Pffffffffffffffff

4:34pm: Cipariskā optiskošanās, jeb pasaule caur Carl Zeiss Vario-Sonnar
Ir mūsu dzīvēs brīži, kad gribās būt radošam. Katrs protams vārdu salikumu "radoša aktivitāte" interpretē savādāk, taču kopsummā visi vienkārši vēlas izpausties. Ja cilvēkiem nebūtu vēlmes izpausties, sviesta ciba nepastāvētu.
Jebkurā gadījumā - vakar tika pasūtīts ciparu fotoaparāts. Pēc ~mēnesi ilgiem "tīkla" ķemmējumiem un neskaitāmu review izlasīšanas, par kompromisa variantu tika atzīts SONY DSC-F717 . Kādu laiku atpakaļ man šis aparāts nepatika, taču uz doto brīdi es ticu ka šis konkrētais SONY produkts ir spējīgs izdot labākās 5 Mpixeļu bildes no visiem prosumer fotoaparātiem savā diezgan labi pārstāvētajā klasē. Nepārstāstīšu tehniskās specifikācijas, tās var uzskatāmi iepētīt šeit. Vienkārši esmu priecīgs, ka beidzot vairs nevajadzēs taisīt foto tikai ar savām acīm (tas no SONY ciparu fotoaparātu reklāmas).

9:09am: Snow&skillZ
Vakar vakarā/naktī tika pielietots pāris slēpju, lai nošļūktu no sniegota kalna. Atkārtoti. Esmu absolūts iesācējs, tādēļ nekur nelēkāju, tikai šļūcu no kalna - tik ātri cik spēju. Slēpes iesācējam ir ok, par to regulāri pārliecinies redzot kārtējo amatieri nomaucamies ar "dēli". Vakardienas slēpošanas sessijas laikā tika redzēti vairāki desmiti tiešām iespaidīgu kritienu un tikai pāris tiešām iespaidīgu lēcienu. Kas mudināja uz pārdomām par skillu kā tādu.
Pagājušajā gadā pirmo reizi nobraucu ar slaloma slēpēm no kalna. Pēc 3 neveiksmīgiem nobraucieniem 2001. gada ziemā Ērgļos ideja tika uz laiku atmesta līdz 2003. gada pašā sākumā atkal nolēmu pamēģināt. Bij' ok, iepatikās, šogad viss sanāca jau ar pirmo reizi, acīmredzot ir iegūta kāda niecīga skilla mērvienība, kas samazina mainīgā "nomaucieni" skaitlisko vērtību nobrauciena vienādojumā. Atšķirība starp slēpēm un "dēli" ir tikai tajā cik ātri skillz skaitliski pieaug, jo ar dēli (vismaz teorijā, jo braukts nav) nulles līmeni vien ir sasniegt pagrūti, ja jau visi boardin' entuziasti vakar uz kalna, neskatoties uz šķietami ievērojamu stāžu, regulāri sita seju pret kupenu. Daži lēcieni tiešām bija spankin' good, ieskaitot landed "backside 360" un diemžēl neveiksmīgu "backflip" (cik daudz var iemācīties no SSX), taču lielākā daļā "snoweru" nevarēja pat nošļūkt no kalna, netriecot seju + kādu citu vitāli noderīgu ķermeņa daļu pret baltajiem pārtikļiem (particles). Secinājums. Snowboard SkillZ mūdienās tiek vērtēts krietni augstāk nekā Slalom SkillZ, ko daļēji var izskaidrot ar faktu, ka pirmais ir grūtāk iegūstams. Taču pamatā "snowošana" ir veids kādā piebiedroties tai sabiedrības daļai, kas skaitās stilīga.
Es gribu iemācīties 'boardot, taču tuvākajā laikā šī nodarbība pamazām iegūs POP statusu, kas ir tizli by any standards.

