velveta biksēs ar monokļiem pat atzīst Kenetu Branu, taču iespaids rodas viens. Filmmeikeriem bija pohuj uz sižetu un interesēja tikai dramatiskais varoņfināls. Kas arī ir tā uz trijnieciņu.

Un tagad paskatīsimies uz Stīvena Sēderberga "Mozaīkas" pirmo sešsēriju sezonu. Vienam no labākajiem amerikāņu režisoriem, kurš cik jau gadus atvadās no lielā kino, bet aizvien iemet ceļakāju, nulle zīben jau drīz būs tukšs, ir pavisam cits temps un pavisam cita klase. Sēderbergs dažkārt spēj ievilkt vienā atsevišķa filmā tādu Holivudas zvaigžņu plejādi, ka personālsastāvs sniedzas mazliet ārpus astronomijas robežām, taču šeit viņš ir aizgājis pa totālas askēzes zeļu. No daudzmaz atpazīstamiem cilvēkiem mēs redzam tikai latviešu estrādes dīvu Šeronu Stounu, viņa, šķiet, ir izlīdusi nevis no aizmirstības, bet kaut kur no zemapziņas dzīlēm. Ar fundamentālu smagnējumu "Mozaīka" lēnām atver acis, lai novērtētu pasauli apkārt un sāktu urbt dziļumā, kur liela nauda, franču impresionistu mākslas horizonti, savādākas cilvēku attiecību sistēmas. Sēderbergs speciāli atsakās no ierastajiem detektīvkanoniem - te vispār nav neviena asa sižeta pavērsiena, visas mīklas, izņemot divas galvenās, sākas ar to atminējumiem, absolūti viss koncentrējas totālā psiholoģismā. Galvenā varone, kas par tādu kļūst tikai palēnām seriāla gaitā, pēkšņi netransformējas par dedukcijas karalieni, viņa uzdod ļoti normālus jautājumus. Tiesa, mākslas zinātnieces acs dažreiz ļauj saskatīt būtisko tādos sīkumos, par kuriem no pirmā brīža nav iespējams aizdomāties.

Zobratiņi lēnām griežas dažādās kartes daļās. Sēderberga "Mozaīka" nav puzle. Tā ir tieši mozaīka. Labākais seriāls pasaulē uz šo brīdi.

Vasaru gaidot
18:25 pm [17/02/2018]


[info]vaarna
+++
Nezāļu klēpi istabā nes
lai smaršo
lai smaršojam mēs
pēc tik tikko nopļauta siena
pēc silta vēl vakara slaukuma piena

Nezāļu klēpi istabā nes
smagi mākoņu vāli gāžas
un zibeņo pamales
kā dienā, kad padzīti tikām
no vientuļās Ēdenes

Nezāļu klēpi istabā nes
lai sadzīst
lai iedziedas zaļo asiņu rētas

Visas virzas, visas nātres it visur ir vienādi svētas

Anno domini 2018.17.2.

Technoloģiju vērotāja piezīmes.
17:47 pm [17/02/2018]


[info]unpy
Labi, ka uzzināju par joda režģi.

00:19 am [17/02/2018]


[info]kisswithafist
Sveiki, es esmu kisswithafist un esat laipni lūgti jaunajā šī žurnāla rubrikā "Huļi"!

"Huļi" ir rubrika par lietām, ar kurām saskaros ikdienā un kas man liek nodomāt "huļi". Iespējams, jums par kādām no tām liksies gluži tāpat un mēs varēsim vienoties liegā lietu heitošanā. Iespējams, jūs domāsiet, ka esmu stulba vista, un arī tad man jums sakāms tikai viens - huļi.

Sāksim ar dažām lietām, kas man ir mazliet sakrājušās.

1) Huļi cilvēki nēsā līdzi famīlijas bildes maciņos un liek tās kā telefona ekrāntapetes? Jūs ko, neatceraties, kā viņi izskatās? Vai cerat, ka, ja tad, kad kāds gribēs zagt maciņu, viņš ieraudzīs mazo Anniņu un apstāsies? Huļi!

2) Huļi sievietes domā, ka ir nepieciešams līdzeklis intīmajai higiēnai? Jums kas, ūdens krānā nav? Ja pēc ūdens jūsu vagīna ož netīkami, arī intīmās ziepes tur nepalīdzēs, problēma ir dziļāka. Huļi!

3) Huļi tagad katrs otrais tualetes papīrs ir ar smaržu? Tagad tualetes apmeklējums ož ne pēc vielmaiņas galaproduktiem, bet ož tā, it kā vielmaiņas veicējs būtu ēdis alveju vai kumelītes. Huļi!

4) Huļi ražo sieviešu somiņas, kurām rāvējslēdzējs nav visā garumā, bet gan ar vismaz 5 cm atstarpi no malām? Jūs ko, par laikapstākļiem neesat dzirdējuši? Huļi!

5) Huļi veikalos garšīgākie ali nekad nestāv ledusskapī? Nutur Tērvete, Valmiermuiža, tamlīdzīgi. Labi, ja paveicas atrast aukstu Lielvārdes gaišo, kas vēl ir dzerams. Huļi!

Paldies, ar jums bija rubrika "Huļi". Jauku vakaru un neaizmirstiet izslēgt gaismu.