|
[14 Mar 2009|09:35am] |
Neskatieties uz mani, neesmu piemeers,
atskatoties uz truudoshajaam miesaam un nolemtajiem gariem, skats nedod gandariijumu,
taa dziive taada- naaves neseeja, es tikai pljaaveejs,
katrs upuris satur arii dalju no manis, izniicinaashanaa nav ne ceeluma, ne cienjas,
tur ir bailes un izmisums, ko reizeem veel apvij naids un saapes,
Sevi veel neesmu iepazinis un tik driiz arii neiepaziishu, bet vienu gan zinu-
Muuziigaa ciinja ar sevi nekad nebeigsies, bet shkjeershlji muuziigi kritiis...
Padsmit gadus viena ciinja- pasham ar sevi...
Padsmit gadus, simtiem upuru, un tas veel turpinaas...
Reizeem paliek zeel, bet citus, vai sevi, vai arii pasauli, zinot taas likteni...
|
|