2:37pm: Never steal
Šodien nopirku audio CD. Yep, oriģinālo. Jā, jā, es zinu kas ir DC++ un kā to lieto, paldies par atgādinājumu. Aizgāju ar pirkumu pie kases, samaksāju, paņēmu disku un prom no veikala. Uz brīdi, kad izbeidzu runāt pa "no vietas izkustināmo talruni", biju atbraucis no veikala jau pārsimt metrus. Uzmetu aci tiko iegādātajam CD - pārdevējs aizmirsis noņemt "pretzagļu" plastmasas korpusu. Čeku protams atstāju veikalā.. Brīdi padomāju un izlēmu atpakaļ nebraukt, gan tikšu galā...
"Tikšana galā" aizņēma ~30 min, izmantojot skrūvgriezi, nazi, āmuru, knīpstangas un beigās zāģi. Otrreiz es noteikti ar viņu tikšu galā pa 5 minūtem, bet ja nezini kas jādara - tas ir grūti.. Beidzās viss ar to, ka iekš pretzagļu korpusa atrodošais CD-case tika sašķaidīts, disks un grāmatiņa izvilkti pa izveidoto caurumu; aizmugurējo papīru (tracklist) atbrīvot šādi nevarēja, so beigās es tomēr ķēros pie zāģa (uzreiz vajadzēja). Procesa laikā kādas 3 minūtes vienkārši situ to devaisu ar āmura aso galu. No use.
Ja gadīsies vēl kādreiz līdzīgs negadījums, noteikti vedīšu viņu atpakaļ uz veikalu. Morāle: Audio CD veikalu pārdevēji var būt drosi, ka zaglis bez aukstākminetajiem instrumentiem pie "dzīva" diska netiks. Maybe ir kāda viltība, līdzīgi kā ar apģērbam piekarinātajiem magnētiem, kas to čaulu elementari dabū nost, bet es par šādu metodi nebiju informēts, so izvēlējos tour de force.

1:28pm: Pastariņš un tehnoloģijas.
Atziņa, kas regulāri ienāk prātā: Reizēm mēs nepamanām cik ļoti tehnoloģijas ir attīstījušās pēdējo 50 gadu, 5 mēnešu, 10 minūšu laikā. Ja tu zināji "kautko" par "kautko" vakar, vai tas šodien ko nozīmē?
Ir pilnīgi bezcerīgi un arī nevienam nevajadzīgi mēģināt izsekot katram tehniskam jauninājumam, kas revolucionēs informācijas pārraides/glabāšanas, kāpņutelpas apgaismes vai alkohola destilācijas jomu. Šaubos vai spēju izsekot pat tām lietām, kas mani patiešām interesē. Specializācija - jo šāurāka jo labāk. Noteikti ir kautkur netā vortāls, kas katru dienu informē interesentus par jaunumiem skārda bundžu pārstrādes aizraujošajā nozarē. Kļūsti par speciālistu. Pasaules caur četriem pogas caurumiem vērotāju klubs vēl nav nodibināts, kaut daļa no pasaules caur diviem pogas caurumiem vērotāju kluba biedru par to jau kādu laiku domā. Dzirdot kādu sakām, ka viņš ir datoru (visdebilākais no visiem variantiem), auto, mākslas, kino vai sporta speciālists, jūtos tā itkā cilvēks par sevi ņirgājas. Sporta speciālists my ass, tas pats attiecās uz kino un datorspeciālistiem, par auto un mākslu vispārs klusēju. Es reizēm lepojos ar savām auto zināšanām, taču speciālists... Palūdziet man no galvas nosaukt Top5 pazīstamākos japāņu sporta ar turbomotoriem un es to izdarīšu, taču uzjautājiet kāds ir maksimālais griezes moments katram no tiem auto un es jau pie trešā apdirsīšos. Elementārs jautājums patiesībā. Esi sasodītais speciālists kādā pietiekami šaurā sfērā un aptaisīties nenāksies. Īpaši ja izvēlēsies kādu sfēru, kas nav iepriekš pētīta tādēļ, ka nevienu neinteresē. Neviena cilvēka zināšanas nevienā sfērā nevar būt visaptverošas, taču vari atļauties būt par speciālistu kādā jomā, kurā klātesošie tevi nepiesmies ar elementāru jautājumu. Pa savu dzīvi diemzēl nav nācies satikt nemaz tik daudz cilvēku, kas ar godu varētu aizstāvēt savu ambiciozo "speciālista" titulu. Un vairakums no šiem cilvēkiem ir dēvējuši sevi par speciālistiem ļoti šaurā un retā sfērā. Speciālists apdirsties nedrīkst!

2:10pm: Scēna metro
Bomzis vecā vamzī guļ uz košļenēm aplīmēta soliņa. Cenšās saturēt šīrīta biezo avīzi, kas kalpo segas vietā, lai to neaizrauj metro allaž klātesošais, nedabiskais vējš. Flīzīšu sienas bagātīgi noklātas ar labiem un ne ļoti graffiti paraugiem. Kollonas, kas tur tunneļa griestus atrodas tik tuvu piestātnes malai, ka reizēm steidzoties lekt ārā no vagona kāds varētu ieskriet tajās ar pieri. Nav vērts viebties, urīna smaka gaisā ir tik pat pierasts "pazemes" elements kā izsmēķu gali, kas šķiet lijuši no dzeltenīgi pelēkajiem griestiem lietus veidā.

Šķiet, astoņdesmito beigās Rīgā consideroja būvēt metro tīklu. Galvaspilsētnieki nebija sajūsmā par šo domu. Cik daudz esat sev laupījuši? Vairākumā pasaules vecāko, arhitekturāli un kulturāli bagātako pilsētu ir metro tīkls, kas ne tikai palīdz ātri pārvietoties pa pilsētu, bet arī piedod urbānistisko atmosfēru. Šaubos vai Rīgā būs metro tuvāko piecpadsmit gadu laikā. Pa to laiku varam lidināties uz Ņujorku, Tokiju, Prāgu un citām lielpilsētām un priecāties par viniem.

2:22pm: Local Supra community
Ja esat ieskatījušies manu interešu sarakstā, noteikti (šaubu būt nevar) pamanījāt, ka esmu viens no tiem...
Apmāts ar Toyota Supra, tās jaudu, dizainu, tehnoloģiskajiem risinājumiem, tūnēšanas iespējām un respect. Vakar ar prieku atklāju, ka Latvijas Supra klubam atvēries ir arī forums. Liels notikums. Pagaidām gan patukšs, jo nav jau nemaz tik daudz šī ekskluzīvā auto īpašnieku latvijā.

Curent Music: Agressor's Stereo Radio

12:36pm: Caraudio
Ceļš uz labu skaņu automašīnā nav viegls. Pat ja būtu pietiekami naudas, tas prasa daudz laika, neskaitāmas pārbūves un pacietību. Un ja nav daudz naudas, tas prasa vēl vairāk laika, pacietības un dažādu pārbūvju (jo visu nevar salikt vienā piegājienā). Līdzīgi kā Rīga, mašīnas audiosistēma nekad nav pabeigta. Tā allaž ir uzlabojumu, modernizācijas un pārbūves stadijā. Reti kurš cilvēks (parasti tas, kas maz no caraudio saprot, vai kuram ir daudz naudas - visbiežāk abi kopā) var apgalvot, ka viņa ICE (In Car Entertainment) ir pabeigts. Konstantajos apgreidos ir kāda burvība. Katreiz, kad esi kautko uzlabojis, skaņas kvalitāte un "jauda" uzlabojas. Taču vienmēr paliek: "Tagad vēl derētu 'tas', un tad būtu vispār WOW!" Ko darīt? Neko. Gaidīt kad parādās izdevība (parasti - neplānots income, vai labs dīls) un apgreidoties. Process ir bezgalīgs, jo ideālu sasniegt nav iespējams, tikai savas iztēles, zināšānu un finansiālo iespēju robežu. Atceros savu pirmo Pioneer disku atskaņotāju. Cik tas bija sen...

Update: Četras dienas ilgusī instalācija ir pabeigta. Rezultāts krietni pārsniedz manis gaidīto - instalācija ir "state of the art". Kaut es nespiedu uz SPL (Sound Pressure Level), bet gan vairāk uz skaņas kvalitāti, rezultātā esmu saņēmis abus.

11:37am: ageing
Agri vai vēlu visi cilvēki kļūst veci un izskatās kā arī uzvedās tā itkā nekad nav bijuši jauni. Tie nedaudzie kas tam spītējas un cenšas izskatīties/uzvesties kā jauni, būdami veci, kļūst vienkārši smieklīgi. Ta tam ir jābūt. Ne visi dabaiskie procesi šai pasaulē mūs iepriecina.

5:00pm: Some live their lives 1/8 mile at a time.
Vakardienas pasākuma Biķerniekos apmeklējums kopā ar Fxp un agressor pilnībā attaisnoja ieejas biļetei iztērētos 2Ls. Šis bija pirmais šinī gadā Streetrace party. Organizatoriski gļuki un arktiskā temperatūra nespēja mazināt prieku par BMW sakāvi pilnīgi visās motora tilpumu kategorijās. Sākot no 318-ajiem un beidzot ar 850-to un jauno M3 - nevien Bavārauto netika uzvarētājos. Ja divas nedēļas iepriekš tie vēl varēja vainot slapjo asfaltu un tarucējošās priežu ēnas, kā arī Ludzā izkritušo sniega segu (pasākums BTW arī bija Biķerniekos) - tad šoreiz vainot nevienu citu kā sevis izvēlētās auto markas Rulez'umu nevar. Pirmdien gan jau Latvijas tīmekļa dažādos auto forumus (www.iauto.lv ; www.bmwpower.lv) pildīs karstas diskusijas par globalu sazvērestību, jo savādāk ignorantie "BMW Relez!" bļāvēji nespēs izskaidors savas auto markas piesmiešanu disciplīnā, kurā tai "itkā" vajadzētu plēst visus. Komiski. Brīžiem šķita, ka no milzīgā ļaužu pūļa tribīnēs un apkārt tām, mēs trīs bijām vienīgie, kas cēlās kājās un gavilēja, kad kārtējais BMW tika "saplēsts". Tumšā, tumšā Latvija...
Ja kādam interesē, tad:
A klasē (virs 4.0 litri motora tilpums) uzvarēja Mitsubishi 3000GT VR4
B klasē (3.0 - 4.0 litri) uzvarēja Audi S2
C klasē (2.0 - 3.0) uzvarēja Mazda 323

Pārējās klases īpašu interesi neizraisīja mazā motora tilpuma dēļ. Pieminēšanas vērtas ir Honda CRX, kam bija ielikts Honda Integra motors un BMW 3xx, kuram bija ielikts 850-taa V12 pieclitru motors. Salīdzinot ar pagājušā gada sezonas sākumu, pasākums bija izdevies. Dalībnieku skaitam paliekot aptuveni konstantam, krietni samazinājies ir standartmašīnu (netūnētu) un bīmeru skaits. Šī bija pirmā pēc-the-fast-and-the-furious ziema, progress salīdzinājumā ar aizvadīto vasaru ir acīmredzams, daudzi entuziasti šķiet visu ziemu pavadījuši garāžās, cenšoties izdabūt no savām mašīnītēm vairāk jaudas. Domājams ka pāris tuvāko gadu laikā Latvijā atradīsies gan normāla ceturtdaļjūdze (Biķerniekos ir tikai 1/8, kas ir nepietiekami normālam drag race), gan autiņi, kas varēs uzrādīt tajā mazāk kā 12 sekundes.

1:36pm: Requiem for a dream
Divas dienas ar pusi realizēju "night&day of the living dead" koncepciju, kas, pēc Fxp domām, precīzi atspoguljo manu saslimšanas pakāpi. Manuprāt arī. Uz mirkli jau domāju: "Netipiskaa pneimonija tomēr ir tikusi līdz Latvijai..." Nedaudzie plusi ietver divas brīvas no darba dienas un kaudzi saleech'ota stafa. Tai skaitā Requiem for a dream kas atstāja uz mani tik lielu iespaidu, ka vakar totāli slims tomēr vilkos uz pilsētu, lai parunātu par šo mūvi ar agressor, kas bija šīs filmas noskatīšanās iniciators. Līdz ko ienācu augstāk minētā frienda mājā, pārdomāju. Saruna par man tik tālo un agressoram, kas dzīvo "in tha hood" tik tuvo tēmu solījās būt pārāk banāla, sekojoši bezjēdzīga (itkā pārējās mūsu sarunas ir saturīguma etalons). Abi ar gt skatījās Final Destination 2. Mūvja fragments noskaloja nepatīkamās emocijas pēc "rekviēma" ievērtēšanas un mudināja ātrāk doties mājās un leechot pirmo daļu, kas arī nebija redzēta.

3:10pm: Bezpersoniskums
Man nv bildes. Nav attēla, kas parādītos blakus "ActionMan". Šķiet citi par to satraucas vairāk nekā es pats. Derētu kautko sameistarot.

3:16pm: Gadatirgus
Tirgus, kurā tiek tirgoti dažādi gadi. Pārsteidzoši, bet dārgākie ir tieši sūdīgie varianti: bada gads, sausais gads, vientilības gads, bezdarba gads, slimību vai noguruma gads, baiļu no zābakiem gads, restorānā gaļas nepasūtīšanas gads. Acīmredzot tos pērk, lai iesālītu kādam citam. Ja pamanīji, ka tavs gads konkrēti sako, apsver iespēju, ka "gadatirgū" Tev to iepircis kāds nelabvēlis. Neitrālos gadus pērk vairākums - lēti un vienkārši nopērkami, neprasa nekādas pūles, tos met pakaļ pat piemaksājot. Daudzi neatsakās paņemt šādus: garlaicības un savas eksistences meklējumu gads, melnās tējas ar 2 karotēm cukura gads, peldēties vai nepeldēties jūrā lēmuma gads, sēdēšanas darbā un dienu līdz algai skaitīšanas gads, mācību sen nepieprasītas specialitātes iegūšanai gads vai "kādreiz iespējams nopirkšu pats savu dzīvokli" gads. Vairākums no mums ir pie šādiem gadiem ir tikuši pat neatceroties kā un kur. Gadatirgū mīlīši! Citreiz esat uzmanīgāki, ko jums iesmērē un cik tas maksā. Katrs iet uz turieni ar domu, ka šoreiz nopirks vienu no dārgajiem, reti atrodamajiem: veiksmīga karjeras kāpuma gadu, izcilas veselības gadu, pacilāta noskaņojuma (bez atkarību izraisošu substanču lietošanas) gadu, vēlmju piepildījuma gadu, interesantu ceļojumu un paliekošu patīkamu atmiņu gadu, mīlestības un sapratnes gadu, "es testa braucienos "Dominikss" nositu ap priedi trīs Mercedes-Benz SL500 un nebija jāmaksā" gadu, mani ir īsti draugi gadu vai vienkārši "gads bija tik labs, ka neko neatceros tālāk nav vērts dzīvot" gadu. Parasti, gan necenšamies aiziet pie "pareizās" būdiņas tirgus tālākajā stūrī un ļaužu burzmas un nejēdzīgās izvēles izbesīti paķeram kādu no neitrālajiem. Dodamies mājās. Pāris mēnešus līdz pusgadu vēlāk saprotam, ka mūsu nopirktais gads ir tizls un sākam gaidīt nākamo gadatirgu, kad jau nu noteikti tiks paņemts īstais. Šoreiz jau nu TOČ PAREIZAIS!

3:20pm: Pavasaris - šmavasaris.
Vizinoties šodien pa intensīvāko satiksmi valstī (kāda mūsu pilsētā - galvā ir vienmēr), vēroju ziemas negribīgo aizvākšanos un pavasara vēl negribīgāko atvilkšanos. Pestīti no aukstuma un sniega netiekam jau pārāk ilgi. Lieldienu gavēnis tiek ievērots _ļoti_ nosacīti. Aizvru acis un redzu sevi, sēžam uz paplata akmens, ar zobenzobu tīģera ādu pār plecu, primitīviem sejas vaibstiem, pa tvērienam novietotu, no koka iztēstu bozi, ieskauts nežēlīgā smakā, kas nāk kautkur no alas dzīlēm. Nekādas renesanses. Akmens laikmets - stipra lieta. Ledus periodos, kad, gadu tukstošiem (laikam pat simtiem gadu tūkstošu) pavasari neviens neredzēja, bija protams sliktāk nekā mums ir patreiz. Mātīte kvēpa, ēdiena vietā skops miesās, kupenās mītošs zobenzobu sesks un neviena vieninieka vai nullītes tuvākos pāris miljonus gadu. Nesenais gājiens uz zoodārzu (kur starpcitu ir visnotaļ patīkami pavadīt laiku saulainā pavasara dienā) atstāja atmiņā smaku, ko izdala zvērs, kas mēģina sevi izklaidēt četros būra kvadrātmetros. Atgriežoties pie pirmatnības, šķiet varētu būt diezgan nepatīkami, dzīvot laikā, kad nedz tu, nedz kāds no taviem senčiem, nav redzējis pavasari un vēl n-tos simtos paaudžu neieraudzīs. Šī mūža modes tendences ir mamuta kažoka dibendaļas kamzolis, kuram pa 10 ikdienišķas nēsāšanas gadiem uz pakaļas vairs nav nevienas pūkas (notrinās sēžot uz dažādas porianības pakāpes celmiem un akmeņiem). Alu vītietis Hmm-emms (lasās neartikulēti, vienkopus, mazliet pieklusināti izdvešot otros "mm") bezjēdzīgā izdzīvošanas cīņā ar, pieņemsim lāci atnesa savai mātītei reāli stilīgu , pūkainu cepuri - izdrapētu lāča "olu kuli". Piešuj tai maliņu un sanāk reāls "pimpin' hat". Skaisti. Vispār no lāča ļipas sanāk reāli laba parūka mātītes kaunumam... tas noteikti padara jebkuru mamuta atdauzītu un vilku saskrāpētu vīrieti karstu... i guess... Taču atgriežoties pie pavasara, viena mēneša laikā cilvēku optimisms var palielināties pietiekami, lai "drapētā lāča olu kule" uz galvas un ļipa, kas pietīta pie kaunuma, radītu vēlmi turpināt dzimtu atkal un atkal, pietiekami ilgi, lai es te patreiz sēdētu un ļautu augstu attīstītas civilizācijas produktam pārvērst savas roku kustības vieninieciņos un nullītēs. Un tomēr no pirmatnējā cilvēka alas dzīlēm laikam reāli smirdēja, tas kakts, kurā sakrauti tā dēvētie pārtikas krājumi vēl tā, bet tā miga... mjā...

12:22pm: Neobligātie pienākumi. (c) ActionMan
Kaķis svinīgi apņēmās pildīt savus kaķa ikdienišķos pienākumus. Kā jau visiem zināms, kaķi identificē viņa ķepas nospieums un no kažoka (vēlams tuvāk pakaļai) izplēsts kušķis. Tad lūk -
"Es, zemāk tintē mērktu ķepu piespiedis un no no kažoka (tuvāk pakaļai) izplēstu kušķi pielīmējis, kaķis Ernests svinīgi apņemos pildīt dabas uzdotos pienākumus." Dokumenta patiesumu apstiprina kaķis Zigmunds, kas brīvajā no pasaules vērošanas laikā piestrādā par "zvērinātu" notāru. Procedūra ilgst ne vairāk kā piecpadsmit minūtes un šajā rajonā reģistrējušamies, sevi pietiekušajiem kāķiem ir bezmaksas. Oficiāli priviliģētais Ernests iznāk no "Kaķa Zigmunda juridisko pakalpojumu biroja" un sajūt sevī nepārvaramu vēlmi iemēģināt tam piešķirtās privilēģijas/pienākumus. Momentāla apkārtnes analīze un... Ernests piemīž blakus stāvošās ActionMan'a mašīnas salona gaisa filtra sprauslās. Daba...

11:33am: Kazdangas akrobāti. (c) ActionMan
Visā pasulē Kazdangas akrobāti bija pazīstami ar lielo neveiksmju skaitu. Sākās tas jau 3 paaudzes atpakaļ. Lēciens reti beidzās tā kā bija ieplānots, bet allaž bija skatīsanās vērts. Apmeklētāju skaits vietējā cirkā auga ar katru "kritienu". "Klibs akrobāts vienalga ir spējīgs skaisti nomaukties." - Tā kaimiņu ciema Košņa. Pamazām provinciālie akrobāti kļuva slaveni. Apgabala centra vecajā cirkā radās priekšlikums: viesizrādes ar reālu aplauzienu! Nelielā opozīcija drīz tika apspiesta un kazdangieši, drošības tīklus un troses mājās atstājuši, brauca rādīt sevi plašākām tautu masām. Pa ceļam no lampu drudža nomira Kavrēlijs. Vecs bija. Visi raudāja. Prožektoru gaisma dedzināja ādu un acis. Vecā cirka kupols pacēlās par gandrīz 18 metriem virs apaļā ringa. Tika pieteikti 5 Kazdangas akrobāti. Kņada, satraukums, cirka administrātors slauka sviedrus sievas izšūtajā kabatslakatā. Kavrēlija nāve paslīd nepamanīta - vecais atpūšas. Gaismas nodziest, ritmiski rīb bungas, kas pārmantotas no pionieru nama kopā ar labas līmes pazinēju Vanko Kaprovu - bundzinieku ar 40 gadu stāžu. Pilnīgai tumsai cauri izspraucas jaudīgākā prožektora tēmētais gaismas kūlis. Tas izgaismo nelielu balkonu zem paša kupola centra un liek iemirdzēties tūkstošiem acu pāru. Spīdīgos, pašdarinātos kostīmos, uz balkona iznāk četri Kazdabāti. Augstu virs galvas paceltās rokās tie nes piekto. Balkonam nav margu - pat ja tās būtu, triks nevarētu izdoties vēl labāk. Neliels ieskrējiens un piektais akrobāts tiek nomests no balkona. Kritiens ilgst vairākas sekundes. Prožektoru gaisma un fotoaparātu zibspuldzes nemaina dabisko kritiena paātrinājumu. Galvu lejā, rokām un kājām plīvot, Kavrēlijs ietriecas apaļā ringa pašā centrā. Gaisā saceļas putekļu un skaidu mākonis. Applausi, kas padara nedzirdīgu un kājās celšanās. Četri Kazdobāti uz balkona paklanās un aiziet. Dzeltenais, slapjais mutauts izkrīt no administrātora tuklās rokas. Veiksme!

(c) ActionMan

1:35pm: kartona trubas samurajs
vakar, kaarteejaa japaanju valodas lekcijaa tapa subj. sacereejuma darbs. Iedvesmojoties no Penny Arcade nesenaas komiksu seerijas par cardboard tube samurai 1, 2, 3, 4, 5 un 6. Stiprs stafs.

1:09pm: izstaade
Shodien doshos uz Baltic IT&T 2003. Esmu bijis katru gadu ...un katru gadu taa izstaade ir sakojusi. Jaapaveero "muusu" stends.

1:00pm: let there be sound!
ausis ir laba lieta

Current music: Elysium Gray - Desolate Shore